Noderīgi

Biežāk uzdotie jautājumi par LSA

Latvijas Studentu apvienība ir organizācija, kas pārstāv visu Latvijā studējošo intereses nacionālā un starptautiskā mērogā. Organizācija ir nozīmīgs augstākās izglītības politikas veidotāju partneris jautājumos, kas skar studējošos. LSA loma ir nostiprināta Augstskolu likumā.

Latvijas Studentu apvienība:

  1. Sniedz atzinumus par studējošo intereses skarošo normatīvo aktu projektiem;
  2. Izvirza studējošo pārstāvjus Augstākās izglītības padomē un citās institūcijās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
  3. Nodrošina Latvijas studējošo pašpārvalžu pārstāvību ārvalstīs, piemēram Eiropas Studentu apvienībā;
  4. Savas kompetences ietvaros risina citus ar studējošo interešu pārstāvniecību saistītus jautājumus.

Visbiežāk mūs ir iespējams sastapt Saeimas komisiju sēdēs, it īpaši Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs, kur regulāri tiek risināti studējošajiem svarīgi jautājumi. Tomēr esam arī regulāri viesi Ministru Kabineta sēdēs un citās vietās, kur tiek pieņemti svarīgi lēmumi saistibā ar studējošajiem. 

Vismaz reizi divos mēnešos norisinās Latvijas Studentu apvienības domes sēdes, kurās Latvijas augstākās izglītības iestāžu studējošo pašpārvaldes pauž savas augstākās izglītības studējošo viedokli un pieņem dažādus dokumentus, uz kuru pamata balstās Latvijas Studentu apvienības viedoklis. 

Papildus tam, Latvijas Studentu apvienība veido aptaujas par studējošajiem nozīmīgiem tematiem, apkopo statistiku un veido savas nostājas pamatojoties uz iegūtajiem datiem. Svarīgi tomēr ir tas, ka Domei šos dokumentus pirms viedokļa paušanas ir nepieciešams apstiprināt.

Ieskaties mūsu kontaktu sadaļā un tur atradīsi visu valdes locekļu, biroja darbinieku un studējošo pašpārvalžu kontaktus.

  • Nāc uz LSA virzienu darba grupām! Katrā no tām tiek skatīti atšķirīgi jautājumi – ar tiem vari iepazīties LSA kalendārā.
  • Ja nevēlies iesaistīties kādā konkrētā virzienā, tev vienmēr ir iespēja kļūt par daļu no kāda LSA projekta organizatoru komandas.
  • Kļūsti par LSA domnieku – savas augstskolas studentu interešu pārstāvi LSA domē. Par domnieku tevi var izvirzīt tikai tavas augstskolas studējošo pašpārvalde.
  • Kandidē vēlēšanās un kļūsti par LSA valdes locekli! Lai nokļūtu valdē, tev jābūt pārliecinātam par savām spējām un vēlmi darboties studentijas labā. Protams, ir vajadzīgs arī LSA domes atbalsts un studējošo pašpārvaldes izvirzījums, taču tu jau zini, ka nekas nav neiespējams, vai ne?
  • Kļūsti par LSA Prezidentu, pierādot Kongresa dalībniekiem, ka tieši tu spēj vadīt lielāko Latvijas studentu organizāciju. Tev tas ir pa spēkam!

Lai varētu izvēlēties, kurš virziens būtu piemērotākais tieši tev, aicinām iepazīties ar LSA valdes darbības aprakstiem, kas pieejami Domnieka minimumā. 

Biežāk uzdotie jautājumi kreditēšanas sistēmu

Studiju kredīts paredzēts studiju maksas segšanai, bet studējošā kredīts – iztikai un tēriņiem studiju laikā (pārtika, mājoklis, studiju materiāli u.c.).

Jā. Ja vēl neesi to noformējis, to iespējams izdarīt, dodies uz eParaksts mobile – lejupielādē lietotni un piesakies saņemt savu elektronisko parakstu.

Pieteikumu vari aizpildīt brīdī, kad esi imatrikulēts akreditētā studiju programmā kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādē.

Studiju kredītu vai studējošā kredītu izmaksā ne ilgāk par attiecīgās studiju programmas apguvei paredzēto laiku. Studiju pārtraukums netiek ieskaitīts studiju programmas apguvei paredzētajā laikā.

Diemžēl nē, studējošā kredīts tiek ieskaitīts tavā kontā katru mēnesi, 10 mēnešus gadā – izņemot jūlijā un augustā.

Ja pēc kredītu izmaksas uzsākšanas Tev ir noteikta I vai II invaliditātes grupa vai tā tiek mainīta no vieglākas uz smagāku (uz I vai II grupu), tad kredītu ir iespējams dzēst. Lai to izdarītu Tev ir nepieciešams informēt banku, kas izsniedza kredītu un iesniegt visus nepieciešamos dokumentus. 

Ja veiksmīgi absolvēji savu studiju programmu, kredīta atmaksu sāksi divpadsmitajā mēnesī pēc absolvēšanas. Savukārt, ja esi eksmatrikulēts bez diploma iegūšanas, tad kredīta apmaksa sākas ar trešo mēnesi pēc eksmatrikulācijas.

Savukārt, ja 11 mēnešu laikā kopš absolvēšanas iestāsies uagstāka līmeņa studiju programmā, kredīta apmaksu būs nepieciešams uzsākt tikai pēc tās absolvēšanas vai eksmatrikulācijas no tās. 

Informācija Medijiem

Latvijas Studentu apvienības valde regulāri sniedz gan rakstiskas, gan fiziskas intervijas par studējošajiem saistošām tēmām. Ja vēlaties uzaicināt Latvijas Studentu apvienību uz interviju, filmēšanu, tikšanās reizi vai noskaidrot atbildes uz jautājumiem, lūdzu sazināties ar sabiedrisko attiecību vadītāju. 

Sabiedrisko attiecību vadītājs

Izabella Rumkovska

LSA oficiālie konti sociālajos medijos

Logo izmantošana un izvietošana atļauta tikai pēc saskaņojuma ar Latvijas Studentu apvienību.

Pilns LSA logo:

Pilns LSA logo (balts):

LSA logo mazā versija:

LSA logo mazā versija (balta):

LATVIJAS STUDENTU APVIENĪBAS STUDENTA-EKSPERTA ROKASGRĀMATA

Topošais vai esošais student-ekspert!

Šī rokasgrāmata ir paredzēta kā palīgs gan mācībās, gan arī pašā vērtēšanas vizītē. Svarīgākā lieta, kas ir jāņem vērā, lasot šo “mazo” grāmatiņu, ir tas, ka tā nav paredzēta kā aizstājējs videolekcijām vai cita veida mācībām. Aicinu uzskatīt šo vairāk par sava veida špikeri, kurā var ieskatīties, ja kaut kas piemirstas vai arī ja rodas kāds jautājums, bet LSA studentu-ekspertu tīkla koordinators nav pieejams.

Šajā rokasgrāmatā vairāk tiks sniegts ieskats juridiskajā ietvarā par vērtēšanas vizītēm, jo tieši rokasgrāmatas formāts, nevis videolekciju, sniedz iespēju iedziļināties tajā, kas ir rakstīts Augstskolu likumā, Ministru kabineta noteikumos, un vērtēšanas metodikā.

Vienmēr atceries to, ka katra vērtēšanas vizīte ir atšķirīga, un tās nianses ir atkarīgas gan no tā, ko un kādā veidā augstskolas un koledžas raksta savos pašnovērtējuma ziņojumos, gan arī no tā, ko uzzini vērtēšanas vizītē. Vienmēr esi gatavs nedaudz novirzīties no plāna, lai “paraktu” dziļāk, ja tas šķiet vajadzīgs.

Lai forša lasīšana,

Tavs LSA

SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

Augstākā izglītība

Akadēmiskās informācijas centrs. AIC ir Latvijas pārstāvis Eiropas diplomatzīšanas centru tīklos ENIC un NARIC, kā arī ir institūcija, kas pieņem lēmumu par Latvijā agrāk iegūtas un ārzemēs iegūtās augstākās un profesionālās izglītības pielīdzināšanu.

Augstākās izglītības iestāde (šeit apakšā paiet universitātes, akadēmijas, augstskolas, koledžas u.c.)

Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra. AIKA mērķis ir panākt, lai Latvijas augstākās izglītības ārējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbība atbilstu Eiropas kvalitātes standartiem un vadlīnijām, kā arī veicināt uzlabojumus augstskolu, studiju virzienu un programmu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmās, tādējādi veicinot Latvijas augstākās izglītības atpazīstamību un atzīšanu

Augstākās izglītības padome. AIP ir Latvijas Republikas patstāvīga institūcija, kas izstrādā augstākās izglītības valsts stratēģiju, īsteno augstskolu, valsts institūciju un sabiedrības sadarbību augstākās izglītības attīstīšanā, pārrauga augstākās izglītības kvalitāti, nodrošina kvalitatīvu lēmumu par augstāko izglītību pieņemšanu

Latvijas Studentu apvienība (tie esam mēs).

