LSA pauž bažas par studentu kredītu pieejamību

Šobrīd izlietota lielākā daļa valsts finansējuma, kas piešķirts studiju un studējošā kredītiem ar valsts galvojumu. Lai jaunā kreditēšanas sistēma turpinātu funkcionēt, nepieciešams papildu valsts finansējums. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātais risinājums koalīcijas atbalstu nav guvis, tā apdraudot turpmāku kredītu izsniegšanu šogad.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) nosūtījusi Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam un Finanšu ministram Jānim Reiram vēstuli, aicinot atbalstīt IZM piedāvājumu. Vēstulē uzsvērta nepieciešamība saglabāt kredīta pieejamību, kas ir būtisks atbalsts studējošajiem jebkurā laikā, bet jo nozīmīgāks šobrīd, kad mazāk pieejams ir kļuvis arī ģimenes atbalsts un iespēja papildus studijām strādāt, kas ir divi lielākie studentu ienākumu gūšanas avoti.

Šogad ir vairākkārtīgi palielinājies studentu skaits, kas studiju maksas un ikdienas izdevumu segšanai izmanto valsts galvoto studiju un studējošā kredītu. Ja pēdējos piecos gados kredītus izmantoja 8-11 % imatrikulēto studentu, tad šogad to īpatsvars pieaudzis līdz 20 %. Neskatoties uz tendenci, kas apliecina jaunās studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas funkcionalitāti, nepietiekama valsts finansējuma dēļ kredītu pieejamība pavisam drīz var tikt ierobežota.

IZM, meklējot īstermiņa risinājumu, piedāvāja rast papildu finansējumu ministrijas iekšējos resursos. Tomēr koalīcijas partneri šo IZM priekšlikumu ir  noraidījuši. Radusies situācija iezīmē riskus studējošajiem ne tikai šim akadēmiskajam gadam, bet arī nākamajiem, jo šobrīd valsts budžeta finansējums 2021. gadam, kas paredzēts studiju un studējošo kreditēšanai, ir plānots balstoties vecajos aprēķinos, nevis faktiskajā situācijā un šī brīža pieprasījumā.

Trūkstošā finansējuma dēļ ir drauds samazināties izsniedzamo studiju un studējošo kredītu skaitam un apmēram, kas valstī šobrīd ir vienīgais atbalsta mehānisms studējošajiem, kas nav ieguvuši valsts finansētas studiju vietas vai arī iegūst augstāko izglītību studiju programmās, kurās valsts finansētu studiju vietu nav.  Ja trūkstošos līdzekļus studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas finansēšanai atrast neizdosies, tad IZM kā risinājumu plāno ieviest papildus kritērijus studiju vai studējošā kredīta piešķiršanai. Šobrīd par tiem lemts nav, bet varētu tikt ņemts vērā finansiālo rādītāju izvērtējums, studējošā sekmes, absolvējot vidējās izglītības iestādi, studējošā izvēlētā studiju programma u.c.

LSA skatījumā papildus kritēriju izveidošana studiju un studējošo kredīta piešķiršanai nav pieļaujama. Pirmkārt, šāds risinājums studiju un studējošo kredītu padara nepieejamāku. Otrkārt, palielināsies birokrātiskais slogs, jo izvērtēšanas procesam, vai pieteikums atbilst noteiktajiem kritērijiem vai neatbilst, būs nepieciešams ilgāks laiks. Tieši ilgais studiju vai studējošā kredīta piešķiršanas ilgums, kas bija vecajai kreditēšanas sistēmai, bija viens no iemesliem, kāpēc visas iesaistītās puses uzskatīja, ka ir nepieciešamas pārmaiņas. 

Saistībā ar to, ka šobrīd studējošā kredīta griesti noteikti 80 % apmērā no minimālās mēnešalgas, bet nākamgad tās apmērs pieaugs līdz 500 eiro, kā viens no risinājumiem tiek plānots ieviest fiksētu, ar minimālo algu nesaistītu maksimālo studējošā kredīta summu.

Kā LSA iepriekš ir uzsvērusi, studējošā kredītam ir jāspēj segt studiju un dzīvošanas izmaksas. Pašreizējais studējošā kredīta apjoms valstī nav pietiekams šo izmaksu segšanai. 2017. gada EUROSTUDENT pētījums norāda, ka papildus ikdienas un dzīvošanas tēriņiem, ko segtu minimālās mēneša  darba samaksai līdzvērtīgs aizdevums, studentiem ir arī jāsedz papildus ar studijām saistīti izdevumi – rēķini par interneta pakalpojumu izmantošanu, studiju materiāli, šobrīd arī tehniskā aprīkojuma iegāde attālinātus studiju nodrošināšanai utt.. Kā LSA ir uzsvērusi iepriekš, studējošā kredīta apmēram mēnesī ir jāsasniedz divas valstī noteiktās minimālās mēneša darba samaksas apjomu, lai studējošā kredīts iegūtu savu funkcionalitāti – ļaut paralēli studijām nestrādāt ar apgūstamo jomu nesaistītā darbā, tā zaudējot iespēju studijām pievērsties pilnvērtīgi.

Jaunā kreditēšanas sistēma darbību uzsākusi šī gada 14. augustā. Tās ietvaros kredītus pilnībā galvo valsts un studējošajiem vairs nav nepieciešams papildu galvotājs. Studiju vai studējošā kredītam pieteikties iespējams elektroniski, pieteikuma izskatīšana notiek dažu darba dienu laikā, turklāt studiju kredīta summa tiek segta pilnas studiju maksas apmērā, līdz ar ko papildu līdzekļi, lai kādu studiju maksas daļu apmaksātu, nav jāmeklē. Jaunās sistēmas izveidē iedalījusies arī LSA, un atzīst to par studentiem draudzīgu.

Did you like this article? Share it with your friends!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Skip to content