LSA Domes sēdē apstiprināta nostāja par piedāvātajām izmaiņām akreditācijas sistēmā
Novembra pēdējā nedēļas nogalē Jelgavā, LLU norisinājās LSA Domes sēde. Svarīgākie no tajā apstiprinātajiem dokumentiem bija nostāja “Par Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumiem grozījumiem Augstskolu likumā par augstākās izglītības ārējās kvalitātes novērtēšanu”, kā arī grozījumi nostājā “Par valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanu Latvijā”. Pēc Domes sēdes notika arī Domes Stratēģiskais seminārs, kurā galvenais uzsvars tika likts uz LSA Valdes locekļu un biroja darbinieku gada plāna izvērtējumu.
Nostājā par IZM priekšlikumiem grozījumiem Augstskolu likumā par augstākās izglītības ārējās kvalitātes novērtēšanu izteikts LSA viedoklis par piedāvātajām izmaiņām Latvijas augstākās izglītības akreditācijas sistēmā. LSA pašlaik neatbalsta ministrijas piedāvāto pāreju no studiju virzienu akreditācijas modeļa uz studiju programmu akreditāciju, jo šāda saraustīta izglītības politikas veidošana, nenoslēdzot pilnu akreditācijas ciklu, ir būtisks apdraudējums Latvijas augstākās izglītības kvalitātei, turklāt tas nozīmētu arī neplānotu izmaksu pieaugumu, īpaši ņemot vērā to, ka valsts piešķirtajā finansējumā augstākai izglītībai līdzekļi kvalitātes vērtēšanai nav atvēlēti. LSA uzskata, ka ir nepieciešams vispirms ļaut noslēgties esošajam akreditāciju ciklam, pēc kā būs iespējams par to reflektēt un lemt par izmaiņu nepieciešamību tajā. LSA neraugās pozitīvi arī uz studiju virzienu struktūras maiņu, jo šobrīd daudzās augstskolās studiju virzieni ir nostiprinājušies kā vadības vienības, augstskolām veidojot studiju virzienu padomes. Tāpat LSA atbalsts netiek sniegts Studiju akreditācijas komisijas nodalīšanai no Akadēmiskās informācijas centra un tiešākai pakārtošanai IZM. No IZM piedāvātajām izmaiņām LSA Dome atbalstīja ideju par studiju virzienu akreditācijas izkliedi no 2019. līdz 2022. gadam, kā arī augstākās izglītības iestāžu akreditācijas ieviešanu, tādā veidā nodrošinot, ka ir iespēja cikliski izvērtēt visas augstākās izglītības iestādes kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.
Nostāja par vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanu papildināta ar sadaļu par juriskonsulta profesijas likvidāciju. Tas nepieciešams, lai spētu pilnībā sasniegt jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanas mērķi. Šobrīd jurista profesiju iespējams iegūt piecu gadu laikā – absolvējot trīs gadu akadēmiskā bakalaura studiju programmu, kā arī divus gadus ilgo profesionālā maģistra programmu, bet juriskonsulta profesija tiek iegūta, absolvējot četrus gadus ilgo profesionālā bakalaura studiju programmu, kas atšķiras no akadēmiskās tikai ar studiju procesa ietvaros iegūto praksi. Juriskonsulta kvalifikācija šobrīd rada mākslīgu līdzību ar jurista profesiju, kuras dēļ gan esošie, gan topošie studenti, gan arī darba devēji tiek maldināti. Plānots, ka 11. decembrī noteikumu projektu par valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtību skatīs Ministru kabineta komitejas sēdē, uz kuru plāno doties arī LSA pārstāvji, lai varētu paust studējošo viedokli par šo jautājumu.
Domes sēdē tika apstiprināti arī grozījumi nolikumā “LSA pārstāvju deleģēšanas kārtība starptautiskajai pārstāvniecībai”, kārtība par LSA projektu dalībnieku atlasi un izmaiņas Domes un Kongresa mandātu sadalījumā saistībā ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju.