Ministru kabinets ignorē studentus. Vai valdības lēmumi tiek pieņemti pirms sēdēm?

Šodien, 21.martā, Ministru kabineta komitejas sēdē, kurā piedalījās arī Latvijas Studentu apvienības (LSA) pārstāvji, tika skatīts noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumos Nr.685 “Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi””. LSA pauda savu nostāju, ieteikumus un iebildumus pret šī brīža grozījumiem, bet, šķiet, ka viss jau bija izlemts iepriekš, pirms sēdes ministru starpā (sēdē nepiedalījās Izglītības un zinātnes ministrs K. Šadurskis un Aizsardzības ministrs R. Bergmanis), un studentu viedoklis netika ņemts vērā, tādejādi izrādot necieņu. Jāpiebilst, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāre L. Lejiņa norādīja uz to, ka IZM iebilda pret vienotās uzņemšanas komisijas izveidi, kas tiktu regulēta no Veselības ministrijas (VM) puses, tāpat pret uzņemšanas noteikumos norādīto prioritāro kārtību studentiem, kuri slēdz reģionālos līgumus, lai gan mērķis veicināt ārstu pakalpojumu reģionālo pieejamību ir atbalstāms, noteikumu projektā izstrādātais ieteikums nav izstrādāts līdz galam un nesniegs sagaidāmo efektu. IZM norādīja arī to, ka par šo noteikumu spēkā stāšanās laiku nedrīkst noteikt 2016. gada 1. aprīli. Šobrīd ir palikuši 2 mēneši līdz uzņemšanai rezidentūrā un nevienam studentam nav saprotams, kas ar viņu notiks pēc tam. LSA uzskata, ka noteikumu izmaiņām ir jābūt zināmām vismaz trīs gadus iepriekš. Ievērojot tiesiskās paļāvības principu, VM vēlamie grozījumi rezidentūras noteikumos nevar stāties spēkā attiecībā uz šobrīd esošajiem medicīnas studentiem.

Ministri, bez diskusijām savā starpā, vienbalsīgi atbalstīja Veselības ministra G. Belēviča lūgumu iekļaut grozījumu projekta apstiprināšanu rītdienas Ministru kabineta (MK) sēdē. LSA pauž viedokli, ka šāda rīcība absolūti nav atbalstāma un nav izprotams, kāpēc ir tāda steidzamība šo apstiprināt rītdienas MK sēdē, jo Ministru kabineta kārtības rullis nosaka, ka MK komitejas sēdē izskatītos un atbalstītos tiesību aktu projektus MK sēdes darba kārtībā parasti iekļauj divu nedēļu laikā pēc komitejas sēdes. Papildus svarīgs fakts, ka šobrīd vēl nav zināma konkrēta, saskaņota gala redakcija grozījumiem. Šāda Veselības ministrijas un Ministru kabineta darbība liek apšaubīt jautājuma pārdomātību, kā arī demokrātijas principu ievērošanu šī jautājuma virzībā. Aicinām Zaļo un zemnieku savienību izvērtēt G. Belēviča ētiskos darba aspektus, attieksmi pret studējošajiem kā sabiedrības locekļiem.

Līdz šim G.Belēviča solītais samazināt atstrādes termiņu no 5 līdz 3 gadiem šobrīd aizmirsies pašam ministram. Lai gan šodienas sēdē nepiedalījās Izglītības un zinātnes ministrs K. Šadurskis, LSA cer uz ministra atbalstu, jo arī rezidents ir students.

Valdība un Veselības ministrija skatās uz jauniem grozījumiem no procesa un dokumentu skatupunkta, cenšoties risināt sekas jau ilglaicīgām problēmām veselības aprūpes jomā. Vairāk kā 1700 medicīnas studenti izjutīs negatīvās izmaiņas tuvākajā laikā. Ārstus un studentus pārstāvošās organizācijas neredz pamatojumu šo noteikumu virzīšanai un tam, ka viņu iebildumi klaji tiek ignorēti no valdības puses. LSA uzskata, ka šobrīd Veselības ministrijas piedāvājums nerisinās problēmu tās saknē. Par pamatu tiek ņemts tikai to organizāciju viedoklis, kuras atbalsta jaunos grozījumos un neizrāda vēlmi un proaktivitāti, lai risinātu problēmu cēloņus no reģionālo slimnīcu puses. Šobrīd no ierēdniecības puses tiek imitētas darbības, ka problēma tiek risināta, neiedziļinoties jautājuma būtībā. Šobrīd notiek cīnīšanās ar sekām, nevis izprasti un risināti cēloņi. Aplams ir ierēdniecības uzskats, ka visi jaunie ārsti nevēlas braukt strādāt uz reģioniem un ka rezidenti grib palikt tikai Rīgā vieglākas dzīves dēļ un ka viņu ir par daudz Rīgā. Šo uzskatu atspēko fakts, ka 2015. gadā reģionālo vienošanos noslēdza 50 jaunie rezidenti, kas, loģiski secinot, norāda uz to, ka trīs līdz sešu (vidēji pēc 4 – 5) gadu laikā reģionos ir sagaidāms jauno ārstu “pieplūdums”. Ministrijas ierēdņi neizprot, ka šis nav jautājums, kuru var atrisināt 1 – 2 gadu laikā. Ir jāpaiet vismaz 4 – 5 gadiem, lai justu, vai reģionālo līgumu noslēgšana (kas notika jau 2015. gadā) nodrošina ārstniecības personu pieejamības uzlabošanos reģionos. Līdz ar to līdzšinējā MK noteikumu Nr. 685 redakcija ir korekta, un līdz šim nav dzirdēti spēcīgi argumenti, kāpēc būtu nepieciešams šos MK noteikumus mainīt.

Nerimstoši uzsveram, ka ārstu trūkums reģionos un arī citās ārstniecības iestādēs nedrīkst tikt risināts ar “pātagas principu”. Līdz šim esam piedāvājuši vairākus variantus kā ārstniecība iestādes var piesaistīt jaunos ārstus, tai skaitā interaktīva platforma, kurā vienkopus attēloti reģionu piedāvājumi, prakses vietu nodrošināšana, kas jaunajiem ārstiem ļautu iepazīt reģionālās slimnīcas. Š.g. 30. martā iesaistītās puses tiksies konferencē, kurā šie piedāvājumi tiks izklāstīti daudz plašāk. Šim ir jāseko proaktīvai rīcībai, lai topošie rezidenti un jaunie ārsti būtu pilnībā informēti par to, kas viņus sagaida, attiecīgi parakstot vai neparakstot reģionālo līgumu.

LSA komitejas sēdē vēl norādīja uz to, ka uz esošo sistēmu jāskatās kopumā, ņemot vērā arī augstākās izglītības telpu, jo arī rezidentūra ir studiju process, un to, ka veselības aprūpes sistēmai akūti nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta. Bez studentiem nedrīkst pieņemt lēmumus, kas uz viņiem attiecas un par ko tiek izteikti nemitīgi iebildumi.

Sēdē no ministriem piedalījās: Māris Kučinskis (ZZS), Arvils Ašeradens (V) , Edgars Rinkēvičs (V), Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Rihards Kozlovskis (V), Dace Melbārde (NA), Jānis Reirs (V), Uldis Augulis (ZZS), Dzintars Rasnačs (NA), Guntis Belēvičs (ZZS), Kaspars Gerhards (NA), Jānis Dūklavs (ZZS).

Did you like this article? Share it with your friends!