Ministru Kabinets

Studiju kvalitātes komisija

Latvijas Darba devēju konfederācija. LDDK mērķi ir veidot Latvijas uzņēmējdarbībai atbalstošu vidi, veicinot uzņēmēju konkurētspēju un pārstāvot darba devējus sociālā dialoga ietvaros nacionālā, Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. LIZDA mērķi ir pārstāvēt, paust un aizstāvēt LIZDA biedru ekonomiskās, sociālās un tiesiskās intereses, veidojot sociālo dialogu visos līmeņos

VĒRTĒŠANAS IETVARS

Augstākās izglītības ārējā kvalitātes vērtēšana Eiropas Augstākās izglītības telpā

Augstākās izglītības kvalitātes vērtēšana ir pasākumu kopums, kura mērķis ir ar augstskolu/koledžu nesaistītai organizācijai ārēji novērtēt augstākās izglītības kvalitāti tajā. Latvijā pastāv trīs veidu ārējie kvalitātes vērtēšanas pasākumi – licencēšana, studiju virziena akreditācija, augstskolas/koledžas akreditācija. Šajā definīcijā jāpievērš uzmanība tam, ka tā nav kvalitātes nodrošināšana, bet ir gan novērtēšana. Piemēram, akreditācijas ietvaros netiek nodrošināta kvalitāte, bet gan pārbaudīts un novērtēts tas, cik labi augstskola vai koledža spēj nodrošināt kvalitāti pati. Tāpat arī tā ir ārēja novērtēšana, jeb to veic kāda organizācija, kas nav daļa no augstskolas vai koledžas.

Viens no būtiskākajiem šī procesa iznākumiem ir Standarti un vadlīnijas kvalitātes novērtēšanai Eiropas augstākās izglītības telpā (Standards and Guidelines for Quality Assurance in the European Higher Education Area) (ESG).

Ņemot vērā to, ka ESG bija standartu un vadlīniju kopums, kas bija paredzēts augstākās izglītības ārējās kvalitātes vērtēšanas aģentūrām, bija nepieciešama arī organizācija, kas vērtētu vērtēšanas aģentūras. Tā rezultātā tika radīts Eiropas Kvalitātes aģentūru reģistrs (European Quality Asssurance Register) (EQAR). EQAR izveidē piedalījās Eiropas Studentu apvienība, Eiropas Kvalitātes aģentūru asociācija, Eiropas Universitāšu asociācija un Eiropas Augstākās izglītības iestāžu asociācija.

Paši ESG ir sadalīti trīs daļās:

  1. Eiropas Standarti un vadlīnijas iekšējai kvalitātes nodrošināšanai
  2. Eiropas Standarti un vadlīnijas augstākās izglītības ārējai kvalitātes nodrošināšanai
  3. Eiropas Standarti un vadlīnijas ārējām kvalitātes nodrošināšanas aģentūrām

Vērtēšanas ietvaros tev ir nepieciešams pārzināt 1. un 2. daļu, jo tieši tās tiks pielietotas eksperta ikdienas darbā. Tās jāzina no galvas, jo tie ir tie principi, uz kuriem balstās Latvijas un citu valstu augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas pasākumi.

AI ĀRĒJĀ KVALITĀTES VĒRTĒŠANA LATVIJĀ

Latvijā augstākās izglītības ārējo kvalitātes vērtēšanu regulē sekojoši dokumenti:

  • Augstskolu likums
  • Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 795 “Studiju programmu licencēšanas noteikumi”;
  • Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 793 “Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi”;
  • Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 794 “Augstskolu un koledžu akreditācijas noteikumi”.

Augstskolu likuma 1. pantā ir atrodamas akreditācijas un licencēšanas definīcijas šādā redakcijā:

  • 11) akreditēta studiju programma — noteiktam akreditētam augstskolas vai koledžas studiju virzienam atbilstoša studiju programma, kura attiecīgā studiju virziena novērtēšanas procesā atzīta par atbilstošu šā likuma prasībām;

3) augstskolas vai koledžas akreditācija — augstskolas vai koledžas darba organizācijas un resursu kvalitātes pārbaude, kuras rezultātā tai piešķir valsts atzītas augstskolas vai koledžas statusu;

12) studiju programmas licencēšana — tiesību piešķiršana augstskolai, koledžai vai to filiālēm īstenot noteiktu studiju programmu;

Domes sēdes ir atklātas, līdz ar to uz tām drīkst ierasties un tajās izteikties arī tie, kuri nav domnieki. Daudzas LSA aktualitātes var arī atrast LSA mājaslapā vai sazinoties ar LSA Iekšējā virziena vadītāju.

16) studiju virziena akreditācija — pārbaude nolūkā noteikt augstskolas vai koledžas resursu kvalitāti un spēju atbilstoši normatīvo aktu prasībām īstenot noteiktam studiju virzienam atbilstošu studiju programmu. Augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditācija dod tiesības augstskolai vai koledžai izsniegt valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par attiecīgajam studiju virzienam atbilstošas studiju programmas sekmīgu apguvi.

SVARĪGĀKĀS ATŠĶIRĪBAS STARP PROCEDŪRĀM

  • Var tikt uzsākta tikai tad, kad ir akreditēta ne mazāk kā puse no studiju virzieniem, kuros augstskola vai koledža īsteno studiju programmas
  • Regulē MK noteikumi Nr. 794
  • Notiek vienreiz

Studiju programmu licencēšana

  • Dod tiesības uzņemt studējošos studiju programmā
  • Faktiski ir atbilstības vērtējums normatīvo aktu prasībām
  • Ja divus gadus pēc licencēšanas neuzsāk akreditāciju, tad licenci anulē
  • Regulē MK noteikumi Nr. 795
  • Notiek vienreiz

  • Var tikt uzsākta tikai tad, kad ir licencētas programmas
  • Ir kvalitātes vērtēšana
  • Regulē MK noteikumi Nr. 793
  • Notiek regulāri, ne retāk kā reizi 6 gados

GALVENĀS INSTITŪCIJAS KVALITĀTES VĒRTĒŠANAS PROCESĀ

Kvalitātes vērtēšanā ir iesaistītas vairākas organizācijas, padomes un komisijas. Lai varētu saprast, kā tās saistītas savā starpā, zemāk ir attēlots vispārināts modelis studiju virzienu akreditācijas vai licencēšanās vizītes norisei:

Tiek saņemts iesniegums par akreditācijas uzsākšanu

AIC pieprasa nepieciešamo informāciju no AII

AIC izskata informāciju. Pēc nepieciešamības lūdz AII to precizēt

AIC izveido ekspertu komisiju, kas dosies vērtēt AII

Ekspertu komisija izskata AII dokumentus. Pēc nepieciešamības iesūta papildus jautājumus

Ekspertu komisija dodas uz vizīti AII

Ekspertu komisija sagatavo ekspertu ziņojumu

AIC sniedz komentārus par saturiskām, noformējuma u.c. kļūdām

AII sniedz komentārus par faktu kļūdām ziņojumā

SKK lemj par akreditācijas/licences piešķiršanu vai nepiešķiršanu

Pēc shēmas var noprast, ka procesā ir svarīgas šādas organizācijas:

Akadēmiskās informācijas centrs (AIC) vai tā departaments Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra (AIKA) – organizē kvalitātes vērtēšanas procesu.

Ekspertu komisija (tu būsi šeit!) – izskata augstākās izglītības iestādes dokumentus un piedalās vērtēšanas vizītē.

Augstākās izglītības iestāde (AII) – akreditācijas subjekts.

Studiju kvalitātes komisija (SKK) – no ekspertu komisijas nodalīta organizācija, kura izskata augstskolas vai koledžas iesniegumu par studiju virziena akreditāciju vai studiju programmu licencēšanu, apstiprina ekspertu komisijas sastāvu un lemj par studiju virziena akreditācijas vai studiju programmas licences piešķiršanu vai nepiešķiršanu.

Papildus šīm institūcijām, vēl ir citi “spēlētāji”:

Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas padome (AIKNP) – tās sastāvā ir pārstāvji no 15 organizācijām, tostarp LSA. Padome veic stratēģisku vadību un plānošanu akreditācijām. Apstiprina SAK locekļus.

Augstākās izglītības padome (AIP) – darbojas līdzīgi SAK, tikai augstskolas vai koledžas akreditācijā. Pieņem lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju vai neakreditāciju.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) – ir dalībnieks AIP un AIKNP. Deleģē studentus-ekspertus uz akreditācijām. Deleģē novērotājus uz akreditācijām un licencēšanām.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) – ir dalībnieks AIP un AIKNP. Var deleģēt novērotājus uz akreditācijām un licencēšanām.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) – ir dalībnieks AIP un AIKNP. Deleģē darba devējus-ekspertus uz akreditācijām

LICENCĒŠANA

Licencēšana pēc savas būtības ir atbilstības vērtējums, t.i., tās mērķis ir pārbaudīt to, vai attiecīgajā studiju programmā pietiek resursu, lai tā varētu tikt īstenota. 

Licencēšanas procesu apraksta AIC izstrādātā studiju programmu licencēšanas metodika. Atbilstoši šai metodikai, licencēšana tiek uzsākta tad, kad kāda augstākās izglītības iestāde iesniedz programmas licencēšanas pieteikumu un tas tiek apstiprināts.

