Noticis seminārs “Promocijas process un doktora grāda piešķiršanas kārtība Latvijā”
27. septembrī norisinājās Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotais seminārs “Promocijas process un doktora grāda piešķiršanas kārtība Latvijā” ar Pasaules Bankas (PB) ekspertu, augstākas izglītības iestāžu pārstāvju, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Jauno Zinātnieku apvienības, Latvijas Studentu apvienības (LSA) un IZM speciālistu dalību. Semināra laikā tika analizēta informācija un viedokļi, kurus PB eksperte Dr. Andrē Sursoka (Andrée Sursock) ieguva no augstākās izglītības iestāžu pārstāvjiem ar kuriem tikās iepriekšējās dienās.
Semināra darba kārtībā bija promocijas procesa izskatīšana, ar to saistīto administratīvo jautājumu apspriešana, promocijas darbu iesniegušo un grādu ieguvušo studentu skaita tendenču analīze, kā arī iepazīšanās ar promocijas procesa organizēšanu citās Eiropas valstīs un labās prakses piemēriem.
Semināra laikā tika uzsvērti vairāki aspekti promocijas procesā, kurus jāizvērtē, lai pēc iespējas efektīvāk pilnveidotu augstskolu pārvaldības kvalitāti, kas savukārt ir pamatā Latvijas augstākās izglītības modernizācijai.
Pirmkārt – nošķirtība starp studijām doktorantūrā un promocijas procesu, proti, visu to darbību kopumu, kas nepieciešams doktora grāda iegūšanai. Tas nozīmē, ka pats promocijas darbs tiek rakstīts pēc doktorantūras studiju absolvēšanas, nevis tās laikā: apstākļos, kuros grāda kandidāts faktiski ir eksmatrikulējies no studijām un darbu pie pētījuma veic ārpus augstskolas. Šādas procesa nepilnības rada ilgstošu nenoteiktību un personīgus zaudējumus doktora grāda pretendentiem un nenodrošina efektīvu publisko resursu izmantošanu. Otrkārt, tik norādīts uz nepieciešamību definēt tās kompetences, kuras būtu nepieciešamas doktora darba vadītājam, kas apliecinātu, ka tieši šī speciālista vadībā taps gan indivīda zināšanas papildinošs, gan oriģināls pētījums konkrētās zinātnes laukā. Kā nozīmīgs faktors kopējā doktoru sagatavošanas procesā tika minēts nepietiekamais finansējuma apjoms un nestabilitāte, kas samazina gan doktorantūras un promocijas procesa pievilcīgumu studentu vidū, gan mobilitāti virzībā uz citām augstākām izglītības iestādēm gan Eiropā, gan pasaulē.
Eksperte norādīja, ka no augstskolu puses svarīga ir arī komunikācija, kura neaprobežojas tikai ar informēšanu par doktorantūras sniegtajām karjeras iespējām un studiju laikā iegūto prasmju daudzveidīgumu. Arī šīm jomām nepieciešami savi uzlabojumi, tāpat kā starpdisciplināru doktora darbu nepietiekamajam apjomam.
LSA pārstāvji vēl aktualizēja to, ka nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajos dokumentos, ļaujot Latvijā ieviest pētniecībā balstītas mākslinieciskās prakses doktorantūras programmas, pēc kuru apgūšanas tiktu piešķirts mākslas doktora grāds, tāpat, pamatojoties uz iepriekš veikto aptauju par promocijas procesu rezultātiem, problēmjautājumus par doktorantūru un promocijas procesu no studentu skata punkta.
Procesu no disertācijas iesniegšanas līdz zinātniskā grāda piešķiršanai vērtēja trīs izglītības eksperti: PB vecākā izglītības speciāliste, pētījuma darba grupas vadītāja Dr. Nina Arnolda (Nina Arnhold), Tamperes Universitātes docents, PB finanšu eksperts Dr. Jussi Kivisto (Jussi Kivistö) un A.Sursoka, kura ir arī Eiropas Universitāšu asociācijas vecākā konsultante.
Pētījuma mērķis ir potenciālo reformu apzināšana, kas nepieciešamas Latvijas augstākās izglītības modernizācijai un augstskolu pārvaldības kvalitātes pilnveidei. Tā kā reformas ne vien skaidri jāidentificē, bet arī jāievieš, mērķtiecīgi un efektīvi izmantojot ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, būtisks ir starptautisku, pieredzējušu speciālistu vērtējums un salīdzinājums ar citu Eiropas valstu pieredzi.
Pētījums par augstākās izglītības pārvaldību ir viens no 6 pētījumiem, ko realizē IZM. Tie skar dažādus izglītības līmeņus un vērtē izglītojamo sasniegumu novērtēšanu, apzina izglītības sistēmas indikatorus, pēta un starptautiski salīdzina mācību vidi un skolēnu lasītprasmi, kā arī apkopo informāciju par zinātņu doktoru karjeras gaitām. Gan šo, gan pārējo 5 pētījumu norisi līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds. Paredzams, ka augstākās izglītības pārvaldības pētījuma gala rezultātu prezentēšana un apspriešana notiks 2018. gada pirmajā ceturksnī.