LSA pārstāvji piedalījušies Ziemeļvalstu nacionālo studentu apvienību tikšanās reizē
No 26. Līdz 29. oktobrim Lietuvā, Klaipēdā pulcējās 12 dažādu studentu apvienības pārstāvji, norisinoties 72. Ziemeļvalstu nacionālo studentu apvienību tikšanās reizei (Nordic Organizational Meeting – NOM), ko organizēja Lietuvas Studentu apvienība (Lietuvos studentų sąjunga – LSS). Latvijas Studentu apvienību pārstāvēja LSA domnieces Evita Terēze Tēberga un Katrīna Sproģe, aktīviste Sintija Lubanova un viceprezidents Sandis Kārkliņš. Pasākumā tika skatītas tādas tēmas kā augstākās izglītības reformas Lietuvā, 3+2 studiju modelis un kvalitatīvas augstākās izglītības priekšnosacījumi, kā arī norisinājās oficiālā NOM konference.
Par reformām Lietuvas augstākās izglītības sistēmā dalībniekus informēja Lietuvas Izglītības un zinātnes viceministrs Giedrius Viliūnas. Pašreiz viens no aktuālākajiem jautājumiem Lietuvas augstākās izglītības telpā ir augstākās izglītības iestāžu konsolidācija. Kā norāda pats viceministrs, reformu ieviešanai ir nepieciešams ilgs laika periods, līdz ar to šis jautājums nevirzās un priekšu tik raiti, cik sākotnēji tas tika cerēts, tomēr iesaistītās puses apzinās, ka šāda mēroga reformas realizēšana prasa noteiktus laika resursus diskusiju veidošanai..
Tika spriests arī par 3+2 studiju modeli, kas paredz 3 gadus ilgas studijas bakalaura studiju līmenī, kam seko divi gadi maģistrantūrā. Šāda sistēma jau ir ieviesta citās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Igaunijā, taču pašreiz sākušās diskusijas par šāda modeļa ieviešanu arī Lietuvas augstākās izglītības telpā. Viens no galvenajiem šīs diskusijas iniciatoriem ir Kauņas Tehnoloģiju universitātes (Kauno technologijos universitetas – KTU) pārstāvji, kā vienu no vairākiem argumentiem izvirzot to, ka šādā veidā studējošie varētu vienu gadu ātrāk pievērsties savu profesionālo mērķu sasniegšanai. Detalizētāk par KTU pieredzi darbā ar šo jautājumu NOM dalībniekus iepazīstināja KTU kvalitātes novērtēšanas un attīstības departamenta direktore Jurgita Vizgirdaite.
Pasākuma laikā tika skarts jautājums par Lietuvas studiju vietu finansēšanas modeli, kas paredz to, ka finansējums sekob studējošajiem, nevis tiek piešķirts konkrētām augstskolām. Šis modelis paredz to, ka, ja studējošais iegūst budžeta vietu, viņš šo budžeta vietu saglabā arī situācijā, kad viņš maina savu augstākās izglītības iestādi. Kā akcentēja vairāki projektā iesaistītie cilvēki, Lietuvā sāk raisīties diskusijas par reformām šajā modelī. Tam sekoja Somijas Studentu apvienības (Suomen ylioppilaskuntien liitto – SYL) prezentācija un darba grupa, kuras fokusā bija projekts, ko SYL gatavojas realizēt, sekmē
jot studējošo iesaisti diskusijās par jautājumiem, kas skar Eiropas un Eiropas Savienības nākotni, kā arī pilsoniskas sabiedrības veidošanā kopumā. Vēl viena pasākuma daļa bija darba grupa, kurā dalībnieki sprieda par kvalitatīvas augstākās izglītības pamatelementiem. Starp kā svarīgāko dalībnieki minēja labi attīstītas akadēmiskā personāla pedagoģiskās prasmes, mācību materiālu pieejamību, studējošo atgriezenisko saiti par studiju procesu, ko iesaistītās puses ņem vērā, uz pētniecību un praksi balstītu studiju procesu, studentcentrētu izglītību un arī atbilstošu finansējumu, lai varētu pēc iespējas kvalitatīvāk realizēt studiju procesu.
Pasākums noslēdzās ar NOM oficiālo konferenci, kurā starp citiem jautājumiem tika apstiprinātas arī trīs nākamās valstis, kuras uzņems pārējās ziemeļvalstu nacionālās studentu apvienības, un vien no tām būs Latvija, kurā NOM norisināsies 2018. gada rudenī, savukārt jau 2018. gada pavasarī 73. Ziemeļvalstu nacionālā studentu apvienību tikšanās reize ir gaidāma Zviedrijā.