Procesa shēma:

Augstskola vai koledža iesniedz aģentūrā iesniegumu jaunās studiju programmas licencēšanai

Tiek atlasīti un apstiprināti eksperti

Notiek ekspertu ievadmācības

Ekspertu vizīte

Ekspertu kopīgā atzinuma iesniegšana

Studiju programmu licencēšanas komisijas sēde, kas pieņem lēmumu par licencēšanu

Augstskolu likums nosaka situācijas, kurās var tikt pieņemts lēmums atteikt licencēt studiju programmu:

  • sniegtas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošas ziņas;
  • augstskola vai koledža gada laikā pēc studiju programmas licencēšanas nav sākusi īstenot licencēto studiju programmu;
  • augstskolas vai koledžas darbībā konstatēti ar licencēto studiju programmu saistīti normatīvo aktu pārkāpumi;
  • nav iesniegts iesniegums par studiju virziena akreditāciju atbilstoši prasībām;
  • augstskola vai koledža 30 dienu laikā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasījuma nesniedz tai pilnīgu informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar studiju procesa nodrošināšanu, kā arī par augstskolas vai koledžas studiju bāzi, informatīvo bāzi (tai skaitā bibliotēku), materiāltehnisko bāzi vai finansiālo bāzi;
  • akadēmiskajam personālam un viesprofesoriem, asociētajiem viesprofesoriem, viesdocentiem, vieslektoriem un viesasistentiem nav atbilstošas kvalifikācijas vai augstskola vai koledža nenodrošina atbilstošu studiju bāzi, informatīvo bāzi (tai skaitā bibliotēku), materiāltehnisko bāzi vai finansiālo bāzi;
  • augstskolā vai koledžā pārtraukta studiju programmas īstenošana;
  • ir pieņemts lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu augstskolā vai koledžā;
  • studiju virziena novērtēšanas ietvaros studiju programma atzīta par neatbilstošu šā likuma prasībām;
  • beidzies studiju programmas akreditācijas termiņš un augstskola vai koledža viena mēneša laikā pēc šā termiņa beigām nav iesniegusi iesniegumu par kārtējo studiju programmas akreditāciju.

Licencēšanā piedalās viens LSA deleģēts eksperts, viens LDDK deleģēts eksperts un viens AIC deleģēts eksperts un ir iespēja piedalīties arī LSA vai LDDK deleģētiem novērotājiem. Pati licencēšanas vizīte ilgst vienu dienu un tās ietvaros parasti notiek sekojošais: 

  • Tikšanās ar AII un studiju programmas vadību
  • Tikšanās ar studiju programmas docētājiem
  • Tikšanās ar darba devējiem
  • Materiāltehniskās bāzes apskate

Licencēšanas ietvaros LSA deleģētie pārstāvji var piedalīties arī kā novērotāji.

Studenta-novērotāja loma nozīmē to, ka formāli nenotiek piedalīšanās kopīgā ziņojuma rakstīšanā, bet pēc vizītes ir jāsagatavo novērotāja protokols, kurā ir iespējams arī oficiāli norādīt uz nepilnībām novērtēšanas procesā, ekspertu vai AII pārstāvju darbībās. Tomēr novērotājam ir tiesības piedalīties studiju programmas izvērtēšanā un sniegt par to viedokli.

Praktiski tas izpaužas tā, ka Tev kā novērotājam ir tiesības piedalīties tik daudz, cik citi eksperti atļauj. Ņemot vērā to, ka eksperti parasti nenosaka konkrētas robežas, vislabāk ir censties piedalīties tik daudz, cik netiek aizliegts. Jo vairāk Tu iesaistīsies procesā, jo labāk Tu to izpratīsi un jo interesantāk Tev pašam būs. Ir ļoti maza pievienotā vērtība no pasīva novērotāja, jo, iespējams, tieši Tu pamanīsi kādas būtiskas nepilnības studiju programmā, kas būs jāatgādina ekspertiem, kad tiek gatavots kopīgā ziņojuma uzmetums. 

STUDIJU VIRZIENA AKREDITĀCIJA

Studiju virzienu akreditācija būtībā ir kvalitātes vērtējums. Tas nozīmē to, ka, atšķirībā no licencēšanas, akreditācijā eksperti vērtē vairāk subjektīvi, balstoties uz saviem uzskatiem un principiem. Tā, piemēram, var būt eksperti, kuri uzskata, ka demokrātiska un neatkarīga studējošo pašpārvalde nav svarīga studiju kvalitātei, un tādi, kuri uzskata, ka tā ir vitāli nepieciešama.

Studiju virzieni augstākajā izglītībā ir noteikti Ministru kabineta noteikumu Nr. 793 1. pielikumā. Svarīga lieta, ko atcerēties, ir tas, ka studiju virzieni nav tas pats, kas izglītības tematiskā grupa, tematiskā joma vai izglītības programmu grupa. Studiju virzieni tika izveidoti kvalitātes vērtēšanas procesu vajadzībām, kad notika pāreja no studiju programmu akreditācijas uz plašāku programmu kopu – studiju virzienu – akreditāciju. 

Akreditācijas ietvaros, tāpat kā licencēšanā, ekspertiem ir jāraksta kopīgais atzinums par studiju virziena novērtējumu. Tomēr ir svarīgi atcerēties to, ka jādomā ārpus rāmjiem un jāskatās uz visu studiju virzienu kopumā, izmantojot kopīgā atzinuma struktūru kā sava veida vadlīnijas.

Viens no svarīgākajiem dokumentiem, kas tiek izmantots gatavojoties studiju virziena akreditācijai, ir augstskolas/koledžas pašnovērtējuma ziņojums. 

Uz akreditāciju LSA ir pienākums deleģēt studējošos eksperta statusā un tiesības deleģēt novērotājus. Novērotāja statusā studentam ir tiesības piedalīties vizītē, un, ja to neliedz grupas vadītājs, arī uzdot jautājumus tikšanās reizēs ar dažādu grupu pārstāvjiem. Faktiski novērotāji akreditācijā ir ar tādu pašu rīcības brīvību, kā novērotāji licencēšanā. Savukārt students-eksperts savā darbībā ir pilntiesīgs eksperts.

Kopumā vizītes ietvaros nepieciešams ievērot sekojošos darbības principus:

  • Objektivitāti un balstīšanos uz faktiem
  • Neitralitāti
  • Cieņu pret novērtēšanas procesa dalībniekiem
  • Konfidencialitāti
  • Sadarbību

Studiju virzienu akreditācijas vizītē piedalās sekojoši cilvēki:

  • LSA deleģētais students-eksperts
  • LDDK deleģētais pārstāvis
  • Trīs AIC atlasīti eksperti, no kuriem vismaz viens ir ārvalstu eksperts
  • AIC koordinators
  • Var būt arī LSA vai LIZDA deleģēts novērotājs

Studiju virziena akreditācijas process:

AII sagatavo pašnovērtējuma ziņojumu

Pašnovērtējuma ziņojums tiek iesniegts kopā ar akreditācijas pieteikumu

AIC izskata iesniegtos dokumentus. Pēc nepieciešamības lūdz precizējumus

AIC izvērtē atbilstību normatīvajiem aktiem

Tiek izveidota ekspertu komisija

AII ir tiesības izteikt iebildumus pret kādu ekspertu

Sākas ekspertu darbs pirms vizītes

Notiek novērtēšanas vizīte

Eksperti sagatavo kopējo ziņojumu

Ziņojuma melnrakstu izskata AIKA

AIKAs pārstāvim ir tiesības sniegt komentārus par ziņojuma saturu, noformējumu u.c. punktiem

Eksperti izskata AIKA komentārus, ja tādi ir, un, pēc nepieciešamības, precizē ziņojumu

Ziņojuma melnraksts tiek nosūtīts AII

AII ir tiesības izteikt komentārus par faktu kļūdām ziņojumā

Eksperti izskata AII komentārus, ja tādi ir, un pēc nepieciešamības precizē ziņojumu

Notiek SKK sēde, kurā piedalās AII

SKK pieņem lēmumu

AII ir tiesības iesniegt apelāciju

Notiek monitoringa aktivitātes

Veidojot ekspertu grupu, SKK apstiprina arī grupas vadītāju un sekretāru no ekspertu vidus. 

Attiecīgo lomu galvenie pienākumi:

  • Ir atbildīgs par ekspertu grupas darbu kopumā
  • Pirms ekspertu grupas vizītes organizē ekspertu grupas dalībnieku komunikāciju pēc iepazīšanās ar dokumentiem
  • Pirms ekspertu grupas vizītes apspriež ekspertu darba plānu ar aģentūru
  • Pirms ekspertu grupas vizītes sadala pienākumus ekspertu grupas dalībniekiem
  • Vada ekspertu grupas sanāksmes
  • Vizītes laikā vada tikšanās ar mērķa grupām vai arī nozīmē kādu citu ekspertu grupas dalībnieku noteiktas tikšanās vadīšanai, piemēram, studentam-ekspertam bieži tiek uzticēts vadīt tikšanās ar studiju virziena studējošajiem

  • Atbild par ekspertu grupas kopīgā atzinuma sagatavošanu, kuru sagatavo, sadarbojoties ar pārējiem ekspertu grupas dalībniekiem
  • Pirms vizītes apkopo visus ekspertu grupas dalībnieku viedokļus un novērojumus, kas radušies iepazīstoties ar dokumentiem
  • Vizītes laikā apkopo visu ekspertu grupas dalībnieku viedokļus un novērojumus
  • Iesniedz aģentūrā kopīgo atzinumu

Lai gan eksperts ir sekretārs vai vadītājs, tas viņu neatbrīvo no ekspertu kopējo uzdevumu veikšanas. Šie kopējie uzdevumi ir:

