LSA pārstāvji tikšanās reizē ar aizsardzības ministru nespēj vienoties par studējošo lomu valsts aizsardzības dienestā

26. augustā pēc Latvijas Studentu apvienības (LSA) iniciatīvas notika tikšanās starp LSA pārstāvjiem un aizsardzības ministru Arti Pabriku. Tajā tika spriests par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu un tā ietekmi gan uz studējošajiem, gan uz studiju procesu kopumā. Tikšanās reizes laikā Aizsardzības ministrijas (AiM) pārstāvji neņēma vērā studējošo norādītos riska faktorus saistībā ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu.

6. augustā norisinājās LSA Domes sēde, kurā Latvijas augstāko izglītības iestāžu studējošo pārstāvji vienbalsīgi apstiprināja LSA nostāju “Par valsts aizsardzības dienestu”, uzsverot, ka valsts aizsardzības dienests (VAD) primāri ir jāorganizē, no tā izslēdzot studējošos un augstāko izglītību ieguvušos jauniešus. Neilgi pēc nostājas pieņemšanas LSA aicināja aizsardzības ministru Arti Pabriku un citus AiM pārstāvjus uz diskusiju par studējošajiem būtiskiem jautājumiem. AiM pārstāvji pauda neizpratni par studējošo iebildumiem saistībā ar obligātā VAD ieviešanu, jo uzskata, ka šobrīd paredzētie dienesta veidi un to alternatīvas sniegtu jaunas iespējas visiem Latvijas jauniešiem neatkarīgi, vai jaunietis ir izvēlējies studijas, vai nē. VAD saasinās šobrīd tik aktuālo pedagogu, ārstu un citu speciālistu trūkumu, aizkavējot jauniešu iestāšanos augstskolā par aptuveni gadu. Tas mazinās augstākās izglītības pieejamību, jo tiks ierobežota iespēja strādāt un nopelnīt iztiku, tādējādi būtiski audzējot studējošo atbiruma risku.

LSA uzstāj, ka VAD ir jābūt balstītam uz brīvprātības principa, taču arī gadījumos, ja ar brīvprātīgajiem neizdodas aizpildīt nepieciešamās vietas, studējošie un augstskolu absolventi būtu jāizkļauj no iesaucamo sarakstiem. Tā vietā LSA piedāvā nodrošināt iespēju studiju ietvaros (daļēji brīvās izvēles vai brīvās izvēles kursos) apgūt nozarei atbilstošas zināšanas, lai ikviens augstākās izglītības ieguvējs spētu sniegt pilnvērtīgu atdevi valsts aizsardzībai atbilstoši savām profesionālajām prasmēm. Piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju studējošie apgūtu kiberdrošības pamatus; jurisprudences studējošie – starptautiskās kara tiesības, kara noziegumu fiksēšanu; pedagogi – kara/krīzes psiholoģiju; komunikācijas zinātņu studējošie – propogandas atpazīšanu un atspēkošanu u.tml. Ir iespēja papildināt jau šobrīd visiem studējošajiem esošo obligāto civilās aizsardzības kursu, kuru kvalitāte gan krasi atšķiras ne tikai starp dažādām augstākās izglītības iestādēm, bet arī vienas iestādes studiju programmām. Turklāt studiju satura papildināšana ar šīm zināšanām neierobežotu valsts aizsardzībai nepieciešamo prasmju apgūšanu ne pēc dzimuma, ne pēc vecuma vai veselības stāvokļa. 

Lai arī šobrīd AiM, izstrādājot ziņojumu par obligāto VAD, ir paredzējusi dažādas dienesta alternatīvas, tās tiek paredzētas ārpus studiju procesa, un alternatīvā dienesta kvotu skaits ir pietiekami ierobežots, kas rada bažas attiecībā uz dienesta veida izvēles patiesajām iespējām. LSA ir pārliecināta, ka ieviest VAD un nodrošināt pietiekamu valsts aizsardzību ir iespējams bez sarunā ar ministru akcentētajiem riskiem, kurus, neņemot vērā, tiks negatīvi ietekmēta augstākās izglītības nozare.

 Iesaucamajiem ir jānodrošina atalgojums, kas nav zemāks par valstī noteikto minimālo mēnešalgu; ir jāievieš IZM piedāvātās valsts budžeta vietas un stipendijas; jānodrošina studiju un studējošā kredītu pilnīga vai daļēja dzēšana, kā arī jāīsteno citi atbalsta mehānismi, turklāt tie nedrīkst būt atšķirīgi brīvprātīgajiem vai obligātā kārtā iesauktajiem. LSA piekrīt, ka VAD ir kopumā atbalstāma ideja, taču tā ieviešana nedrīkst notikt uz augstākās izglītības un studējošo rēķina.

Did you like this article? Share it with your friends!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Skip to content