Ministru kabinets apstiprina pretrunīgi vērtētos noteikumus (par rezidentu sadales un finansēšanas kārtību)
Šodien, 22. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts pretrunīgi vērtētais noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumos Nr.685 “Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi””, kas darba kārtībā tika iekļauts tikai vakardien pēc Veselības ministra G. Belēviča lūguma, kas izskanēja Ministru kabineta komitejas sēdē. Iepriekš jau ziņots, ka komitejas sēdē Latvijas Studentu apvienība (LSA) sadarbībā ar Latvijas Medicīnas studentu asociāciju (LaMSA) pauda savu nostāju, iebildumus un ieteikumus grozījumu projektam. Tie tikai daļēji tika ņemti vērā, tādēļ piedāvājam nelielu ieskatu par to, kādas izmaiņas sagaida jaunos rezidentus un studentus, kas gatavojas rezidentūrai.
Grozījumi ietekmēs jau 2016. gada absolventus
Apstiprināto MK noteikumu grozījumi stājas spēkā 2016. gada 1. aprīlī.
No 2017.gada rezidenti tiks uzņemti vienotā uzņemšanas komisijā
2016. gada vasarā rezidentūras uzņemšanas process saglabāsies nemainīgs – augstskolas uzņemšanu organizēs un noteiks katra atsevišķi. Tomēr pēcāk abu augstskolu vadības sadarbosies vienotas uzņemšanas komisijas izveidē, kas saskaņā ar noteikumiem darbu uzsāks 2017. gadā. Pretendentu pieteikšanās rezidentūras studiju programmās katru gadu norisināsies līdz 8. jūlijam saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) ik gadu līdz 1. aprīlim apstiprināto rezidentu vietu skaitu sadalījumu pa specialitātēm.
Līdzšinējā kārtība, kura būs spēkā līdz 2017. gada 1. janvārim, paredz to, ka uzņemšana rezidentūrā notiek katrā augstskolā atsevišķi un, ka katrā augstskolā pretendents var iesniegt dokumentus rezidentūrai 2 specialitātēs (maksimāli 4 specialitātēs – 2 Rīgas Stradiņa universitātē, 2 Latvijas Universitātē) ar nosacījumu, ka abās augstskolās vienlaikus nedrīkst uzrādīt vienādu pirmo prioritāti. 2017.gadā, līdz ar vienotas uzņemšanas komisijas izveidi, pretendents varēs pieteikties uz rezidentūras studijām kopumā ne vairāk kā 2 specialitātēs vienā augstskolā, norādot, kura izvēle ir prioritāra.
Akadēmiskie un zinātniskie u.c. sasniegumi saglabājas kā galvenais rezidentu uzņemšanas kritērijs
Apstiprinātajos grozījumos paredzēts, ka rezidentūras konkursa rezultātus veido rezidentūras pretendentu akadēmiskie un zinātniskie sasniegumi. Tikai pie vienlīdzīgiem rezidentūras konkursa rezultātiem, uzņemšanas komisija dos priekšroku tiem rezidentūras pretendentiem, kuriem noslēgta vienošanās ar pašvaldību vai ārstniecības iestādi ārpus Rīgas jeb tā sauktā “reģionālā vienošanās”. Ar šo punktu, atbilstoši studentu izteiktajiem iebildumiem, tiek izņemts noteikums par absolūtas prioritātes piešķiršanu tiem rezidentiem, kuri pie iestāšanās uzrādīs noslēgtu reģionālo vienošanos. Tas nozīmē, ka noteikumu būtība paliek nemainīga, tāpat kā 2015. gadā priekšroka studentam ar noslēgtu vienošanos tiek dota tikai pie vienlīdzīgiem akadēmiskiem un zinātniskiem sasniegumiem.
Jauno ārstu atstrādes laiks saglabājas nemainīgs – 3 gadi
Plānots, ka pēc valsts apmaksātas rezidentūras pabeigšanas un specialitātes iegūšanas jaunais ārsts, kurš iepriekš nav noslēdzis vienošanos ar pašvaldību vai slimnīcu ārpus Rīgas, turpmākos 3 gadus normālā darba laika ietvaros, t.i. 40 stundas nedēļā, strādā paša izvēlētā valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē, atbilstoši savai specialitātei. Gadījumā, ja ārstniecības iestāde, ar kuru noslēgts darba līgums, nevar nodrošināt pilnas slodzes darbu, jaunajam speciālistam būs iespēja strādāt vairākās ārstniecības iestādēs – katrā nepilnu slodzi, tādējādi summējot pilnu darba laika apjomu.
Saistību nepildīšanas gadījumā iztērētā nauda būs jāatmaksā
Ja no valsts budžeta finansētās rezidentūras programmas absolvents nepilda savas saistības vai nestrādā noteikumos paredzētos trīs gadus valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē, Veselības ministrija pieņems lēmumu par rezidenta apmācībai iztērēto līdzekļu atmaksu. Šādā gadījumā jaunajam ārstam jāatmaksā ministrijai līdzekļi, ko tā iztērējusi viņa apmācībai, bet nav jāatmaksā rezidentūras laikā saņemtais atalgojums.
MK sēdē LSA uzsvēra, ka apstiprinot šādus grozījumus un akcentējot ārstu nepieciešamību, Veselības ministrija nedrīkst aizmirst par alternatīvajiem risinājumiem, ko piedāvājuši studējošie, un sistēmas uzlabošanu kopumā. LSA minēja arī, ka vairums studentu uzskata, ka 3 gadu atstrāde nav atbalstāma un ka veselības aprūpes sistēmai akūti nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta, lai nodrošinātu papildus valsts budžeta vietas rezidentūrai, konkurētspējīgu atalgojumu ārstniecības iestādēs strādājošajiem, tai skaitā rezidentiem, tādejādi risinot ieilgušos veselības aprūpes sistēmas problēmjautājumus. Tika uzsvērts arī, ka nepieciešams kopā ar Veselības ministriju strādāt pie jautājumiem, kas skar studentus.
Ar jauno grozījumu projektu un tā anotāciju var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40365549&mode=mk&date=2016-03-22
LSA jautājumos par rezidentūru pauž demokrātiskā procedūrā formulētu medicīnas studentu viedokli, kas veidots kopā ar LaMSA, Rīgas Stradiņa universitātes Studējošo pašpārvaldi un Latvijas Universitātes Studentu padomi.