  • Iepazīties ar dokumentiem, kas reglamentē studiju virziena akreditāciju, un pirms novērtēšanas vizītes piedalīties aģentūras organizētajās mācībās
  • Iepazīties ar augstskolas/koledžas pašnovērtējuma ziņojumu un citu ar vērtējamo studiju virzienu saistīto informāciju
  • Sagatavot savu viedokli par dažādiem aspektiem, iekļaujot arī tēmas/jautājumus, kuriem nepieciešams pievērst īpašu uzmanību novērtēšanas vizītes laikā, un elektroniski to nosūtīt ekspertu grupas vadītājam un novērtēšanas koordinatoram
  • Atkārtotas studiju virziena akreditācijas gadījumā novērtēt, kā augstskola/koledža ir novērsusi iepriekšējā ekspertu grupas atzinumā (vai, licencējot studiju programmu, licencēšanas ekspertu atzinumā) norādītos trūkumus un kā ir ieviestas ekspertu grupas sniegtās rekomendācijas
  • Sagatavot un iesniegt novērtēšanas koordinatoram sarakstu ar informāciju, ko papildus jāiegūst no augstskolas/koledžas
  • Veikt citus uzdevumus, kas saistīti ar novērtēšanas procesu saskaņā ar darbu dalījumu starp ekspertu grupas dalībniekiem
  • Piedalīties ekspertu grupas kopīgā ziņojuma sagatavošanā

  • Organizē novērtēšanas procesu, tajā skaitā:
    • Komunikācija ar ekspertu grupu un augstskolu/koledžu
    • Juridisko jautājumu kārtošana ar ekspertu grupu
    • Ekspertu grupas ceļa un uzturēšanas organizēšana
    • Mācības ekspertiem pirms novērtēšanas vizītes
  • Nodrošina ekspertu grupai pieeju pašnovērtējuma ziņojumam
  • Sagatavo novērtēšanas vizītes darba plānu un saskaņo to ar ekspertu grupu un augstskolu/koledžu
  • Saskaņo jautājumu par tulka nepieciešamību, ja augstskola/koledža vēlas pieaicināt tulku novērtēšanas vizītes laikā
  • Pieprasa papildus informāciju no augstskolas/koledžas
  • Pārbauda ekspertu grupas kopīgo atzinumu
  • Sniedz atbalstu ekspertu grupai ar novērtēšanu saistītajos jautājumos

Augstskolu likums nosaka situācijas, kurās var tikt pieņemts lēmums atteikt akreditēt studiju virzienu:

  • novērtēšanas komisijas ekspertu motivēts kopējais ziņojums vai eksperta individuālais ziņojums (ja ekspertīzi veic viens eksperts) ir negatīvs;
  • studiju virzienam atbilstošā augstskolas vai koledžas studiju programma vai studiju programmas neatbilst šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām;
  • studiju, informatīvā(tai skaitā bibliotēka), materiāltehniskā, finansiālā bāze un akadēmiskā personāla kvalifikācija neatbilst attiecīgajam studiju virzienam atbilstošas studiju programmas vai studiju programmu īstenošanas nosacījumiem;
  • studiju programmas maģistra vai doktora grāda iegūšanai nav balstītas uz attiecīgās zinātņu nozares sasniegumiem un atziņām;
  • augstskola vai koledža nav novērsusi studiju virziena iepriekšējās akreditācijas laikā konstatētos trūkumus atbilstoši šā panta trešās daļas prasībām.

Eksperti var rekomendēt studiju virzienu akreditēt uz 0 (neakreditēt), 2 vai 6 (maksimums) gadiem. 

Ekspertu vizītes laikā notiek tikšanās ar sekojošām grupām no augstskolas/koledžas:

  • Augstskolas/koledžas un/vai atbilstošas struktūrvienības vadību
  • Pašnovērtējuma ziņojuma izstrādes grupu
  • Mācībspēkiem
  • Studējošajiem
  • Absolventiem
  • Darba devēju un/vai profesionālo organizāciju pārstāvjiem

Parasti tikšanās reizi ar studējošajiem vada vai par to ir galvenokārt atbildīgs students-eksperts, jo tieši Tu grupā būsi tas, kurš vislabāk spēs saprast studējošos.

AUGSTSKOLAS VAI KOLEDŽAS AKREDITĀCIJA

Augstskolas vai koledžas akreditācija ir process, kas pārbauda to, vai darbojas iekšējās kvalitātes sistēma visā augstskolā vai koledžā.

Ekspertu grupa mēneša laikā pēc vizītes augstskolā vai koledžā iesniedz centrā atbilstoši vadlīnijām sagatavoto kopīgo atzinumu. Centrs kopīgā atzinuma kopiju 10 darbdienu laikā pēc tā saņemšanas nosūta attiecīgajai augstskolai vai koledžai.

Augstskolas vai koledžas akreditācijas rezultātā tiek vai netiek iegūta beztermiņa augstskolas vai koledžas akreditācija, kuru var zaudēt tikai augstskolas vai koledžas ārkārtas akreditācijas rezultātā.

Ja augstskolai/koledžai ir gan studiju virziena, gan augstskolas/koledžas akreditācija, tad tā ir tiesīga attiecīgajā studiju virzienā izsniegt valsts atzītos diplomus. Licence piešķir tiesības uzņemt studējošos studiju programmās.

ĀRPUSKĀRTAS STUDIJU VIRZIENU UN ĀRKĀRTAS AUGSTSKOLAS VAI KOLEDŽAS AKREDITĀCIJA

Augstskolu likums regulē gadījumus, kur un kā var pieprasīt ārpuskārtas un ārkārtas akreditācijas. Tā, piemērām, 9. panta 3. punkts nosaka:

(3) (..) Ja augstskola vai koledža nenodrošina akreditācijā norādīto studiju bāzi, informatīvo bāzi, studiju kvalitāti atbilstoši šā likuma 55.panta pirmajā daļā minētajām prasībām vai augstskolas vai koledžas darbībā ir konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi, izglītības un zinātnes ministram ir tiesības izdot rīkojumu par augstskolas vai koledžas ārkārtas akreditāciju, akreditācijas laiku, akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu. Pirms rīkojuma izdošanas Augstākās izglītības padome sniedz argumentētu atzinumu.

Tāpat arī 55.3 panta 10. punkts nosaka, ka:

(10) Ja augstskola vai koledža studiju virziena akreditācijas termiņā nenodrošina studiju virziena akreditācijas procesā norādīto studiju bāzi, informatīvo bāzi (tai skaitā bibliotēku), materiāltehnisko bāzi, finansiālo bāzi vai akadēmiskā personāla kvalifikāciju, izglītības un zinātnes ministrs ir tiesīgs lemt par attiecīgā studiju virziena ārpuskārtas akreditācijas noteikšanu. Studiju virziena ārpuskārtas akreditācijas ietvaros Studiju kvalitātes komisija var pieņemt lēmumu par attiecīgās augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditācijas atstāšanu spēkā vai lēmumu par studiju virziena akreditācijas atņemšanu.

Tātad ir divas institūcijas, kas var izglītības un zinātnes ministram sniegt priekšlikumu par ārkārtas akreditāciju – Studiju kvalitātes komisija un Augstākās izglītības padome.

Kopumā ārpuskārtas un ārkārtas akreditācijas notiek tāpat, kā parastās akreditācijas, vienīgā atšķirība ir tā, ka par tām maksā Izglītības un zinātnes ministrija.

PIRMS VIZĪTES

Ir vairāki sīkumi, kas būtu jāņem vērā, piedaloties šajās tikšanās reizēs. Pirmā no tām ir vienmēr izpildīt savu mājasdarbu.

Pirms vizītes eksperti iepazīstas ar pašnovērtējuma ziņojumu un parasti cenšas aizpildīt ekspertu kopējo ziņojumu ar sev pieejamo informāciju. Šajā brīdī ir svarīgi piefiksēt visus jautājumus, kas varētu rasties, lai tos vispirms pajautātu augstskolai/koledžai, kad tiek lūgta papildus informācija, kā arī, lai varētu tos uzdot vizītes laikā. Ņemot vērā to, ka Tev ir zināms jau iepriekš, ar kādām personāla grupām Tu tiksies, vari jau sagatavot provizoriskos jautājumus, ko katrai uzdot.

Atceries, ka akreditācijas ietvaros ir nepieciešams ne tikai novērtēt kvalitāti, bet arī sagatavot ekspertu kopējo ziņojumu. Vizīte ir vienīgais laiks, kad var iegūt atbildes uz lielāko daļu sev interesējošo jautājumu.

Gatavojot jautājumus vizītes ietvaros, ir vērts atcerēties to, ka ir vērtīgi uzdot vienus un to pašus vai līdzīgus jautājumus dažādām personāla grupām. Šāda jautājumu uzdošana palīdzēs saprast to, kā notiek informācijas plūsma augstskolā/koledžā.

Papildus tam ekspertiem ziņojumā jāraksta arī par atsevišķām programmām, tādēļ nereti tās tiek savstarpēji sadalītas.

Katrai no šīm daļām ir savi jautājumi, un Tev, kā ekspertam, ja Tu esi atbildīgs par kādu no tām, ir pienākums nodrošināt, ka esi ieguvis pietiekami daudz informācijas, lai varētu uzrakstīt ziņojumu par to daļu, par kuru esi atbildīgs.

Vienmēr centies pierakstīt visu, jo ekspertu ziņojumu jābalsta uz konkrētiem faktiem.

Vizītes laikā centies sevi pozicionēt nevis kā revidentu, kurš nācis sodīt, bet gan kā sava veida mentoru, kurš atnācis, lai paskatītos uz to, ko ir nepieciešams uzlabot.

