LSA ar Ārlietu ministru pārrunā vīzu, valodu un studentu integrācijas jautājumus

29. jūnijā Latvijas Studentu apvienība (LSA) pārstāvji tikās ar Ārlietu ministru E. Rinkēviču un apsprieda problēmjautājumus, kas saistīti ar vīzu izsniegšanu topošajiem studentiem no trešajām valstīm, svešvalodu ierobežojumus valsts augstskolās un augstākās izglītības internacionalizāciju un starptautisko konkurētspēju.

Neseno politisko notikumu iespaidā LSA vēlējās noskaidrot, kāda būs angļu valodas nozīme Eiropas Savienības kontekstā un vai tā mazināsies arī augstākās izglītības kontekstā? Ministrs pauda pārliecību, ka angļu valoda nekur nepazudīs, un, ja tā nesaglabās savu oficiālo statusu, tad tā pavisam noteikti būs darba valoda Eiropā.

Sarunas laikā tika aktualizēts jautājums par valodu lietojumu augstākajā izglītībā. Latvijā esošais likumiskais ietvars nosaka stingrus ierobežojumus svešvalodu pielietojumam valsts augstākas izglītības iestādēs, īstenojot augstākās izglītības studiju programmas, tādējādi tiek kavēta studiju programmu attīstība un izglītības konkurētspēja gan Eiropas augstākās izglītības telpā, gan pasaulē. Šī iemesla dēļ LSA aicināja Ārlietu ministru vērst uzmanību uz to, ka nepieciešams veikt izmaiņas Izglītības likumā un Augstskolu likumā, lai nodrošinātu augstākās izglītības iestāžu iespējas brīvāk īstenot studiju programmas vai to daļas, tai skaitā gala nobeiguma darbus, Eiropas Savienības valodās. Tas veicinātu starptautisku studiju programmu izveidi t.sk. kopīgo un dubulto grādu studiju programmas un sekmētu studentu mobilitāti un valodu prasmes. Ministrijas pārstāvji sniedza atbalstu likumu grozījumu nepieciešamībai, minot arī šādu izmaiņu potenciālo pozitīvo ietekmi uz Latvijas diasporu integrāciju Latvijas augstākajā izglītībā un sabiedrībā.

Šobrīd Latvijas augstākā izglītība starptautiskā kontekstā tiek uztverta salīdzinoši labi, tomēr daudzi ārvalstu reflektanti izmanto iespējas ar studēšanu Latvijā iegūt vīzas un iekļūt Eiropas Savienībā. Jau nesen medijos aktualizēts jautājums par to, ka Latvijā ir augstākās izglītības iestādes, kas šo izmanto ļaunprātīgi, lai iegūtu ienākumus, piemēram, iekasējot studiju maksas pirms studējošā vīzas pieteikuma procesa saņemšanas. LSA tikšanās reizē pauda nostāju, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma nevar būt komercializēta šādā veidā, un studiju maksu ārvalstu studējošajiem var iekasēt tikai tad, kad ir zināms, ka studiju process būs iespējams. Tāpat LSA uzskata, ka, kamēr Latvijā nav valsts dotēta augstākā izglītība, studiju maksām ārvalstu studējošajiem ir jābūt līdzvērtīgām tiem studentiem, kuri apgūst programmu latviešu valodā, neskaitot papildus izmaksas, kas var rasties veidojot multikulturālu un iekļaujošu studiju vidi, kā arī papildus izmaksas, kas nepieciešamas studiju programmu nodrošināšanai svešvalodās.

Tika aktualizēts jautājums arī par neakreditēto augstākās izglītības iestāžu, piemēram, Eiropas Tālmācības augstskolas, maldinošajām reklāmām potenciālajiem ārvalstu studentiem. LSA pauda viedokli, ka Latvijai jārūpējas arī par augstākās izglītības tēlu starptautiskajā vidē, īpaši pievēršot uzmanību izglītības iestādēm, kuru izglītības programmas kvalitāte novērtēta neapmierinoši. Viedoklim piekrita arī Ārlietu ministrs.

Tikšanās noslēgumā LSA un Ārlietu ministrs vienojās, ka turpmāk sadarboties jautājumos, kas skar ārvalstu studējošos.

LSA un Ārlietu ministrijas tikšanās piedalījās ministrs E. Rinkēvičs un Konsulārā departamenta Šengenas nodaļas vadītāja A. Saliņa.

Did you like this article? Share it with your friends!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Skip to content