LSA viedoklis par augstākās izglītības iestāžu konsolidāciju
Latvijas Studentu apvienība (LSA) uzskata, ka augstskolu apvienošanai jānorit dabiski, nevis mehāniski, norādot, ka augstskolām nevar liegt savstarpēji apvienoties, ja tās nespēj nodrošināt kvalitatīvas studijas līdzekļu trūkuma dēļ, taču augstskolu apvienošanās idejai jābalstās ilgtermiņā, tai jādod ieguldījums Latvijas sabiedrībā, politikā, ekonomikā, bet mehāniska apvienošana negarantē valsts ilgtspējīgu attīstību.
Pēdējos gados ir vērojams straujš studentu skaita kritums, bet augstskolu un studiju programmu skaits palicis gandrīz nemainīgs.1 To, ka Latvijai būtu jāapdomā augstākās izglītības iestāžu slēgšanu un reorganizāciju, ir norādījuši arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti savā ziņojumā „Izglītība Latvijā”, tāpat augstākās izglītības institūciju konsolidācija jau ilgāku laiku ir Eiropā un citviet pasaulē aktuāla prakse. LSA ieskatā nenoliedzami, vairākas pazīmes liecina, ka augstākās izglītības sektorā ir nepieciešamas reformas, bet tām jābūt izvērtētam un kategoriski nedrīkst pieļaut situāciju, ka tās tiek sasteigtas un nepārdomātas.
LSA ir vienisprātis ar Eiropas Universitāšu asociācijas viedokli, ka “studiju kvalitātes celšanai ir jābūt galvenajam mērķim jebkuram apvienošanas procesam”.2. Šī iemesla dēļ LSA iestājas par to, ka izmaksu mazināšana nevar būt pašmērķis, ja netiek celta augstākās izglītības kvalitāte vai pieejamība.
Attiecībā par studiju kvalitātes celšanu, LSA vēlas uzsvērt to, ka jebkurā organizācijā, un it īpaši augstskolā, ir ārkārtīgi nozīmīga ir personāla un personāla grupu savstarpējā uzticēšanās. Studējošo ieskatā, pasniedzēju savstarpējie konflikti un neuzticēšanās neveido produktīvu studiju un zinātnes vidi. Šī iemesla dēļ LSA uzsver, ka ir ļoti svarīgi reformas pārrunāt un saskaņot ar iesaistītajām pusēm, lai radītu akadēmisko sinerģiju.
Kā labo piemēru augstskolu apvienošanai LSA vēlas minēt University College London, zinātnē balstītas augstskolas apvienošanos ar Institue of Education, profesionālajā darbā balstītas pedagoģiskās augstskolas. Pirms apvienošanās abas augstskolas rūpīgi izvērtēja savu stratēģisko specializāciju, kā arī izveidoja detalizētu apvienošanās plānu un izvērtēja apvienošanās vērtību. Apvienošanās brīdī abām augstskolām bija skaidrs divu gadu plāns par turpmāku integrāciju savā starpā. Tāpat kā vēl vienu labu piemēru var minēt Somijas Aalto Universitātes izveidi, kas radās apvienojot vairākas augstskolas ar mērķi radīt izcilu augstskolu, nevis ekonomiju. Šī iemesla dēļ Somijas valdība laika periodā no 2010. līdz 2015. gadam no budžeta katru gadu veltīja 100 miljonus eiro Aalto universitātes izveidei un pilnveidei.3
LSA pārstāvji līdz šim ir uzsvēruši to, ka nepieciešams ar visām iesaistītajām pusēm kopīgi saprast, kur virzās Latvijas augstākā izglītība ilgtermiņā – kādas pārmaiņas nepieciešamas, lai tiktu nodrošināta kvalitatīva un pieejama izglītība, ņemot vērā dažādus ārējos aspektus – gan finansiālos, gan demogrāfiskos. Joprojām šis jautājums nav guvis atbildes un pastāv neskaidrība.
Nepieciešamas konstruktīvas diskusijām ar visām iesaistītām pusēm par nepieciešamajām pārmaiņām un nākotnes izaicinājumiem augstākajā izglītībā, kas ir ar skaidru mērķi ilgtermiņā. LSA uzskata, ka arī Latvijā tuvākajos gados mērķtiecīgi nepieciešams ieviest valsts dotētu augstāko izglītību, veicot attiecīgi nepieciešamās reformas, lai efektīvāk izmantotu resursus izglītības kvalitātes paaugstināšanai, neaizmirstot par pieejamības aspektiem, un starptautiskās konkurētspējas veicināšanai.
LSA aicina IZM uzsākt konkrētas diskusijas par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un sadarbībā ar sociālajiem partneriem un augstākās izglītības īstenošanā iesaistītājām pusēm izstrādāt iespējamos plānus augstākās izglītības iestāžu tīkla un darbības sakārtošanai, izvērtējot katras iestādes darbību un nākotnes tendences augstākajā izglītībā un zinātnē. LSA pauž vēlmi ar IZM un nozares pārstāvjiem kopīgi strādāt, lai veiksmīgi tiktu īstenotu nepieciešamās reformas ar skaidri saprotamu plānu. Esam gatavi sniegt arī savus priekšlikumus un skatījumu par augstākās izglītības problēmjautājumiem un nākotnes izaicinājumiem.
1. Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas 2017., 2018. un 2019.gadam rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta 2017., 2018. un 2019.gadam” un likumprojekta “Par valsts budžetu 2017.gadam” izstrādes procesā”.
2. Eiropas Universitāšu asociācijas DEFINE projekta tematiskais ziņojums par augstskoluapvienošanām Eiropā, 29.lpp.
3. Aalto Universitātes pašnovērtējuma ziņojums priekš EUA DEFINE projektam.