INTEREŠU KONFLIKTS

Grupas dalībniekiem nedrīkst būt interešu konflikts. Interešu konflikts ir sekojošos gadījumos:

  1. Grupas dalībnieks ir nodarbināts vai viņam ir citas līgumveida attiecības ar augstskolu/koledžu, kurā notiek vizīte, vai arī viņš ir bijis nodarbināts šajā augstskolā/koledžā 2 gadu laikā pirms novērtēšanas vizītes
  2. Grupas dalībnieks ir augstskolas/koledžas, kurā notiek vizīte, lēmējinstitūcijas vai padomdevējinstitūcijas sastāvā
  3. Grupas dalībnieks studē augstskolā/koledžā, kurā notiek vizīte, vai ir to absolvējis 2 gadu laikā pirms novērtēšanas vizītes
  4. Novērtējamā studiju virziena realizācijā ir iesaistīta persona, kuru ar grupas dalībnieku vieno pirmās pakāpes radnieciskas saiknes (dzīvesbiedrs, bērns vai vecāks u.tml.)

 

LATVIJAS STUDENTU APVIENĪBAS DOMNIEKA ZINĀŠANU MINIMUMS

Sveiks/-a!

Mums ir patiess prieks, ka esi izrādījis interesi par Latvijas Studentu apvienību un tās darbību. 

Šajā nelielajā materiālā, Tu atradīsi visu nepieciešamo informāciju, lai veiksmīgi uzsāktu savas gaitas LSA.

Ja pēc šī materiāla izlasīšanas tomēr kas palicis neskaidrs – nebēdā! Droši sazinies ar LSA iekšējā virziena vadītāju un šis cilvēks Tev atbildēs uz visiem neskaidrajiem jautājumiem un palīdzēs veiksmīgāk uzsākt savas gaitas LSA!

Lai forša lasīšana,

Tava LSA Valde.

Latvijas Studentu Apvienība

Latvijas Studentu apvienība (LSA) ir studējošo pašpārvalžu koleģiāla apvienība, kurā ietilpst akreditēto augstskolu studējošo pašpārvalžu pārstāvji. Koleģiāla apvienība nozīmē to, ka LSA tiek veidota uz pašpārvalžu savstarpējās sadarbības pamata.

LSA mērķis ir pārstāvēt visu Latvijā studējošo intereses nacionālā un starptautiskā mērogā. Organizācija ir nozīmīgs augstākās izglītības politikas veidotāju partneris jautājumos, kas skar studējošos. LSA loma ir nostiprināta Augstskolu likumā. Organizācija ir Eiropas Studentu apvienības (ESU) biedrs.

Latvijas Studentu apvienību 1994. gadā izveidoja aktīvu studējošo grupa, kas arī pēcāk 1995. Gadā dibināja oficiālu organizāciju. Pirmais LSA uzdevums bija panākt obligātā kara dienesta atcelšanu. Kad tas tika sasniegts, LSA nosprauda jaunu mērķi - pārstāvēt studējošo intereses gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.

  • sniedz atzinumus (organizācijas viedokli) par studējošo tiesības, labklājību un intereses skarošo normatīvo aktu projektiem;

  • izvirza studējošo pārstāvjus Augstākās izglītības padomē un citās institūcijās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

  • nodrošina Latvijas studējošo pašpārvalžu pārstāvību ārvalstīs;

  • savas kompetences ietvaros risina citus ar studējošo interešu pārstāvniecību saistītus jautājumus.

  • Obligātā militārā dienesta ierobežošana un pilnīga atcelšana (1995. gads)

  • Katra augstākās izglītības iestādes studējošo pašpārvalde saņem vismaz 1/200 daļu no kopējā augstskolas budžeta (2006.gads)

  • Studējošo veto tiesības

  • Pārstāvniecība 20% apmērā augstākās izglītības iestādes lēmējinstitūcijās (2006. gads)

  • Atlaide Rīgas studējošajiem pilsētas sabiedriskajā transportā

  • Bezdarbnieka statusa iegūšanas tiesības paralēli studējot

  • Studējošie ir studiju virzienu ārējās kvalitātes vērtēšanas dalībnieki

  • Studiju maksa paliek nemainīga studiju līguma laikā

  • Pagaidu finansiāls atbalsts COVID-19 laikā, divreiz paaugstinot stipendijas apmēru līdz 200 EUR/mēnesī (2020. gads)

  • Kreditēšanas modeļa maiņa, padarot to par pieejamāku studējošajiem, likvidējot vajadzību pēc galvotāja (2020. gads)

  • Valsts budžeta stipendiju bāzes paaugstināšana no 99,60 EUR/ mēnesī uz 140 EUR/mēnesī pēc COVID-19 krīzes (2021. gads)

  • Valsts sociālo stipendiju fonda ieviešana studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm (2021. gads)

 

KĀ DARBOJAS STUDĒJOŠO PĀRSTĀVNIECĪBA?

Studē augstākās izglītības iestādē un uztic studējošo pašpārvaldei savas problēmas, vēlmes un vajadzības

Apkopo un pārstāv studējošo intereses augstākās izglītības iestādēs un LSA.

Domes sēdēs pieņem nostājas un citus reglamentējošos dukumentus, pēc kuriem strādā. 

Reaģē uz augstākās izglītības politikas aktualitātēm.

Rosina pārmaiņas uugstākās izglītības telpā.

Veido, pieņem un īsteno nacionāla līmeņa politikas uzdevumus un dokumentus.

PAR UN AP DOMNIEKIEM

Domnieks ir Domes sēdēm deleģēts augstākās izglītības iestāžu studējošo pašpārvaldes pārstāvis, kura uzdevums ir pārstāvēt savas augstākās izglītības iestādes studējošo intereses. Domnieku skaits ir atkarīgs no augstākās izglītības iestādes studējošo skaita.

  • Ievērot LSA darbību reglamentējošos dokumentus

  • Nodrošināt atgriezenisko saiti jeb informācijas nodošanu par LSA aktualitātēm savas augstākās izglītības iestādes studējošo pašpārvaldei
  • Piedalīties LSA rīkotajās darba grupās, ja tādas tiek organizētas, un sniegt ierosinājumus

  • Iepazīties ar Domes sēdes darba kārtību un izsūtītajiem materiāliem

  • Pašpārvaldē izskatīt jautājumus un vienoties par savas studējošo pašpārvaldes viedokli/nostāju tajos

  • Sagatavoties Domes sēdei un darba grupām

  • Domes sēdē izteikt un pārstāvēt savas augstākās izglītības iestādes studējošo pašpārvaldes viedokli Domes sēdes darba kārtībā iekļautajos jautājumos

  • Ieteikt uzlabojumus LSA darbā, paust idejas un iniciatīvas par darāmo

  • Pieprasīt un saņemt informāciju par LSA Valdes darbību un aktivitātēm no jebkura LSA valdes locekļa tā kompetences ietvaros

  • Brīvi paust savu un savas augstākās izglītības iestādes studējošo viedokli

  • Ievēlēt un atbrīvot no amatiem LSA valdes locekļus, kā arī citas personas, kuru ievēlēšana vai iecelšana ir deleģēta Domei.

  • Iesniegt, virzīt un izskatīt lēmumprojektus

  • Vadīt darba grupas pēc savas iniciatīvas

Par to, kā kļūt par savas augstākās izglītības iestādes Domnieku, interesējies savas augstākās izglītības iestādes studējošo pašpārvaldē. Procedūra dažādās augstākās izglītības iestādēs atšķiras.

Domes sēdes ir atklātas, līdz ar to uz tām drīkst ierasties un tajās izteikties arī tie, kuri nav domnieki. Daudzas LSA aktualitātes var arī atrast LSA mājaslapā vai sazinoties ar LSA Iekšējā virziena vadītāju.

LSA DOME

Studējošo pašpārvaldes veido Domi, kas ievēlē LSA Valdi (izņemot prezidentu) un pieņem lēmumus, vada LSA darbu un izpilda Domes un Kongresa lēmumus.

Dome ir LSA lēmējinstitūcija, kas sanāk ne retāk kā reizi divos mēnešos. Domes sastāvu veido Prezidents un studējošo pašpārvalžu deleģētie studējošie – domnieki. Domnieku mandātu (balstiesīgo delegātu) skait mainās ik gadu un to apstiprina Dome. Domnieku skaits tiek aprēķināts saskaņā ar Domes apstiprinātu formulu, bet katrai augstskolai pienākas ne mazāk par vienu.

  • Uzrauga Valdes darbu

  • Pieņem lēmumus par Latvijas studējošajiem aktuāliem jautājumiem

  • Ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc kārtējā Kongresa norises uz vienu gadu ievēl Valdes locekļus, izņemot Prezidentu, jo tas tiek ievēlēts Kongresā

  • Ievēlē uz diviem gadiem Latvijas Studentu apvienības pārstāvi Augstākās izglītības padomē (AIP)

  • Sniedz izvirzījumu (nomināciju) Eiropas Studentu apvienības Valdes locekļa vēlēšanām.

Izskatāmus lēmumprojektus Domē ir tiesīgi iesniegt LSA Valde, studējošo pašpārvaldes vai domnieki.

 

Domes sēdes darba kārtībai ir jābūt pieejamai vismaz divas nedēļas pirms Domes sēdes. Domes locekļiem ir tiesības ierosināt izmaiņas darba kārtībā, taču, ja darba kārtības punkts izsludināts vai ierosināts pēc noteiktā termiņa, Dome lemj, iekļaut vai neiekļaut to Domes darba kārtībā.

