Negraujiet nākotni – ieguldiet izglītībā!

Šodien, 17. novembrī, Starptautiskajā Studentu dienā studentu apvienības no visas pasaules apvienojas akcijā #DontCutOurFuture. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) vērš uzmanību uz augstākās izglītības nākotni – augstākās izglītības finansējuma palielināšana, studējošo līdzdalība augstākās izglītības iestāžu lēmējinstitūcijās, papildus atbalsta mehānismu ieviešana, zinātniskās darbības atbalstīšana un iekļaujošas vides nodrošināšana.

Kopš 2008. gada ir būtiski samazinājies finansējums augstākajai izglītībai. 2008. gadā augstākās izglītības finansējums no valsts budžeta bija sasniedzis augstāko punktu – 243,7 milj. EUR, tomēr kopš brīža, kad ekonomiskās krīzes ietekmē finansējums tika krasi samazināts, tā apmērs nav sasniedzis pat pusi no iepriekš ieguldīto līdzekļu apmēra. Ir skaidri redzams, ka augstākās izglītības un zinātnes izdevumu pieaugums Latvijā atpaliek no valdības izdevumu pieauguma kopumā. LSA cer, ka turpmāk finansējums augstākajai izglītībai tikai pieaugs, lai virzītos uz kvalitatīvu, iekļaujošu un valsts apmaksātu augstāko izglītību visiem studētgribētājiem Latvijā, it īpaši tiem, kas atrodas riska grupās.

LSA ir jau iepriekš paudusi nostāju par augstākās izglītības iestāžu lēmējinstitūcijām un studējošo pārstāvniecību tajās, taču jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi Augstskolu likumā būtiski ierobežo studējošo līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos – studējošajiem nav garantētas vietas pašās augstskolu padomēs, kā arī studējošajiem tiek liegts piedalīties pilnvērtīgi valsts augstskolas padomes locekļu atlases procesā, nostumjot studējošo vien novērotāja pozīcijā. Ministru kabineta virzītie valsts padomes locekļi lems par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību, nodrošinās valsts augstskolas darbību atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem. Atstājot bez balstiesībām studējošos, grupu, kas ir visvairāk ieinteresēta kvalitatīvas augstakās izglītības ieguvē, un liedzot piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos, tiek atvērtas durvis lēmumiem, kas grautu nevis celtu augstākās izglītības kvalitāti Latvijā. Lai panāktu efektīvu augstākās izglītības iestādžu pārvaldību, sabiedrībai ir jāpievērš uzmanība visu augstākā izglītībā iesaistīto pušu līdzdalības veicināšanai, tostarp studējošo.

Līdz šim Latvija bija vienīgā valsts Ziemeļeiropā, kurā nebija pieejams atbalsts studējošajiem pēc sociāliem kritērijiem, taču līdz ar 2021. gada akadēmisko rudens semestri pirmo reizi Latvijā tiek ieviests valsts sociāla stipendiju fonds studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm līdz 25 gadu vecumam gan valsts, gan privātajās augstskolās, par stipendijas apmēru nosakot 160 eiro 10 mēnešus gadā. LSA uzskata, ka tas ir solis pareizajā virzienā, taču studējošie no daudzbērnu ģimenēm ir tikai viena no sociālajām grupām, kam nepieciešams atbalasts. Ir jāizveido atbalsta mehānismi arī tiem studētgribētājiem ar kustību vai attīstības traucējumiem, jaunajiem vecākiem, arī tiem, kuri ilgstoši nevar atrast darbu u.c. no sociālekonomiskajām riska grupām, tādējādi veicinot augstākās izglītības pieejamību, iekļaušanos studiju vidē, kā arī iesaistīšanos pilnvērtīgā mācīšanās procesā ik vienam.

Pilnvērtīgs mācību process un studiju kvalitāte ir cieši saistīta ar akadēmiskā personāla kvalifikāciju un zinātnisko darbību. LSA novēro, ka Latvijas augstākajās izglītības iestādēs ir ierobežoti resursi un iespējas piesaistīt kvalificētu ārvalstu akadēmisko personālu. Ir vērojama arī akadēmiskā personāla “novecošanās”, tādēļ LSA uzskata, ka ir jāīsteno mērķtiecīga politika akadēmiskā personāla pastāvīgai attīstībai – gan latviešu, gan ārvalstu jauna akadēmiskā personāla iesaiste, kā arī esošo akadēmisko spēku kompetenču paaugstināšana. Nepietiekamā valsts atbalsta dēļ augstskolas nav spējīgas nodrošināt modernu studiju vidi un akadēmiskā personāla kompetenču celšanu, kā arī ārvalstu akadēmiskā personāla piesaisti. Visu šo faktoru kopums negatīvi ietekmē studiju programmu kvalitāti, starptautisko konkurētspēju un mobilitāti – gan iebraucošo, gan izbraucošo mobilo un pilna laika ārvalstu studentu skaita pieaugumu.

Papildus akadēmiskā personāla attīstībai un iesaistei, ir nepieciešams kāpināt arī zinātniskās darbības intensitāti un nodrošināt ciešāku augstākās izglītības sasaisti ar zinātniskajām institūcijām ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Augstākās izglītības sasaiste ar ārvalstu zinātniskajiem institūtiem – vides aktualitātes un tehnoloģiju izmaiņas, kopīgu projektu īstenošana, zināšanu, pieredzes un ideju apmaiņa – veicinātu gan Latvijas, gan ārvalstu studējošo motivāciju doties mobilitātes programmās, iegūt zinātnisko grādu, kā arī iziet praksi ārvalstīs. Šāda veida iesaiste nodrošinātu nākotnē ne tikai kompetentākus nozares speciālistus un sekmētu jauna akadēmisko personāla piesaisti, bet arī veicinātu pētniecisko darbību, tādējādi celtu Latvijas augstāko izglītību un atbalstītu zinātnisko darbību kopumā. Augstākās izglītības eksportam ir jabūt vienai no Latvijas proritātēm, ja vēlamies, ka Latvijas vārds tiek saistīts ar inovācijām, modernām tehnoloģijām un zinātniskajiem sasniegumiem.

LSA pārstāv visu Latvijā studējošo intereses nacionālā un starptautiskā mērogā. Organizācija ir nozīmīgs augstākās izglītības politikas veidotāju partneris jautājumos, kas skar studējošos. LSA loma ir nostiprināta Augstskolu likumā. Organizācija ir Eiropas Studentu apvienības (ESU) biedrs.

Did you like this article? Share it with your friends!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Skip to content