NSF’19: Apmeklētāju viedokļi par nākotnes akadēmisko personālu
Ir noslēdzies Nākotnes Studiju forums 2019: rītdienas akadēmiskā sabiedrība. Tā laikā apspriestas dažādas tēmas par nākotnes akadēmiskajai sabiedrībai būtiskiem jautājumiem: mācīšanu un mācīšanos, zinātnes finansējumu, sadarbību ar industriju un starpdisciplinaritāti zinātniskajos pētījumos. Aplūkoti arī lielākie izaicinājumi augstākajā izglītībā, par ko izstāstīja viesis no Lielbritānijas Ross Rentons.
Apkopojums par visām forumā notikušajām debatēm gaidāms jau tuvākajās dienās, bet šodien piedāvājam iepazīties ar Riharda Bleses foruma laikā apkopotajiem viedokļiem no dažādiem tā apmeklētājiem.
Lai gan forumā tika apspriestas dažādas akadēmiskajā sabiedrībā iesaistīto personu šķautnes, tika jautāts par visu uzdevumu – talantīga pedagoga, ietekmīga zinātnieka, ar nozari un kolēģiem sadarboties spējīga darbinieka – apvienošanu. Katram jāatrod savs talants, izvēloties jomu, kurā spēj darboties visveiksmīgāk, tomēr jāatceras, ka visi aspekti ir būtiski un darbā noderīgi.
Intervētie apmeklētāji nosauca aspektus, kas akadēmiskajā vidē ļauj darboties veiksmīgi. Pirmais no tiem ir motivācija – gan personīgo, gan valsts un augstskolas izvirzīto mērķu sasniegšanai. Būtisks ir arī atbalsts, kas mēdz būt gan institucionāls, gan neformāls, cilvēku grupas ietvaros veidojot mentoru tīklu un palīdzot cits citam. Trešā no veiksmes atslēgām ir mācīšanās. Tieši tā ļauj kļūt par prasmīgāku pedagogu vai pētnieku, uzlabojot sniegumu jomā, kuru katrs pats uzskata par būtiskāko.
Ir arī faktori, kurus uzskata par mērķu sasniegšanā traucējošiem, un viens no tiem ir obligātu prasību, ko izvirza augstskola vai finansējuma piešķīrējs, izpilde dažādos procesos. Tomēr jāņem vērā, ka prasības tiek uzstādītas grupai – katedrai, nodaļai, fakultātei – tāpēc īpaši būtisks ir prasmīgs vadītājs, kas ļaus komandai sasniegt augstākos rezultātus. Darbam augstskolu vidē nepieciešami arī resursi – laiks un finanses -, turklāt finanses ļauj piesaistīt papildu darbiniekus, tā ietaupot laiku pārējiem. Lai to spētu, nepieciešama spēja dalīties ar informāciju, ieklausīties un izprast to, ko citi saka, kā arī piesaistīt sev jaunus partnerus.
Ne vienmēr akadēmiskajam personālam ir iespēja pētīt to, ko viņi māca – projektiem mēdz būt konkrētas prasības, kurām jāatbilst, lai iegūtu finansējumu, studiju programma no tām atšķiras. Aicinām katru akadēmiskajā vidē padomāt par to, kā sasaistīt šis jomas, ļaujot veiksmīgāk sasniegt mērķus abās no tām.
Latvijas Studentu apvienības prezidente Justīne Širina piebilda, ka šis pasākums ir lieliska iespēja satikties nozares partneriem – politiķiem, zinātniekiem, augstskolu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Forums paplašinājis redzesloku par nākotnes akadēmisko sabiedrību un tās izaicinājumiem, dažiem pat atvēris jaunus horizontus. Izskanējušas daudzas vērtīgas idejas, kuras būtu nepieciešams ieviest ikdienā. Lai to spētu izdarīt, jāieguldās attīstībā, veltot laiku ne vien pienākumu veikšanai, bet arī mācīšanas un pētniecības prasmju pilnveidei, tā sasniedzot kvalitāti visās jomās.