 

Domes sēdē izskatāmie dokumenti, izņemot Valdes locekļu un biroja darbinieku darbības pārskatus un konta pārskatus, ir pieejami Domniekiem vismaz 5 darba dienas pirms Domes sēdes. Darbības pārskati un konta pārskats Domniekiem ir pieejami vismaz 3 darba dienas pirms Domes sēdes.

 

Ja kāds dokuments tiek virzīts izskatīšanai Domes sēdē pēc noteiktā termiņa, tad tam klāt pievieno pavadvēstuli ar skaidrojumu par jautājuma steidzamību vai iemeslu, kādēļ dokuments nebija pieejams šī punkta noteiktajā kārtībā.

 

Ja vēlies ierosināt kādu Domes sēdes darba kārtības punktu, tad Tev ir nepieciešams uz LSA e-pastu lsa@lsa.lv iesūtīt iesniegumu, kurā ir pausta vēlme, lai šis punkts tiktu iekļauts Domes sēdes darba kārtībā, tā pamatojums un īss apraksts. Papildus pie adresātiem nepieciešams iekļaut LSA Domi - dome@lsa.lv un nodod ziņu par to LSA iekšējā virziena vadītājaM, lai pēc iespējas ātrāk tas tiktu apskatīts Šī e-pasta mērķis ir veicināt diskusiju elektroniski, lai Domes sēdē neaizņemtu tik daudz laika, kā arī lai domnieki spētu padziļināti izpētīt šo jautājumu un pieņemt kvalitatīvāku lēmumu.

Katra pašpārvalde pirms reģistrācijas Domes sēdei papīra formātā vai elektroniski uz e-pasta adresi lsa@lsa.lv iesūta LSA Valdes apstiprinātu veidlapu - deleģējumu (skat. sadaļu “Noderīgas saites”).

Ja deleģējums uz e-pastu iesūtīts ar SP priekšēdētāja drošu elektronisko parakstu, tad oriģināls papīra formātā birojā nav jāiesniedz.

Atbilstoši esošajai likumdošanai Latvijā, nederēs iesniegums, kas ir fiziski parakstīts un ieskenēts, vienmēr līdz Domes sēdes sākumam nepieciešams iesniegt birojā vai nosūtīt pa pastu šī dokumenta fizisko oriģinālu!

Domnieka balsstiesības apliecina tam iedotais mandāts, ar ko tas var balsot par lēmumiem un saņemt vēlēšanu biļetenus.

Ņemot vērā, ka esošajā pandēmijas situācijā domes sēdes norisinās attālināti, fiziski mandāti netiek iezniegti un balsstiesības tiek piešķirtas tiem domniekiem, kuriem līdz domes sēdei ir iesūtīti vienreizējie vai ilgtermiņa deleģējumi.

Domes sēdes ir atklātas, līdz ar to uz tām drīkst ierasties un tajās izteikties arī tie, kuri nav domnieki. Daudzas LSA aktualitātes var arī atrast LSA mājaslapā vai sazinoties ar LSA Iekšējā virziena vadītāju.

Pastāv divu deleģējumu veidi:

  • uz neierobežotu laiku jeb ilgtermiņa deleģējums, kas ir spēkā, līdz tā atsaukšanai no SP priekšēdētāja puses, piemēram, ja tiek ievēlēts jauns domnieks atbilstoši SP noteiktajai kārtībai. Šādā gadījumā obligāti nepieciešams norādīt, kurš domnieks beidz pildīt sava amata pienākumus;

  • ir spēkā līdz “..” jeb terminēts deleģējums, līdz ar to vai nu uz katru domes sēdi tiek iesūtīts jauns deleģējums SP domniekam vai SP domnieks pilda savus pienākumus līdz noteiktā termiņa beigām, kad deleģējums zaudē spēku. Vienreizējais deleģējums var tikt iesniegts arī gadījumā, kad kāds no SP ilgtermiņa domniekiem nespēj ierasties uz noteiktu domes sēdi un ir nepieciešams aizvietotājs. Šādā gadījumā obligāti nepieciešams norādīt, kurš domnieks tiek aizvietots.

 

  • Domes sēdes norises vietu nosaka Valde un informē par to domniekus;

  • Domes darba kārtību apstiprina Dome;

  • Domes sēdi vada Prezidents vai viņa pilnvarota persona (kā aizvietotājs);

  • Domes sēde tiek protokolēta, protokolā norādītas personas, kuras piedalās Domes sēdē, izteikušās par jautājumiem, īss debašu atspoguļojums, precīzi formulēti uzdevumi un balsojumu rezultāti. Domes protokols tiek izsūtīts domniekiem nedēļas laikā pēc Domes sēdes;

  • Debašu kārtību un ilgumu nosaka Domes sēdes vadītājs, izņemot iebildumu gadījumos, kad par to drīkst lemt Dome. Domniekiem ir tiesības izteikties, tos drīkst pārtraukt tikai Domes sēdes vadītājs;

  • Dome lēmumus pieņem ar klātesošo locekļu balsu vairākumu. Vairākumu jeb kvorumu var lūgt pārskaitīt jebkurš Domnieks jebkurā brīdī, lai pārliecinātos, vai Dome ir lemtspējīga;

  • Katram domniekam Domē ir viena balss.

 

LSA KONGRESS

Kongress ir augstākā Latvijas Studentu apvienības lēmējinstitūcija, kas sanāk vismaz vienu reizi gadā, kalendārā gada pirmajā ceturksnī. Kongress sastāv no Latvijas Studentu apvienības biedru – augstākās izglītības iestāžu studējošo pašpārvalžu deleģētiem studējošajiem jeb Kongresa delegātiem. Kongresa delegātu skaitu ik gadu atkarībā no biedru pārstāvēto studējošo skaita augstākās izglītības institūcijās nosaka Dome. Kongresa norises vietu nosaka un darba kārtību izstrādā LSA Valde un informē par to visus biedrus ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Kongresa norises.

  • Statūtu grozīšana
  • Darbības pārskata apstiprināšana pēc Valdes un Revīzijas komisijas ziņojuma
  • Budžeta apstiprināšan
  • Vadlīniju apstiprināšan
  • Prezidenta un Revīzijas komisijas ievēlēšana uz vienu gadu atbilstoši Latvijas Studentu apvienības noteiktai kārtībai
  • Organizācijas likvidēšana vai reorganizēšana
 

  • Kongresā ir tiesīgi piedalīties un balsot visi Latvijas Studentu apvienības biedri (studējošo

    pašpārvaldes). Biedri Kongresā piedalās ar savu deleģēto pārstāvju starpniecību.

    Biedrs iesniedz apstiprinošu dokumentu, kurš apliecina lēmumu par pārstāvju deleģēšanu, šī dokumenta veidlapu iespējams meklēt sadaļā “Noderīgas Saites” Ārkārtas Kongresu var sasaukt pēc prezidenta, Domes vai Valdes lēmuma, vai, ja to rakstveidā pieprasa ne mazāk kā desmitā daļa Latvijas Studentu apvienības biedru, norādot sasaukšanas iemeslu.

  1. Kongress ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās vairāk kā puse no biedru deleģētajiem pārstāvjiem. Katram deleģētajam pārstāvim Kongresā ir viena balss.

    Ja Kongress nav lemttiesīgs kvoruma trūkuma dēļ, 3 nedēļu laikā Valde sasauc atkārtotu Kongresu ar tādu pašu darba kārtību. Atkārtots Kongress ir tiesīgs pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo biedru pārstāvju skaita, ar nosacījumu, ka tajā piedalās vismaz divu biedru pārstāvji.

    Kongresa lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošajiem biedriem, bet lēmums par Statūtu grozījumiem, prezidenta atstādināšanu no amata vai Latvijas Studentu apvienības darbības izbeigšanu ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem biedru pārstāvjiem.

LSA VALDE

Valde ir LSA Domes pieņemto lēmumu izpildītāji, kas tiek ievēlēti uz vienu gadu nākamajā Domes sēdē pēc LSA Kongresa. Katram Valdes loceklim ir savi pienākumi, kas ir ierakstīti viņa amata aprakstā. Visi amatu apraksti ir pieejami LSA mājaslapā (www.lsa.lv).

Būtiski lēmumi par LSA ikdienas darbību tiek pieņemti ar Valdes balsojumu palīdzību. Valde sanāk ne retāk kā reizi divās nedēļās. Valdes darbu koordinē Kongresa ievēlēts prezidents, kurš pārstāv LSA komunikācijā ar tās sadarbības partneriem, masu medijiem un citām valsts un nevalstiskajām organizācijām. LSA pārstāvēt ir tiesīgi arī ne mazāk kā 3 valdes locekļi. LSA Valde ir izpildvara un viņu galvenais mērķis ir strādāt pie jautājumiem, kurus nosaka LSA Dome un Kongress. Tādēļ, ka viņi ir izpildvara, viņi pārāk daudz neiesaistās LSA Domes un Kongresa, t.i lēmējvaras, darbībā, lai nodrošinātu veiksmīgu varas dalīšanas principu īstenošanu organizācijas darbā. Viņi pēc nepieciešamības noteiktos jautājumos konsultē Domi un Kongresu. Visus Valdes locekļus, kas vienlaikus ir arī virzienu vadītāji, ievēl pirmajā Domes sēdē pēc Kongresa. Valdes locekļu skaits un sastāvs katru gadu var būt mainīgs. Biroja darbinieki nav Valdes locekļi.

