LSA ar Izglītības un zinātnes ministru pārrunā aktualitātes augstākajā izglītībā
Šī gada 31. janvārī Latvijas Studentu apvienības (turpmāk – LSA) Valde tikās ar Izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski un pārrunāja plānotos grozījumus normatīvajos aktos, kas skar augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanu, un ministrijas plānus studiju programmu konsolidācijas jautājumos, kā arī valsts budžeta finansēto studiju vietu sadali 2018. gadam un rektoru valsts valodas zināšanas prasības.
Viens no augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas nosacījumiem ir augstskolu un koledžu un to īstenoto studiju programmu kvalitātes pārbaude jeb akreditācija, kuru organizē institūcija, kuras darbībai jāatbilst „Standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā” (turpmāk – ESG), kas ir galvenais kvalitātes procesu vērtēšanā izmantojamais dokuments Eiropas augstākās izglītības telpā. Šobrīd Latvijā vēl nav tādas institūcijas, kas pilnībā atbilstu ESG vadlīnijām un standartiem un varētu pretendēt uz iekļūšanu Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (turpmāk – EQAR). Lai to veiksmīgi panāktu, Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) pārraudzībā tiek īstenots projekts “Atbalsts EQAR aģentūrai izvirzīto prasību pilnveidei”, kura mērķis ir nodrošināt Latvijas Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras (turpmāk – AIKA) atbilstību EQAR prasībām. Ministrijas pārstāvji informēja, ka, lai to nodrošinātu, paredzēts līdz vasaras beigām veikt vairākus grozījumus normatīvajos aktos, kas skar augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanu.
Ņemot vērā, ka iepriekšējās nedēļas piektdienā, ministrs K.Šadurskis piedalījās LSA ārkārtas Domes sēdē, kas bija sasaukta saistībā ar IZM priekšlikumu likvidēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, pievienojot to Latvijas Universitātei, šis jautājums atkārtoti netika pārrunāts. Vienīgi LSA pārstāvji izmantoja iespēja un uzdeva ministram jautājumu, vai ir plānos vēl kādas augstskolas konsolidēt. Ministrs apliecināja, ka plāni citu augstskolu konsolidācijai pašlaik neesot, vienīgi ministrijas plānos tuvākajos gados ir samazināt studiju programmu skaitu.
IZM pārstāvji informēja, ka Eiropas Savienības Struktūrfondu programmas ietvaros plānots samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu, finansiāli atbalstot kopīgo doktorantūras studiju programmu un studiju programmu ES valodās izstrādi, aprobāciju un akreditāciju, tai skaitā akreditācijas izmaksu segšana starptautiskās profesionālās organizācijās. Tāpat š.g. otrajā ceturksnī plānots apstiprināt Ministru kabineta noteikumus, kas paredzēti stiprināt augstākās izglītības iestāžu akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās , atbalstot ārvalsts pasniedzēju piesaisti darbam augstākās izglītības institūcijās Latvijā, t.sk. latviešu valodas apguvei; atbalsts akadēmiskā personāla kompetenču un prasmju pilnveidei; jauno pasniedzēju piesaiste, atbalstot doktorantu akadēmisko darbu augstākās izglītības institūcijā.
Jau pagājušajā gadā informējām, ka IZM plānoja pilotprojekta veidā mainīt veidu, kā līdz šim tika piešķirtas valsts finansētās studiju vietas, IZM padotības augstskolās sociālajās zinātnēs 10% no valsts budžeta finansētajām studiju vietām bakalaura un maģistra līmenī piešķirot pēc kvalitātes kritērijiem. Sakarā ar to, ka vairākas augstākās izglītības nozares organizācijas bija izteikušas gan iebildumus, gan bažas, gan arī papildus priekšlikumus, IZM nolēma, ka pilotprojekts 2017. gadam netiks īstenots, bet par to tiks turpinātas diskusijas. Tikšanās reizē ar ministru K.Šadurski no LSA puses atkārtoti tika uzsvērts, ka darbs pie aizsāktās idejas par valsts finansēto studiju vietu piešķiršanas pēc kvalitātes kritērijiem ir jāturpina, lai 2018. gadā tā tiktu īstenota.
Noslēgumā ministrs informēja, ka IZM Rīgas Ekonomikas augstskolas (Stockholm Scool of Economics in Riga) rektora amatam apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīs kandidātu, kurš augstskolas ieskatā šim amatam ir visatbilstošākais, kā arī tiks ņemts vērā, vai tiek ievēroti Latvijas Republikas normatīvie akti. LSA pārstāvji akcentēja, ka augstākajai izglītībai jābūt starptautiski konkurētspējīgai un ir jānodrošina mehānismi, lai Latvijā varētu pasniegt starptautiski atzīti akadēmiķi, kam piekrita ministrijas pārstāvji.