Uncategorized

LSA vairākas neskaidrības un iebildumi pret MK rīkojuma projektu, kas paredz likvidēt RPIVA

Latvijas Studentu apvienības (LSA) Dome ir lēmusi, ka neatbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidāciju”, tā sākotnējo ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) (VSS -77). LSA ir piefiksējusi vairākus iebildumus pret šo projektu, kā arī joprojām ir vairākas neskaidrības ap šo procesu.

27. janvāra ārkārtas Domes sēdē studējošo pārstāvji uzklausīja iesaistīto pušu – izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski un IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta pārstāvjus, RPIVA rektori Dainu Voitu un rektores vietnieci attīstības un kvalitātes vadības jautājumos Irinu Degtjarjovu un Latvijas Universitātes (LU) prorektori humanitāro un izglītības zinātņu jomā Inu Druvieti – viedokļus par RPIVA likvidāciju, pievienojot to LU.

3. februāra Domes sēdē tika turpinātas studentu diskusijas par IZM sagatavotajiem dokumentiem par RPIVA likvidāciju, to pievienojot LU. Izskatot šos dokumentus, LSA nolēma, ka izteiks savu attieksmi un iebildumus pret šo Ministru kabineta rīkojuma projektu.

8. februārī LSA iesniedza IZM savu atzinumu, kurā min iebildumus pret sagatavoto Ministru kabineta rīkojumu projektu, kas paredz likvidēt RPIVA, pievienojot to LU.

Lai arī jau vairākus gadus ir notikušas vispārīgas diskusijas par RPIVA un LU savstarpējām attiecībām un to, ka ir apsverama iespēja par abu institūciju apvienošanu, LSA uzskata, ka tā arī līdz šim nav noticis konstruktīvs dialogs, kura ietvaros notiktu savstarpēji saskaņotas, plānveidīgas, finansiāli un sociāli izvērtētas diskusijas kopā ar ieinteresētajām pusēm par augstskolu tīkla sakārtošanu un kādu augstskolu reorganizācijas jautājumiem. Studentu ieskatā, nedrīkst virzīt reformas bez savstarpēja dialoga ar iesaistītajām pusēm, tādējādi gan studentos, gan mācībspēkos un sabiedrībā kopumā radot neuzticību valsts pārvaldes darbam un demokrātijai valstī.

LSA iebildumi, neskaidrības un bažas:

