LSA vadītāja brīdina: valsts finansējuma trūkums kreditēšanai draud ierobežot iespējas studēt

Foto: Oskars Valtenbergs

Latvijas Studentu apvienības prezidentes Katrīnas Sproģes viedoklis sagatavots portālam Delfi.

Valsts trūkstošā atbalsta dēļ “Swedbank” nākamnedēļ plāno pārtraukt izsniegt studiju un studējošā kredītus. Lai jaunā kreditēšanas sistēma turpinātu funkcionēt, nepieciešams papildu valsts finansējums. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātais risinājums koalīcijas atbalstu nav guvis, turklāt Finanšu ministrija apgalvo, ka modelis nav ilgtspējīgs, tādas bažas portālam “Delfi” pauda Latvijas studentu apvienības vadītāja Katrīna Sproģe.

Šogad ir vairākkārtīgi palielinājies studentu skaits, kas studiju maksas un ikdienas izdevumu segšanai izmanto valsts galvoto studiju un studējošā kredītu, skaidro LSA. Ja pēdējos piecos gados kredītus izmantoja 8–11 % imatrikulēto maksas studentu, tad šogad to īpatsvars pārsniedz 20 %. “To var skaidrot gan ar otra galvotāja prasības atcelšanu, kas daudziem studējošajiem bija nepārvarams šķērslis, gan ienākumu mazināšanos Covid-19 radītās krīzes ietekmē,” sacīja Sproģe.

Viņa arī skaidro: “Neskatoties uz tendenci, kas apliecina jaunās studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas funkcionalitāti, nepietiekama valsts finansējuma dēļ valsts galvoto kredītu pieejamība no nākamās nedēļas var tikt pārtraukta. IZM nav gatava pieļaut valsts galvoto kredītu pieejamības ierobežošanu un piedāvā trūkstošos līdzekļus iegūt naudas pārdales rezultātā no saviem iekšējiem resursiem. Nākamnedēļ studiju un studējošo kreditēšanas izsniegšanai izšķirošs būs Ministru kabineta lēmums par atbalstu IZM virzītajam piedāvājumam. Swedbank paudusi gatavību atsākt studiju un studējošo kredītu izsniegšanu, tiklīdz tiks saņemts trūkstošais valsts finansējums.”

Gadījumā, ja papildu finansējums netiek piešķirts, LSA ieskatā, iezīmējas riski ne vien šim akadēmiskajam gadam, bet arī nākamajiem, jo šobrīd valsts budžeta finansējums 2021. gadam, kas paredzēts studiju un studējošo kreditēšanai, ir plānots balstoties vecajos aprēķinos, nevis faktiskajā situācijā un šī brīža pieprasījumā.

“Trūkstošā finansējuma dēļ ir drauds samazināties izsniedzamo studiju un studējošo kredītu skaitam un apmēram, kas valstī šobrīd ir vienīgais atbalsta mehānisms studējošajiem, kas nav ieguvuši valsts finansētas studiju vietas vai arī iegūst augstāko izglītību studiju programmās, kurās valsts finansētu studiju vietu nav. Kombinācijā ar Covid-19 “otro vilni” un tam sekojošo ārkārtējo situāciju, studējošie faktiski tiek atstāti bez vienīgā ikvienam studējošajam pieejamā atbalsta mehānisma,” sacīja Sproģe.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) nosūtījusi Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam un Finanšu ministram Jānim Reiram vēstuli, aicinot atbalstīt IZM piedāvājumu. Vēstulē uzsvērta nepieciešamība saglabāt kredīta pieejamību, kas ir būtisks atbalsts studējošajiem jebkurā laikā, bet jo nozīmīgāks šobrīd, kad mazāk pieejams ir kļuvis arī ģimenes atbalsts un iespēja papildus studijām strādāt, kas ir divi lielākie studentu ienākumu gūšanas avoti.

