LSA redz iespēju militāro apmācību iekļaušanai studiju programmu brīvās izvēles daļā
Sabiedrībā atkārtoti aktualizējies jautājums par militārajām apmācībām, to integrēšanu atsevišķos studiju kursos vai iekļaušanu studiju programmu brīvās izvēles daļā jeb C daļas kursos. Latvijas Studentu apvienība (LSA) neatbalsta obligāto militāro apmācību iekļaušanu augstākās izglītības studiju programmu saturā, tomēr piekrīt nosacījumiem militārās apmācības iekļaut studiju programmu brīvās izvēles jeb C daļas kursos. Tāpat atbalstāms ir priekšlikums militārās apmācības integrēt dažādos nozares priekšmetos, piemēram, informācijas tehnoloģiju un datorzinātnes studiju programmās studējošajiem tiek piedāvāti studiju kursi saistībā ar kiberdrošību vai, piemēram, tiesību zinātņu studiju programmās varētu būt izvēles kursi par starptautiskajām humānajām tiesībām no militāro jautājumu skatu punkta.
Tāpat līdz šim no studentu puses ir vērsta uzmanība uz to, ka arī Civilās aizsardzības likumā minēts, ka izglītības iestādes nodrošina obligātās civilās aizsardzības kursa pasniegšanu studējošajiem un šīs minimālas prasības civilās aizsardzības kursa saturam nosaka Ministru kabinets.
Papildus LSA akcentē to, ka šobrīd ir iespējams brīvprātīgi iestāties Zemessardzē, kas dod iespēju aktīvāk iesaistīties valsts aizsardzībā un Latvijas Republikas pilsoņiem brīvprātīgi kalpot savai valstij. Tāpat ir arī Zemessardzes studentu bataljons.
Jau pagājušajā gadā ap šo pašu laiku aktualizējās jautājums par militāro apmācību ieviešanu studējošajiem. Toreiz Rektoru padomes sēdē, kurā piedalījās arī LSA, uzstājās Aizsardzības ministrijas pārstāvji, kas vēstīja, ka plāno strādāt pie šī jautājuma. Šobrīd Aizsardzības ministrija vēl strādā pie savām idejām, bet ir notikusi vienošanās, ka visi priekšlikumi tiks pārrunāti ar LSA un kopīgi rasti labākie risinājumi.
Jāatgādina, ka 1999. gadā tieši LSA prasību rezultātā Obligātā militārā dienesta likumā tika veikti grozījumi, kas noteica, ka no militārā dienesta uz studiju laiku ir atbrīvoti valsts licencēto augstskolu sekmīgie pilna laika studējošie. Tas bija noderīgs solis, kas ļāva attīstīties zinātnei un augstākajai izglītībai. Pēc tam sekoja, ka 2007. gadā tika izveidota profesionālā armija un atcelts obligātais militārais dienests.
4 komentāru
Reinis Brūvelis
Mācības būtu iekļaujamas obligātajā, jeb A daļā, jo:
1) Civilajā aizsardzībā iemācītais ļoti šauri un nepietiekami māca par krīzes situāciju risināšanu. Manā pieredzē – ekvivalents pirmajai palīdzībai autoskolā.
2) Tāpat kā mums māca ētiku, politiku, ekonomiku, jo tās ir ikdienas dzīvē lietojamas zinības, kas mūs padara par pilnvērtīgiem valsts pilsoņiem, arī militārās zinības ir jāzin katram. Tās uzlabo cilvēka spriestspēju krīzes situācijā, māca sasniegt mērķus, komandas garu, plānošanu.
3) Militārās zinības mūsdienu pūkainajā vidē un mediju muļķību kamolos ļauj daudz ko paanalizēt un vienkārši izsakoties – nebūt aitai.
4) Patriotisms – tā ir daļa no jebkuras militāras mācības, un tā ir ļoti liela nepieciešamība, laikā kad katrs otrais vēlas aizbēgt pie pirmajiem draudiem.
Es varētu vēl turpināt, bet ja nepieciešams, varam par šo izvērst plašāku diskusiju, kurā būs acīmredzami ieguvumi militārās mācības ieviešanai!
Jānis Lūsis
Vajadzētu gan kā obligāto kursu nevis izvēles… No izglītības viedokļa skatoties, kāpēc lai topošā profesionāļa zināšanas ciestu, izvēloties nesaistītu priekšmetu?! Tajā pat laikā iespējams apgūstot kādu nozarei svarīgu vielu. Kā C daļa šī ideja nestrādās. Uzskatu, ka vajag obligāto priekšmetu. Protams, labāk kaut kas nekā nekas, bet ar šādu attieksmi mēs nekur tālu netiksim un sevi neaizstāvēsim vajadzīgajā brīdī.
Artis
Nedēļas nogalē pēc kandidātu skaita uz LSA valdi redzēsim vai organizācija vispār ir nepieciešama. Ja atkal būs katram amatam savilkts pa vienam kandidātam, tad taču saprotat, ka nav ko mironi vērts vilkt.
Arī šis “viedoklis” ir pilnīgi lieks. Ko tieši LSA atbalsta? To, ka studenti varēs brīvajā izvēlē, kur jau viņi šobrīd var izvēlēties pilnīgi jebko, izvēlēties militāro apmācību? Wow, tāda nostāja. Tur jābūt garīgi nepieskaitāmam, lai ko tādu neatbalstītu, jo tā ir C daļa! Komunikāciju studenti var izvēlēties apgūt inženierzinātnes un otrādi, jautājums tikai par to, cik tā C daļa ir liela studiju programmā (parasti nožēlojami maza) un kāda tā izvēle ir pieejama no skolas puses.
Šādus “viedokļus” nav pat vērts rakstīt. Dariet kaut ko lietderīgāku, come on. Iestājaties par kaut ko. Kāpēc nevarētu aptaujāt visus biedrus un uztaisīt to, ka LSA atbalsta iekļaut ko šādu A daļā (ja atbalsta, domāju, ka ja labi pārliecinātu LSA biedrus, gan jau pašpārvaldes arī saprastu).
Saeimas priekšsēdētāja nesen izteicās par obligāto militāro dienestu. Tas ir otrs grāvis, kam vajag baigos resursus un mūsdienās vismaz puse jauniešu studē – vairs nevarētu atļaut studentiem nedoties armijā, ja OMD atjaunotu. Tad šis varētu būt kā zelta vidusceļš – lai datoru paaudze iemācītos ieroci turēt rokā, iemācītos kā 3 priedēs orientēties, iemācītos dzīvei noderīgas lietas (visi vaimanā, ka matemātiku/algebru/ģeometriju nekur neizmantos dzīvē).
Bet nē, atkal kaut kāds pilnīgi bezjēdzīgs, tukšs viedoklis.
Atbalstāt kā C daļu, lol.
Paula Cukura
Piekrītu iepriekš izteiktajiem viedokļiem. Šajā gadījumā C daļas kurss paliktu tajā pašā Zemessardzes līmenī, kas būtu vien lieka līdzekļu izšķiešana. Arī arguments par Zemessardzes iespēju ir zemē metams – apmācības notiek divas reizes mēnesī. Vai ar to pietiek kaujasspējīgai vienībai? Nē, iztikas minimums ir 9 mēnešu intensīvas apmācības, ko bez OMD panākt grūti. Tā kā līdzekļi šādai reformai ir tikai manos sapņos, militārajai apmācībai IR jānokļūst A/B daļā studiju programmās. Turklāt mūsu armijā 17% ir sieviešu.. Cik nožēlojami ir tas?
Starp citu, kā LSA nokļuva pie šāda viedokļa?