Neziņa un valdības neizlēmība – valsts atbalsts studējošajiem gaidāmajā mācību gadā
19. maijā norisinājās Latvijas Studentu apvienības (LSA) jaunievēlētās valdes tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, kurā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji tika iepazīstināti ar LSA darbības prioritātēm, kā arī notika diskusijas par finansējuma piešķiršanu atbalsta nodrošināšanai studējošajiem nākamajā akadēmiskajā gadā.
Tikšanās laikā LSA akcentēja nepieciešamību par prioritāti atzīt papildu finansējuma piešķiršanu atbalsta mehānismiem studējošajiem gan COVID-19 pandēmijas laikā, gan arī pēc tās. Sarunā par finansiālo atbalstu izcilākajiem studējošajiem ministre pauda gatavību 2022. gada budžetā kā ministrijas prioritāti virzīt valsts budžeta stipendiju apmēra saglabāšanu 200 eiro apmērā, tomēr skaidrību par stipendijas apmēru 2021. gada rudens semestrī LSA neguva. Divos no studentiem būtiskākajiem jautājumiem – piešķirtā finansējuma apmēra celšana studiju un studējošo kreditēšanas sistēmai un sociālo stipendiju fondam studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm – ministrijas pārstāvji norāda, ka nav skaidrības, vai valdošajā koalīcijā būs atbalsts piešķirt papildu finansējumu.
Kopš pērnā gada novembra aktuāls ir jautājums par trūkstošā finansējuma piešķiršanu studiju un studējošo kreditēšanas sistēmai. Lielais pieprasījums pēc šiem kredītiem ir apliecinājums, ka veiktās izmaiņas likumdošanā ir bijušas veiksmīgas un veicinājušas augstākās izglītības pieejamību plašākam skaitam studētgribētāju. Kā liecina Swedbank dati, līdz brīdim, kad stājās spēkā jaunais kreditēšanas modelis, vien retais students izvēlējās līdzekļus studiju maksas segšanai aizņemties, tad pērn jau 20% no visiem rudenī imatrikulētajiem studentiem studēja, pateicoties valsts galvotajam studiju kredītam.
Diskusijā par ierobežojumu noteikšanu studiju un studējošo kredītu izsniegšanai studējošo un IZM viedoklis atšķīrās. LSA uzsvēra, ka ir nepieciešams meklēt kreditēšanas sistēmas pilnvērtīgai darbībai trūkstošo finansējumu, nevis noteikt jaunus ierobežojumus studentiem, kuri vēlētos saņemt šādu kredītu. Valsts galvotie studiju un studējošā kredīti šobrīd ir vienīgais atbalsta mehānisms, kas pieejams studējošajiem gan valsts, gan privātajās augstākās izglītības iestādēs. IZM Absolventu monitoringa dati liecina – augstāko izglītību ieguvušo iedzīvotāju ienākumi ir par 30% augstāki nekā vidēji valstī. Tas apliecina augstākās izglītības iegūšanu kā sociālās mobilitātes instrumentu un ir pierādījums tam, ka katrs augstākās izglītības ieguvējs Latvijas tautsaimniecībai dod papildu ieguldījumu. Papildu līdzekļi kreditēšanai īpaši nepieciešami arī ņemot vērā vērā studiju maksu pieaugumu un COVID-19 pandēmijas sociālekonomiskās sekas. Tomēr Šuplinska norādīja, ka pagājušā gada novembrī Ministru kabinets ir lēmis, ka jauni ierobežojumi kredītu izsniegšanai ir jāievieš, neparedzot papildu finansējuma piešķiršanu studiju un studējošo kreditēšanas sistēmai.
Lai atbalstītu studējošos no daudzbērnu ģimenēm, kā daļa no jaunās ģimenes valsts pabalsta reformas paredzēta sociālo stipendiju fonda “Studētgods” ieviešana jau nākamajā studiju gadā. Pagājušā gada rudenī valdošā koalīcija konceptuāli atbalstīja sociālo stipendiju fonda ieviešanu kā ilgtermiņa atbalsta mehānismu, paredzot tam papildu finansējumu vidējā termiņa budžeta ietvarā līdz 2023. gadam. Sarunas gaitā Šuplinska informēja LSA valdi, ka finansējums atbalsta programmai ir piešķirts tikai 2021. gada rudens semestrim, atstājot studējošos ar neatbildētu jautājumu – kam gatavoties gadījumā, ja sociālā stipendija tiks izmaksāta tikai četrus mēnešus?
Šī gada pavasarī IZM izstrādāja informatīvo ziņojumu “Par psihoemocionālā atbalsta pasākumiem 2021. gadā COVID-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai”, kurā nav paredzēti atbalsta pasākumus psihoemocionālās veselības uzlabošanai studējošajiem. Ministrijas pārstāvji norādīja, ka studējošajiem kā pilngadīgām personām ir jāspēj pašiem parūpēties par sevi. Studējošo psihoemocionālās veselības atbalsta pasākumi nepieciešamības gadījumā ir katras augstākās izglītības iestādes pārziņā, resursus meklējot savā budžetā. LSA pārstāvji uzsvēra, ka šobrīd atbalsta mehānismu pieejamība studējošajiem ir atkarīga no pieejamo finansiālo līdzekļu apjoma augstākās izglītības iestādei un kopējā studējošo skaita. Tas rada nevienlīdzīgu situāciju studējošo vidū, atstājot bez atbalsta tos, kuru augstskolas to nevar atļauties.
Tikšanās noslēgumā Šuplinska uzsvēra, ka IZM atbalsta un vēlas arī turpmāk redzēt aktīvu studējošo viedokļa paušanu un LSA iesaisti augstākās izglītības politikas veidošanā, kā arī aicina LSA iesaistīties jaunatnes politikas veidošanā, tādējādi vēl efektīvāk strādājot pie kopīgu mērķu sasniegšanas.