LSA uzskata, ka veicot izmaiņas studiju un studējošā kreditēšanas sistēmā, lielākie ieguvēji bija studenti no mazāk ekonomiski nodrošinātas vides – tieši šī sabiedrības daļa pirms tam kredītu nevarētu saņemt bankas prasībām atbilstoša galvotāja trūkuma dēļ. “Veicot izmaiņas kredītu piešķiršanas kārtībā, nedrīkst pieļaut atkārtotu augstākās izglītības pieejamības ierobežošanu mazāk aizsargātiem studējošajiem – Kā liecina pētījuma “Jauniešu labbūtība Baltijas valstīs” (2018) dati, Latvijā katrs piektais jaunietis ir pakļauts nabadzības riskam. Ja kā kritērijs kredīta piešķiršanai tiek ieviests vērtējums vidusskolā, jauniešiem no sociālekonomiski nelabvēlīgākas vides piekļuve augstākajai izglītībai vēl jo vairāk sarūk – mācību rezultāti korelē ar ģimenes ienākumiem, un maksāt par savām studijām jaunieši no šīm ģimenēm nevar. Iegūta augstākā izglītība mazina bezdarba risku; atalgojumu, kas pārsniedz vidējo valstī, no nodarbinātajiem ar augstāko izglītību Latvijā saņem aptuveni 70%, bet ar vidējo – tikai nepilni 40%. Augstākās izglītības iegūšana ir drošākais veids šo jauniešu iekļūšanai vidusslānī, tāpēc kredītu pieejamība ir īpaši būtiska,” pamato Sproģe.

Neierobežojot piekļuvi augstākajai izglītībai, ilgtermiņā iegūst arī valsts – cilvēki ar augstāko izglītību gūst augstākus ienākumus, tāpēc vairāk samaksā nodokļos – kredītos ieguldītā nauda ar laiku atgriežas valsts maciņā, uzsver Sproģe. Viņa saka, ka Latvijā par katru eiro, kas ieguldīts augstākajā izglītībā, budžetā atgriežas 2,5 reizes lielāka summa.

“Ieviešot papildu kritērijus kredīta saņemšanai, ciestu iegūtās izglītības kvalitāte. Nepiekļūstot kredītam, studētgribētāji būtu spiesti izvēlēties komerckredītu bez valsts galvojuma, tā pakļaujot sevi lielākam finanšu slogam, izvēlēties studijas sev mazāk interesējošā programmā, jo tajā pieejamas valsts budžeta vietas, vai strādāt paralēli studijām, tā zaudējot mācībās ieguldīto laiku. Neviens no šiem scenārijiem neveicina iegūtās izglītības kvalitāti, turklāt darbs paralēli studijām vai nepiemērota programmas izvēle palielina atbiruma risku,” norādīja LSA vadītāja.

Sproģe arī norāda, ka 2009. gadā globālās finanšu krīzes ietekmē, Latvijā, ieviešot taupības režīmu, būtiski tika samazināts augstākajai izglītībai un zinātnei piešķirtais valsts finansējums. Liela daļa nozares uzskata, ka no šī finansējuma samazinājuma augstākā izglītība un zinātne nav atkopusies joprojām. Viņa vaicā: “Vai valdībai nevajadzētu mācīties no vecajām kļūdām, un, esot līdzīgas izvēles priekšā, domāt ilgtermiņā?”

Jaunā kreditēšanas sistēma darbību uzsākusi šī gada 12. augustā. Tās ietvaros kredītus pilnībā galvo valsts un studējošajiem vairs nav nepieciešams papildu galvotājs. Studiju vai studējošā kredītam pieteikties iespējams elektroniski, pieteikuma izskatīšana notiek dažu darba dienu laikā, turklāt studiju kredīta summa tiek segta pilnas studiju maksas apmērā, līdz ar ko papildu līdzekļi, lai kādu studiju maksas daļu apmaksātu, nav jāmeklē. Jaunās sistēmas izveidē iedalījusies arī LSA, un atzīst to par studentiem draudzīgu.

Jau vēstīts, ka jaunu studiju un studējošo kredītu ar “Altum” garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti, portālu “Delfi” informē “Swedbank”.

Banka ir gatava atsākt kredītu izsniegšanu, līdzko būs pieejams nepieciešamais finansējums. Šī brīža bankas aplēses liecina – lai nodrošinātu atbalstu mācību maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir steidzami jārod aptuveni 600 000-700 000 eiro.

Bankas lēmums apturēt kredītu izsniegšanu neskar tos studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar “Swedbank” par kredīta piešķiršanu.

Arī IZM aplēses liecina, lai turpinātu jauno studiju un studējošā kreditēšanas modeli, šim gadam papildus nepieciešami orientējoši 650 000 eiro. Šos līdzekļus ministrija rosina rast, pārdalot finansējumu esošo IZM budžeta apakšprogrammu ietvaros.

Šī mācību gada sākumā stājās spēkā jaunie nosacījumi studiju un studējošā kredītu izsniegšanai ar “Altum” garantiju, kas studentu vidū raisīja ļoti lielu interesi, pārsniedzot plānotās, iepriekšējo gadu statistikā balstītās prognozes.

Did you like this article? Share it with your friends!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Skip to content