Notikusi apaļā galda diskusija par augstākās izglītības finansēšanas sistēmas pilnveidi
Vakar, 16. jūlijā, Augstākās izglītības padomes (AIP) telpās norisinājās apaļā galda diskusija par Latvijas Studentu apvienības (LSA) ziņojumu par augstākās izglītības finansēšanas sistēmas pilnveidi. Augstākās izglītības un ar to saistīto nozaru pārstāvji pulcējās, lai apspriestu un papildinātu ziņojumā virzītos priekšlikumus izmaiņām augstākās izglītības finansēšanas kārtībā. Ziņojumam sekojošo diskusiju rezultātā plānots izstrādāt darba grupas priekšlikumus un konkrētu rīcības plānu Latvijas augstākās izglītības finansēšanas sistēmas pilnveidei. Šādu dokumentu plānots iesniegt Saeimas deputātiem kā nozares un valsts pārvaldes kopējo plānu.
2015. gadā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) veidoja priekšlikumus valsts finansēto studiju vietu jeb budžeta vietu piešķiršanas pilotprojektam, kas paredzēja konkurenci starp augstskolām par daļu valsts budžeta finansēto studiju vietu. Vēlāk IZM nolēma, ka ideja ir zemas prioritātes. LSA pavadīja vairāk nekā gadu, izstrādājot savu skatījumu un to apspriežot ar iesaistītajām pusēm. Tā rezultātā tapa LSA ziņojums par augstākās izglītības finansēšanas sistēmas pilnveidi, kurš ir ņēmis vērā diskusijās paustās idejas un nu jau raugās tālāk par tikai valsts budžeta finansēto studiju vietu piešķiršanu pēc kvalitātes kritērijiem – arī uz nevienlīdzības mazināšanu un doktorantūras popularizēšanu, ko iespējams sasniegt, pilnveidojot finansēšanas sistēmu.
Līdz šim LSA izstrādājusi ziņojumu, kurā aplūkota Latvijas augstākās izglītības finansēšanas sistēmas vēsturiskā aina, augstākās izglītības finansēšanas modeļi citās valstīs, kā arī esošo augstākās izglītības finansēšanas situāciju, un to, vai tā atbilst politikas plānošanas dokumentiem, kā arī vai veicina augstākās izglītības kvalitāti un pieejamību. Izstrādāts arī dokuments ar iesaistīto pušu komentāriem un LSA priekšlikumiem diskusiju sākumam. Vakar notikusī diskusija balstījās uz abiem dokumentiem. Tika uzklausīti iesaistīto pušu viedokļi par pirmajiem diviem LSA priekšlikumiem – budžeta vietu piešķiršanu nepilna laika studējošajiem, kā arī to sadali pēc sociālajiem kritērijiem. Šobrīd Ministru kabineta noteikumi Nr.994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” nosaka, ka valsts finansētās studiju vietas pieejamas tikai pilna laika klātienes studējošajiem un to sadale notiek pēc akadēmiskajiem kritērijiem – tās saņem studējošie ar augstākajiem iestāšanās rezultātiem un/vai studiju rezultātiem iepriekšējā studiju gadā.
Diskusijā par budžeta vietu piešķiršanu nepilna laika studijām tika atzīts, ka ziņojumā minēto mērķu sasniegšana būtu iespējama, ja šim mērķim tiktu piešķirti papildu līdzekļi, nevis daļa no šobrīd paredzētā studiju vietu finansējuma tiktu novirzīta nepilna laika studijām. Izmaiņu gadījumā būtu jāpievērš uzmanība arī tam, kā tiek sadalītas valsts piešķirtās stipendijas. Izskanēja priekšlikums izveidot piedāvājuma paketi, ko būs iespējams realizēt, ja tiks palielināts augstākajai izglītībai piešķirtais finansējums. Tika izteikts rosinājums veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.994, ļaujot studiju maksu no valsts budžeta līdzekļiem segt arī nepilna laika studijām, lai papildu finansējuma piešķiršanas gadījumā būtu iespējams to izdarīt. MK noteikumos paredzēts, ka nepilna laika studiju izmaksas sastāda 75% no attiecīgās izglītības tematiskās jomas koeficienta vērtības.
Priekšlikums par budžeta vietu piešķiršanu pēc sociālajiem kritērijiem guva mazāku dalībnieku atbalstu. Tika minēts, ka efektīvāks veids sociālo grupu atbalstam būtu stipendiju piešķiršana un mērķstipendiju izveide, kā arī iespēju pakalpojumu nodrošināšana sociālo grupu atbalstam un sociālo problēmu mazināšanai pamatizglītības un vidējās izglītības līmenī. Ekonomikas ministrijas pārstāvji izteica bažas par to, ka no augstākās izglītības budžeta varētu tikt pildīts pašvaldību un Labklājības ministrijas uzdevums, subsidējot konkrētas sociālās grupas. Kā labāks risinājums tika ieteikts studiju vietu sadalījumu balstīt uz darba tirgus prognozēm, bet pieejamības veicināšanai veidot visiem pieejamus studiju un studējošā kredītus, mainot prasības galvotājiem un pielāgojot kredītu dzēšanas mehānismus. Tika rosināts veidot sociālo fondu, kura līdzekļi tiktu izmantoti pēc vajadzības, nevis paredzēti konkrētam studējošo skaitam. Jānotiek diskusijai par kritērijiem, pēc kuriem sadalītu šos līdzekļus. Savulaik Ministru kabineta noteikumos bija kritēriju kopums, tomēr katrs gadījums tika vērtēts individuāli.
Nākamā šāda veida diskusija notiks 23. jūlijā AIP telpās, un tajā tiks uzklausīti nozares komentāri par pāreju uz kvalitātes kritērijos balstītu no valsts budžeta finansēto studiju vietu izveidi, pilnībā no valsts budžeta dotētu doktorantūru un viena avota finansējumu vienai tematiskajai jomai.
16. jūlija diskusijā piedalījās Latvijas Studentu apvienības, Latvijas Universitāšu asociācijas, Valsts kontroles, Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas, Kultūras ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Augstākās izglītības padomes, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas, Latvijas Privāto augstskolu asociācijas, Rektoru padomes, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un vairāku augstākās izglītības iestāžu pārstāvji. LSA pateicas diskusijas dalībniekiem par atbalstu, vēlmi un gatavību iesaistīties studējošo priekšlikumu apspriešanā.