LSA atbalsta pedagogu atalgojuma pieauguma prasību un aicina palielināt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei kopumā
Latvijas Studentu apvienība (LSA) pauž atbalstu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasībām ievērot iepriekšējās valdības apstiprinātā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku un Izglītības likuma, Augstskolu likuma un Zinātniskās darbības likuma normu izpildi attiecībā uz valsts finansējuma palielināšanu izglītībai un zinātnei.
LIZDA 20. martā – dienā, kad Saeima pirmajā lasījumā skatīs 2019. gada budžetu – rīko piketu, pieprasot izpildīt pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku un likumos noteiktās normas par finansējuma paaugstināšanu izglītībai un zinātnei. Augstskolu likumā noteikts, ka ik gadu jāpalielina augstākajai izglītībai no valsts budžeta piešķirtais finansējums, līdz tas sasniedz 2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Zinātniskās darbības likumā minēta nepieciešamība šādi palielināt arī valsts piešķirto finansējumu zinātnei, līdz tas sasniedz 1 % no IKP.
Vēršam uzmanību uz to, ka Latvijā aktuāla problēma ir akadēmiskā personāla novecošanās – 24,8% no akadēmiskā personāla pamatdarbā sastādīja vismaz 60 gadu vecumu sasnieguši pedagogi, bet tikai 6% akadēmiskā personāla bija mazāk nekā 30 gadus veci. Tas rada bažas par akadēmiskā personāla skaita mazināšanos, kā rezultātā nebūs iespējams nodrošināt individuālu, studentcentrētu, Standartiem un vadlīnijām Eiropas augstākās izglītības telpā atbilstošu augstāko izglītību.
Tāpat Latvijas augstākās izglītības sistēma šobrīd nemotivē pedagogus strādāt augstākās izglītības iestādē kā pamatdarbā – 2017. gadā 27 % akadēmiskā personāla augstskola nebija pamatievēlēšanas darba vieta. Ja pedagogs strādā vairākās darba vietās, no tā cieš pasniegšanas kvalitāte un studējošie, tāpēc LSA uzskata, ka akadēmiskajam personālam ir jāsaņem tik augsts atalgojums, lai izvēlētos strādāt augstākās izglītības iestādē kā savā pamatdarba vietā.
Rūpēs par mācībspēku ataudzi būtiski ir nodrošināt motivāciju studēt doktorantūrā, jo tieši šodienas doktoranti būs nākotnes augstskolu mācībspēki. Šobrīd doktorantūras studējošie saņem vien 113,83 eiro lielu stipendiju katru mēnesi, kas ne tuvu nesedz dzīvošanas un izglītības izmaksas, tādēļ doktoranti ir spiesti meklēt papildu nodarbinātības iespējas un nespēj pilnvērtīgi pievērsties savam primārajam uzdevumam – zinātniskā darba veikšanai. LSA aicina rast papildu 2 616 000 eiro 2019. gada valsts budžetā, lai doktorantu stipendijas palielinātu vismaz par 150 eiro mēnesī. Tas par valsts budžeta līdzekļiem studējošajiem doktorantiem ļautu nodrošināt atbalstu 263,83 eiro mēnesī apmērā. Tāpat LSA aicina veidot mērķstipendijas pedagoģijas studentiem, lai Latvijā veidotos spēcīgāka jauno mācībspēku un pedagogu ataudze.
Atgādinām, ka pagājušā gada sākumā Augstākās izglītības padome un 14 citos organizācijas, tostarp LSA, parakstīja vēstuli valsts augstākajām amatpersonām un izglītības un zinātnes ministram, kurā aicina 2019. gadu noteikt par Latvijas Nacionālās augstākās izglītības un zinātnes sistēmas simtgades gadu, nosakot šīs jomas par prioritātēm arī sadalot finansējumu.