Prezidenta uzdevums ir pārstāvēt Latvijas studējošos reģionālā, nacionālā un starptautiskā līmenī politikas veidošanas procesos, aizstāvot studējošo viedokli, ikdienā vadot Latvijas Studentu

apvienības darbību. Prezidents tiek ievēlēts LSA Kongresā un viņš, kandidējot, nāk pats ar savu Valdes modeli. Tas nozīmē to, ka visi pārējie virzieni var mainīties atbilstoši ievēlētā Prezidenta piedāvājumam.

Kongresa lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošajiem biedriem, bet lēmums par Statūtu grozījumiem, prezidenta atstādināšanu no amata vai Latvijas Studentu apvienības darbības izbeigšanu ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem biedru pārstāvjiem.

ŠĪ BRĪŽA VALDES MODELIS

Viceprezidenta uzdevums ir rūpēties par Latvijas Studentu apvienības pastāvēšanu, tās biedriem, tās finansiālo stāvokli un citiem iekšējās komunikācijas jautājumiem, kas nepieciešami veiksmīgai organizācijas darbībai, nodrošināt padziļinātu LSA biedru iesaisti organizācijas ikdienas darbā. Ja tev ir kāda problēma, bet nezini īsti, pie kura LSA valdieša vērsties, tad vari droši vērsties pie viceprezidenta, kurš tev palīdzēs ar šo jautājumu un pateiks, kurš valdietis par to varētu atbildēt. Papildus tam, Viceprezidents rūpējas par organizācijas ilgtspējību, normatīvu sakārtotību un to atbilstību Latvijas Republikas normatīviem.

Sabiedriskās līdzdalības un starptautiskā virziena vadītāja pienākumos ietilpst aktīva komunikācija ar Eiropas studentu apvienību un citām reģionālām studējošo organizācijām, Latvijā esošo ārzemju studentu interešu pārstāvniecība un komunikācija ar tādām organizācijām, kā “Baltic Organizational meeting” un “Nordic Organizaltional meeting”, kā arī sabiedriskās līdzdalības veicināšana Latvijā, dalība dažādos NVO projektos, studējošo izglītošana par vēlēšanām un citiem demokrātijas procesiem. 

Akadēmiskā virziena vadītāja uzdevumos ietilpst rūpēties par to, lai ikvienam ir pieejama kvalitatīva augstākā izglītība nodrošinot kompetentu pārstāvniecību AI sektorā. Akadēmiskā virziena vadītājs strādā pie augstākās izglītības kvalitātes, strādājot pie tādiem jautājumiem kā ārējā kvalitātes novērtēšana, budžeta vietu sadale, augstākās izglītības finansēšana, studiju procesa organizācija un vēl daudz kā cita par un ap to.

Sociālā virziena vadītāja uzdevums ir veicināt studiju darbam labvēlīgākas sociālekonomiskās vides izveidi Latvijā, lai studiju vide valstī būtu sociāli pieejama un kvalitatīva. Sociālais virziens strādā pie tādiem jautājumiem kā dienesta viesnīcu kvalitāte, studiju un studējošā kredīti, stipendijām, kā arī studējošo fiziskās, mentālās un materiālas labklājības.

ŠĪ BRĪŽA DARBINIEKU AMATI

Biroja vadītāja uzdevums ir rūpēties par LSA dokumentu pieejamību, integritāti un konfidencialitāti, lai nodrošinātu sekmīgu organizācijas darbību, sniegt konsultācijas par juridiskiem un organizatoriski -vēsturiskiem jautājumiem, sagatavot juridiska rakstura dokumentus un aizstāvēt Latvijas Studentu apvienības intereses. Nav Valdes loceklis.

Sabiedrisko attiecību vadītāja uzdevums ir panākt, lai Latvijas Studentu apvienība darbojas atbilstoši vienota tēla vīzijai un LSA viedoklis par jebkuru jautājumu, kas skar studējošo intereses, tiek sadzirdēts, pamanīts un saprasts publiskajā telpā, kā arī veicināt sabiedrības pārliecību, ka LSA ir neatņemama un būtiska sastāvdaļa studējošo dzīves kvalitātes celšanā. Nav Valdes loceklis.

Projektu un finanšu vadītāja galvenie pienākumi ir rūpēties par LSA organizētajiem projektiem, to veiksmīgu izpildi un komunikāciju ar organizatoru komandu. Papildus projektu un finanšu vadītājam nepieciešams aktīvi iesaistīties dažādu projektu konkursu meklēšanā, projektu pieteikumu rakstīšanā un to realizēšanā. 

CITI AMATI

LSA vēsturē ir bijuši padomnieki daudz un dažādās jomās, piemēram, Prezidenta padomnieks rīcībpolitikas jautājumos vai padomnieks starptautiskajos jautājumos. Šīs amatu pozīcijas LSA tiek izveidotas pēc nepieciešamības un lielākoties šos amatus ieņem zinoši vecbiedri, kas spēj palīdzēt Prezidentam un Valdei ar padomu tieši konkrētajā jomā.

Ikvienam LSA Valdes loceklim ir iespēja izveidot sev nepieciešamo palīgu pozīcijas un arī šīs pozīcijas tiek veidotas pēc nepieciešamības. Katra virziena palīga pozīcijas parasti atšķirās, jo kādam būs nepieciešams palīgs juridiskajos jautājumos, bet citam komunikācijā ar SP. Lai pieteiktos par palīgu noteikti seko līdzi aktuālākajai informācijai LSA mājaslapā, kur parasti tiek publicēts uzsaukums uz palīgu pozīcijām.

Studentu-eksperta tīkla (SE tīkla) koordinators ir persona, kas darbojas tieši ar studentu-ekspertu tīklu akadēmiskā virziena ietvaros. Šis koordinators apkopo studentu-ekspertu pieteikumus uz licencēšanas un akreditācijas vizītēm, palīdz LSA valdei izvēlēties atbilstošāko studentu-ekspertu šīm vizītēm un veic ikdienas komunikāciju ar šiem cilvēkiem un Augstākās Izglītības Kvalitātes Aģentūru (AIKA), kas atbild par akreditācijas un licencēšanas procesiem Latvijā.

STUDENTU-EKSPERTU TĪKLS

Kā jau zināms, viens no LSA pienākumiem ir arī iesaistīties augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas procesos, viens no mehānismiem kā tas tiek darīts ir studentu-ekspertu tīkls. Brīdī, kad kāds vēlas atvērt jaunu augstāko izglītības iestādi vai izveidot jaunu studiju programmu notiek licencēšanas vizītes, savukārt pēc studiju programmas atvēršanas ik pēc noteikta perioda norisinās akreditācijas vizītes. Šo vizīšu mērķis ir pārliecināties, vai augstākās izglītības iestāde vai studiju programma atbilst visām prasībām un vai sniegtā izglītība ir kvalitatīva. Šajā procesā iesaistās arī studējošie, jo kas gan zina labāk to, kas studējošajam ir nepieciešams kā pats studējošais. Studējošais eksperta lomā saņem arī atalgojumu par paveikto darbu.

Ikviens var kļūt par studentu-ekspertu sazinoties ar studentu-ekspetu tīkla koordinatoru, tomēr vērsīsim uzmanību uz to, ka vispirms ieteicams uz vizīti pieteikties kā novērotājam, lai saprastu kā šīs vizītes strādā un kam nepieciešams pievērst uzmanību.

LSA IKGADĒJIE PROJEKTI

Studentu līderu forums (SLF) ir tradicionāls LSA rīkots seminārs, kas pirmo reizi tika īstenots 2002. gadā. Kopš pirmsākumiem forums ir bijis kā organizācijas stūrakmens. Tā mērķis ir vienot Latvijas studējošos, pilnveidot studējošo līderību, stiprināt demokrātijas principus studējošo pašpārvaldēs, radīt dalībniekos atbildību un uzlabot to zināšanas par augstāko izglītību politiskajā kontekstā. Šis seminārs ir izcila iespēja attīstīt savas līderības un komandas

vadīšanas prasmes, iesoļot savus pirmos soļus augstākās izglītības politikā, kā arī rast jaunus kontaktus citu augstāko izglītības iestāžu pašpārvalžu starpā.

Kam rūp students? (KRS?) ir trīs dienu motivācijas un iedvesmas seminārs, kas ik gadu rudenī vienkopus pulcē jaunos un atraktīvos studējošo pašpārvalžu aktīvistus, lai pilnveidotu viņu zināšanas par studējošo pašpārvaldēm un LSA kā institūciju, kas pārstāv studējošos, izspēlējot dažādas simulācijas un piedāvājot izglītojošas lekcijas.

Paralēli izglītojošajām lekcijām un simulācijām, katram no semināra KRS? dalībniekiem tiek veikta motivācijas un iedvesmas pote, pateicoties interesantu un spilgtu personību stāstiem un padomiem. Šo dienu laikā jaunieši iemācās sastrādāties ar tikko iepazītiem cilvēkiem, kuri ar laiku kļūs par viņu kolēģiem. Nav noslēpums, ka KRS? laikā ir izveidojušās neskaitāmas draudzības un arī lieli sadarbības projekti.

LSA Gada balva - iespējams, gaidītākais notikums LSA ikdienas dzīvē. LSA Gada balva ir ceremoniāla apbalvošana, kuras laikā tiek godāti un atminēti aizvadītā gada spilgtākie studējošie, notikumi un likstas, kas tieši vai netieši saistās ar augstākās izglītības politiku, kopumā katras augstskolas norisēm, katra Latvijas studējošā dzīvi, studējošo pašpārvaldes ikdienu, projektiem, kas tiek veikti, un ķibelēm, kas gadās ceļā. Kā arī tiem, kas palīdzējuši sasniegt izvirzītos mērķus, neskatoties uz grūtībām un šķēršļiem, kas stājušies ceļā. LSA Gada balva ir vieta, kur atsauc atmiņā, novērtē un pasaka paldies par padarīto.