  • Pašlaik RPIVA realizē kopīgas studiju programmas ar citām augstskolām, tai skaitā citu valstu augstskolām. Nekur Ministru kabineta rīkojuma projektā nav minēts, vai šīs augstskolas piekrīt, ka līdz šim RPIVA realizētās studiju programmu daļas pārņem LU. LSA ieskatā, nav vēlams pārtraukt veiksmīgas sadarbības saiknes ar citām augstskolām, tāpēc aicina noskaidrot iesaistīto augstskolu viedokļus un minēt tos Projektā.
  • Rīkojuma projektā tiek minēts, ka tiks pārņemtas arī RPIVA īpašumā esošos nekustamais īpašums, zemes vienība, funkcijas, tiesības, saistības, prasības, finanšu līdzekļi, manta, lietvedība un arhīva. LSA iestājas par to, ka, ja tiks pieņemts lēmums par RPIVA likvidāciju, tad LU pārņemtos finanšu līdzekļus jānovirza pedagoģijas studiju kvalitātes celšanai, lai izslēgtu gadījumus, kad pārņemtais finansējums tiek novirzīts citu funkciju veikšanai.
  • Nav skaidrs, vai tiks nodrošinātas līdz šim RPIVA piešķirtās studiju maksas atlaides, transporta kompensācijas. Ņemot vērā tiesiskās paļāvības principu, nav pieņemama situācija, kuras rezultātā studējošo finansiālā situācija pasliktinātos. LSA arī uzsver to, ka šādu finansiālo atbalstu saņem arī RPIVA reģionālajās filiālēs studējošie, un tā sniegšanas pārtraukšana būtiski mazinātu augstākās izglītības pieejamību arī reģionos.
  • Tā kā akadēmijas konkrēts likvidācijas plāns nav izstrādāts, RPIVA studējošajiem ir bažas par tālāko studiju turpināšanu, jo trūkst detalizēta informācija (studiju virziens; Iegūstamais grāds, kvalifikācija; Tiesības uz tālākām studijām; akreditācijas termiņš; programmas apjoms (KP); programmas īstenošanas forma, ilgums; studiju organizācija; programmas studiju mērķi, uzdevumi un rezultāti, studiju plāns) par augstskolu studiju programmām, kurās RPIVA studējošie varēs turpināt studijas. Tāpat LSA norāda uz to, ka anotācijas sadaļā norādīts, ka ar Banku augstskolu, Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledžu, Rīgas Tehnisko universitāti, Vidzemes Augstskolu, Ventspils Augstskolu, Liepājas Universitāti, Daugavpils Universitāti un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju ir panākta vienošanās par RPIVA studējošo studiju turpināšanas nodrošināšanu, ja tie izvēlēsies neturpināt studijas Latvijas Universitātē, bet nav norādīts kāda konkrēta vienošanās ir panākta par RPIVA studējošo studiju nodrošināšanu un ar kādiem nosacījumiem. Ja RPIVA studējošajiem nāksies studijas turpināt citā augstākās izglītības iestādē, tad informācija par vienošanās nosacījumiem būtu jādara zināmu studējošajiem, tāpat Ministru kabinetam pirms lēmuma pieņemšanas. Tāpat pašlaik Ministru kabineta rīkojuma projektā nav minēts vai iesaistīto augstskolu lēmējinstitūcijas ir piekritušas RPIVA īstenojamo studiju programmu pārņemšanai.
  • LSA uzskata, ka projektus, kuru īstenošanā RPIVA ir iesaistījusies, jebkurā situācijā nepieciešams turpināt un sniegt iespēju RPIVA studējošajiem tajos līdzdarboties, nesamazinot līdzšinējās iespējas, arī tādās situācijās, ja studējošais izvēlējies nestudēt LU, bet kādā citā augstskolā. Pašlaik MK rīkojuma projektā netiek minēta šāda iespēja studējošajiem.
  • Dokumentos tiek minēts, ka pakāpeniski tiks samazināts valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits tematiskajā grupā “Izglītība”, finansējumu novirzot 2.pīlāram. LSA iebilst valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu samazināšanai, tai skaitā tematiskajā grupā “Izglītība”.
  • Pašlaik dokumentos nekas netiek minēts par rotācijām augstskolās un tas, kā šis process ietekmēs studējošos. LSA vērš uzmanību uz to, ka gadījumā, ja tiek mainīti no valsts budžeta finansēto studiju vietu piešķiršanas principi un kritēriji, ir jānosaka vismaz 3 gadu pārejas periods, kas atbilst valsts labas pārvaldības praksei un nodrošina tiesiskās paļāvības principa īstenošanu.
  • MK rīkojuma projektā nav norādīti finansiālie zaudējumu apmēri un avoti šādu zaudējumu segšanai, kā arī finanšu resursu apjoms, kurš būtu paredzēts izmaksāšanai RPIVA studējošiem, ja tie iebildīs pret studiju turpināšanu kādā no Projektā minētajām augstskolām.
  • LSA vērš uzmanību uz to, ka RPIVA studējošajiem, kas atrodas studiju pārtraukumā, arī jānodrošina studijas studiju programmā, kas pēc veida, iegūstamās profesionālās kvalifikācijas un grāda atbilst attiecīgajai akadēmijas studiju programmai. Pašlaik Ministru kabineta rīkojuma projektā nav minēts, kā iespējamās pārmaiņas skars studentus, kas atrodas studiju pārtraukumā.

LSA uzskata, ka jānodrošina RPIVA iespēja studējošajiem, neraugoties, kurā augstskolā students izvēlēsies turpināt studijas, savus gala noslēguma darbus (bakalaura, maģistra, doktora) un kursa darbus, prakses darbus turpināt pabeigt pie līdz šim esošajiem mācībspēkiem, lai studējošie veiksmīgi spētu turpināt iesāktos darbus un viņiem jaunas pārmaiņas nesagādātu problēmas. Šobrīd nav skaidrs, vai tiks nodrošināta studējošajiem šāda iespēja.

Papildus iepriekš minētajām vēl ir vairākas neskaidrības gan par likumisko ietvaru, gan procesuālo. Ņemot vērā līdzšinējo komunikāciju, kā arī informācijas trūkumu, rodas būtiskas bažas par to, vai RPIVA likvidācija, pievienojot to LU, ir tikusi pietiekami lielā mērā

izvērtēta. Nav pieejama informācija, vai ir bijusi izvērtēta cita iespēja (ne tikai likvidācija) RPIVA un LU ciešākas sadarbības nodrošināšanai un resursu konsolidācijai.

LSA ieskatā, trūkst argumentēts rīcības plāns par to, kāda turpmāk izskatīsies pedagoģiskā izglītība Latvijā.

LSA aicina IZM uzsākt konkrētas diskusijas par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un sadarbībā ar sociālajiem partneriem un augstākās izglītības īstenošanā iesaistītājām pusēm izstrādāt iespējamos plānus augstākās izglītības iestāžu tīkla un darbības sakārtošanai, izvērtējot katras iestādes darbību un nākotnes tendences augstākajā izglītībā un zinātnē.

Did you like this article? Share it with your friends!

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Skip to content