Nākamajā mācību gadā studējošie no daudzbērnu ģimenēm saņems stipendijas

27. maijā Ministru kabinets ir izskatījis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par sociālo stipendiju fonda ieviešanu studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm. Tomēr nav panākta vienošanās par akadēmisko kritēriju noteikšanu stipendijas saņēmējiem. 

Ministru kabinets ir izskatījis IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu “Valsts atbalsts studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm”, kas paredz no 2021./2022. macību gadā piešķirt 1,6 miljonus eiro sociālo stipendiju fonda izveidei studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm līdz 25 gadu vecumam, par stipendijas apmēru nosakot 160 eiro. Piešķirtais finansējums ļaus saņemt stipendiju aptuveni 1 617 studējošajiem. Augstskolu likuma grozījumus ir plānots izskatīt Ministru kabineta 1. jūnija sēdē.

Latvijas Studentu apvienības prezidents Kristafers Zeiļuks norāda: “Šis ir vēsturisks brīdis Ministru kabinetā. Līdz šim Latvija bija vienīgā valsts Ziemeļeiropā, kurā nebija pieejams atbalsts studējošajiem pēc sociāliem kritērijiem, un šodien mums ir iespēja būt lieciniekiem tam, ka pirmo reizi Latvijā tiek lemts par valsts sociāla stipendiju fonda izveidi studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm. Latvijas Studentu apvienībai ir patiesi pagodināta par iespēju piedalīties informatīvā ziņojuma tapšanā, kas ļaus padarīt augstāko izglītību pieejamāku un LSA atbalsta stipendiju fonda izveidi jau no nākamā akadēmiskā mācību gada. Tāpat ceram uz visu iesaistīto institūciju atbalstu, normatīvo aktu izstrādē un pieņemšanā.”

Ministru kabinetā radās domstarpības par stipendijas pretendentiem izvirzītajiem akadēmiskajiem kritērijiem. Pieņemtajā informatīvajā ziņojumā norādīti, šādi kritēriji- stājoties augstskolā, centralizēto eksāmenu (CE) rezultāti matemātikā un latviešu valodā nav zemāki par valstī vidējo eksāmena rezultātu attiecīgajā gadā un vidējais vērtējums atestātā, par minimālo vērtējuma slieksni nosakot 6,7 balles. Savukārt, studiju laikā tiek sekots studējošā vidējai svērtai atzīmei – tā nevar būt zemāka par 6,5 ballēm. LSA, analizējot CE eksāmenu rezultātus matemātikā un latviešu valodā, ir novērojusi augstu nevienlīdzību kvalitatīvas vidējās izglītības pieejamībai reģionos. Kā VISC centralizēto eksāmenu statistika parāda, laukos un republikas pilsētās matemātikas un latviešu valodas CE rezultāti ir ievērojami zemāki nekā vidēji valstī. vidējo CE rezultātu matemātikā valstī nesasniedz 58 pašvaldības no 119, savukārt latviešu valodā vidējo CE rezultātu valstī nesasniedz 38 pašvaldības.

Lauku reģionos un republikas pilsētās vidusskolas absolventiem pāreja uz augstāko izglītību ir apgrūtināta. Ja Rīgā vidējie CE rezultāti matemātikā ir 39,9%, tad lauku reģionos tie ir 26,9%, savukārt republikas pilsētās 33%. Ja Rīgā vidējie CE rezultāti latviešu valodā ir 53%, tad lauku reģionos tie ir 49,3% un republikas pilsētās tie ir 50,7%. Īpaša riska grupa ir studējošie no daudzbērnu ģimenēm. Pētījumi apstiprina, ka bieži skolēnu izglītības rezultātus ietekmē ģimenes struktūra un cilvēku skaits ģimenē, un ir novērojama korelācija starp ģimenes locekļu skaitu un skolēna mācību sasniegumiem. Jo vairāk skolēnu ir ģimenē, jo sasniegumi ir zemāki. Daudzbērnu ģimenēm ir ierobežotāki materiālie resursi ne tikai katra skolēna izglītības nodrošināšanā (piemēram, mācību materiālu, elektroierīču skaits, iespējas algot privātskolotāju u.tml.) bet arī vecāku laika resursu iespējas pievērst uzmanības katram no bērniem. 

Iepriekš novērotā nevienlīdzības plaisa turpina paplašināties augstākās izglītības līmenī. Pēc EUROSTUDENT (2017) datiem redzams, ka reģionu augstskolās izvēlas studēt studējošie, kurā tie ir ieguvuši vidējo izglītību (71-84%), bet šajā pašā gadā reģionos studējošo kopskaits sastādīja 28% no visiem studējošajiem. Lielākā daļa studējošo (72%) studē Rīgas augstākās izglītības iestādēs, no kuriem vairāk nekā puse (60%) vidējo izglītību ieguvuši Rīgā un Pierīgā. 


Valdībā vienojās, ka pie diskusijas par kritērijiem atgriezīsies tad, kad lems par grozījumiem noteikumos par stipendijām. Ministru kabinetā atkārtoti uzsvēra atbalsta mehānisma nepieciešamību un nozīmi un pauda atbalstu sociālo stipendiju ieviešanai studējošiem no daudzbērnu ģimenēm no 2021. gada 1. septembra. Lai gan Ministru kabineta sēdē gala lēmumu par akadēmiskajiem kritērijiem nenolēma, taču deva norādījumu līdz 2021. gada 1. augustam izstrādāt konkrētus akadēmiskos kritērijus, veicot grozījumus 2004. gada 24. augusta Ministru kabineta noteikumos Nr. 740 “Noteikumi par stipendijām”, izvērtējot reģionālās atšķirības centralizēto eksāmenu rezultātos un citus izglītības politikas mērķus.

Did you like this article? Share it with your friends!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Skip to content