LSA STARPTAUTISKĀ LĪMENĪ

Latvijas Studentu apvienība ir arī Eiropas Studentu apvienības (European Students Union – ESU) biedre.

ESU apvieno 45 Eiropas valstu nacionālās studentu apvienības, kopumā no 40 valstīm. Par tās biedriem var kļūt apvienības, kurās pārstāvji tiek demokrātiski vēlēti, apvienības ir neatkarīgas no politiskas ietekmes un tās vada studējošiei.

ESU galvenie jautājumi skar studējošou akadēmiskās, sociālās, ekonomikas un kultūras intereses un to aizstāvību Eiropas mērogā, ko tā nodrošina ar pārstāvniecību dažādās Eiropas Savienības līmeņa lēmējinstitūcijās. Kopumā apvienība pārstāv aptuveni 15 miljonu studējošou intereses, sākot no Islandes līdz pat Grieķijai.

Divas reizes gadā ESU notiek Biedru sapulces (Board Meetings), kurās arī LSA ir balsstiesības un iespēja lemt par procesiem Eiropas vienotajā augstākās izglītības telpā.

STUDENTIJAS SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

Augstākā izglītība

Akadēmiskās informācijas centrs. AIC ir Latvijas pārstāvis Eiropas diplomatzīšanas centru tīklos ENIC un NARIC, kā arī ir institūcija, kas pieņem lēmumu par Latvijā agrāk iegūtas un ārzemēs iegūtās augstākās un profesionālās izglītības pielīdzināšanu.

Augstākās izglītības iestāde (šeit apakšā paiet universitātes, akadēmijas, augstskolas, koledžas u.c.)

Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra. AIKA mērķis ir panākt, lai Latvijas augstākās izglītības ārējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbība atbilstu Eiropas kvalitātes standartiem un vadlīnijām, kā arī veicināt uzlabojumus augstskolu, studiju virzienu un programmu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmās, tādējādi veicinot Latvijas augstākās izglītības atpazīstamību un atzīšanu

Augstākās izglītības padome. AIP ir Latvijas Republikas patstāvīga institūcija, kas izstrādā augstākās izglītības valsts stratēģiju, īsteno augstskolu, valsts institūciju un sabiedrības sadarbību augstākās izglītības attīstīšanā, pārrauga augstākās izglītības kvalitāti, nodrošina kvalitatīvu lēmumu par augstāko izglītību pieņemšanu

Boloņas deklarācijā paustā apņemšanās līdz 2010. gadam izveidot vien- otu Eiropas augstākās izglītības telpu ir pats nozīmīgākais pavērsiens Eiropas augstākās izglītības politikā. Deklarācija paredz pāriet uz trīs ciklu (bakalaura/maģistra/doktoranta) studiju sistēmu, nodrošināt absolventu nodarbināmību Eiropas mēroga darba tirgū jau sākot ar bakalaura līmeni, kā arī virzību uz augstākās izglītības kvalitātes apliecinājumiem Eiropas mērogā un Eiropas augstākās izglītības pievilcības veicināšanu pasaules mērogā. Progress saistībā ar Boloņas procesu tiek apspriests ministru konferencēs, ko sauc par komunikē un nereti tajās tiek pagarināti Boloņas procesa mērķu izpildes termiņi.

European Students’ Union jeb Eiropas Studentu apvienība. Pēc nosaukuma var jau saprast, ka tā ir līdzīga LSA, tikai darbojas Eiropas līmenī

Izglītības kvalitātes valsts dienests. Kvalitātes dienesta darbības mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un tiesisku izglītību, veicot izglītības kvalitātes monitoringu un sniedzot atbalstu izglītības procesa īstenošanā. Šajā organizācijā iespējams arī vērsties no pašpārvaldes puses, piemēram, ja augstākās izglītības iestāde neievēro Augstskolu likumā ietvertos punktus un to nav bijis iespējams atrisināt citā ceļā

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija - nodarbojas ar dažādām nozarei

svarīgām lietām, kā pedagogu darba samaksu, Latvijas zinātnieku sasniegumiem un tml.

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. JSPA ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgā darba, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību

Šis termins apzīmē to, vai sēdē piedalās pietiekoši liels balstiesīgo skaits, lai pieņemtos lēmumus varētu uzskatīt par leģitīmiem. LSA kvorums ir vairāk par pusi no kopējo balstiesīgo skaita. Tas nozīmē to, ka, lai Domes sēdē Dome spētu pieņemt lēmumu, tad ir jāierodas vairāk par pusi no kopējo domnieku skaita. Tāpat arī ar Kongresu.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā, kura apvieno 20 dalīborganizācijas un kura īsteno profesionālu arodbiedrības biedru un darba ņēmēju interešu aizstāvību nozaru un starpnozaru līmenī

Latvijas Darba devēju konfederācija. LDDK mērķi ir veidot Latvijas uzņēmējdarbībai atbalstošu vidi, veicinot uzņēmēju konkurētspēju un pārstāvot darba devējus sociālā dialoga ietvaros nacionālā, Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. LIZDA mērķi ir pārstāvēt, paust un aizstāvēt LIZDA biedru ekonomiskās, sociālās un tiesiskās intereses, veidojot sociālo dialogu visos līmeņos

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība ir oficiālā doktorantu un jauno zinātnieku organizācija Latvijā un aktīvi iesaistās dialogā ar augstskolām un valsts institūcijām par jauno zinātnieku problēmām Latvijā

Latvijas Koledžu asociācija apvieno koledžas, kas īsteno licencētas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas. Koledžas asociācijā pārstāv direktori.

Latvijas Studentu apvienība (tie esam mēs).

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir brīvprātīga, politiski neitrāla biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi

Latvijas universitāšu asociācija

Latvijas Zinātņu akadēmija. Veic pētījumus fundamentālo un lietišķo zinātņu jomā. Strādā pie Latvijas tautas un valsts vēstures izzināšanas, uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanas un inovatīvo tehnoloģiju attīstības veicināšanas Latvijā, aktīvas sadarbības veidošanas ar Latvijas augstskolām, vienotas akadēmiskās vides veidošana Latvijā un piedalīšanās augstākās kvalifikācijas zinātnieku sagatavošanā, starpdisciplināru pētījumu veidošanas, iniciatīvām jaunu zinātnisku virzienu iedibināšanā, jauno pētnieku paaudžu iesaistes zinātnē

Latvijas Zinātnes padome. Padomes darbības galvenais mērķis ir sekmēt zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikas izstrādi un īstenošanu Latvijā atbilstoši Eiropas Savienības mērķiem un prasībām

oficiāls, Valdes izveidots un Domes apstiprināts dokuments, kas pauž LSA nostāju par kādu jautājumu. Visas pieņemtās LSA pozīcijas var atrast LSA mājaslapā.

Rektoru padome. Tā ir sadarbības koordinēšanai un nepieciešamo kopējo pasākumu organizēšanai augstskolu izveidotā augstskolu koleģiālā konsultatīvā padome

Studējošo pašpārvalde

Statūti ir svarīgākais LSA normatīvais dokuments, kas no- saka to, kā darbojas LSA iekšēji.

Viss par un ap studējošajiem, studējošo pārstāvniecību un citām mums visiem sāpīgām un priecīgām tēmām

Valsts galvots kredīts, ko banka izsniedz, lai studējošais varētu segt savas sociālās vajadzības studiju laikā, piemērām, koju izmaksas, ēdienu, utt.

Valsts galvots kredīts, ko banka izsniedz, lai studējošais varētu segt savas studiju maksas

Studiju un zinātnes administrācija. Strādā ar studiju un studējošā kredītiem, veic no valsts budžeta finansēto zinātnisko pētījumu programmu un projektu administratīvu un finansiālu uzraudzību, informācijas apkopošanu un pieejamību.

Valsts izglītības attīstības aģentūra. Atrodas IZM tiešā pakļautībā. Tās darbības mērķis ir īstenot valsts politiku augstākās izglītības un zinātnes attīstības, mūžizglītības sistēmas attīstības, profesionālās izglītības sistēmas attīstības un vispārējās izglītības sistēmas attīstības jomā, veikt Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu, izglītības inovācijas projektu, ES programmu un citu finanšu instrumentu programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu un uzraudzību.

Valsts izglītības satura centrs. IZM pakļautībā esoša iestāde, kas strādā ar izglītības saturu

IZM pasūtīja pētījumu Pasaules bankai par to, kā Latvijā notiek augstākās izglītības finansēšana. Pētījuma rezultātā Pasaules banka piedāvāja Latvijā ieviest 3 pīlāru modeli, kas sastāv no augstākās izglītības bāzes izmaksām (1. pīlārs), papildus piemaksām AII par noteiktu rezultātu sasniegšanu (2. pīlārs) un inovāciju finansējuma AII, kas tiek piešķirts, lai veicinātu AII attīstību (3. pīlārs). Pirmos divus pīlārus plānots segt no valsts budžeta, bet 3. plānots segt ar no Eiropas Reģionālās attīstības fonda piesaistītiem līdzekļiem.

NODERĪGAS SAITES

Skip to content