Pagājušajā nedēļā pieņemti vairāki būtiski grozījumi Augstskolu likumā
21. jūnija sēdē Saeima galējā lasījumā pieņēmusi vairākus studējošajiem būtiskus grozījumus Augstskolu likumā, tostarp būtiskus ierobežojumus studiju programmu īstenošanai krievu valodā, lēmumu sadalīt akreditācijas vilni un iespēju privātajām augstskolām pašām lemt par jaunu studiju virzienu atvēršanu.
Studiju programmu īstenošanas valodu ierobežojumi
Turpmāk visām augstākās izglītības iestādēm, nevis tikai valsts augstskolām Augstskolu likumā būs noteikti stingri ierobežojumi svešvalodu izmantošanai studiju programmu īstenošanā. Tas ietver aizliegumu izmantot valodas, kas nav Eiropas Savienības (ES) oficiālās valodas, tostarp krievu valodu. Izmaiņas stāsies spēkā 2019. gadā, bet absolvēt uzsāktās studijas būs iespēja līdz 2022. gada noslēgumam.
Turpmāk Eiropas Savienības oficiālajās valodās ļaut īstenot tikai
- studiju programmas, kuras apgūst ārvalstu studējošie,
- studiju programmas, kas tiek īstenotas Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros (piemēram, visas studiju programmas Rīgas Juridiskajā augstskolā, kas dibināta uz līguma starp Latvijas un Zviedrijas valdību pamata),
- vairāku augstskolu kopīgās studiju programmas, neatkarīgi no tā, vai programma ir kopīga ar ārvalstu augstskolu vai citu augstskolu Latvijā,
- studiju kursus, kuru apjoms nepārsniedz 20% programmā paredzēto kredītpunktu.
Studiju programmu jebkurā svešvalodā, arī krievu valodā, drīkstēs īstenot gadījumos, kad tas nepieciešams studiju programmas mērķa sasniegšanai. Tādas ir valodu un kultūras studijas, kā arī valodu programmas, piemēram, krievu filoloģija.
2017./2018. akadēmiskajā gadā 4773 studējošie jeb 6% studējošo kopskaita studē krievu valodā, vēl 1582 studējošie jeb 2% kopskaita studē bilingvāli vai multilinvgāli, kur viens no studiju valodām ir arī krievu. Izmaiņas neskars tikai nelielu daļu studiju programmu, kas šobrīd tiek īstenotas krievu vai citā valodā, kas nav ES oficiālā valoda. Tā kā krievu valodas izmantošanas ierobežojumi pārsvarā skars tieši privātās augstskolas, tieši tās visvairāk paudušas iebildumus un bažas par izmaiņu radītajām sekām.
LSA uzskata, ka grozījumi apdraud studiju programmu attīstību un izglītības konkurētspēju gan Eiropas augstākās izglītības telpā, gan pasaulē. Augstākās izglītības iestādēm (AII) būtu jābūt iespējai patstāvīgi izvēlēties studiju programmu īstenošanas valodu, ja ārējās kvalitātes novērtēšanas procedūrās tā var pierādīt svešvalodā piedāvātās programmas kvalitatīvu īstenošanu, tomēr svešvalodu lietošana nedrīkst apdraudēt valsts (latviešu) valodas statusu vai radīt riskus AII darbībai.
Izmaiņas akreditāciju norisē
Augstskolām turpmāk būs iespēja izvēlēties aģentūru, kas akreditēs studiju virzienus – to drīkstēs veikt ne tikai Akadēmiskās informācijas centrs, bet arī jebkura Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (EQAR) iekļauta kvalitātes nodrošināšanas aģentūra pēc augstskolas vai koledžas izvēles. Licencēšanu joprojām drīkstēs veikt tikai Akadēmiskās informācijas centrs.
Turpmāk studiju virzienu akreditācijas ietvaros atsevišķi tiks akreditētas arī studiju programmas, un, ja programma saņem zemāko vērtējumu, tai tiks anulēta licence. Šādi plānots samazināt nekvalitatīvo programmu skaitu. Atgādinām, ka uz otro lasījumu izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis bija iesniedzis priekšlikumu pārejai no studiju virzienu akreditācijas, kas ieviesta 2013. gadā, uz studiju programmu akreditāciju. Nozarē šis priekšlikums izsauca plašas diskusijas, Saeima to otrajā lasījumā neatbalstīja.
Grozījumi nosaka, arī to, ka lēmumu par studiju programmu licencēšanu vai virziena akreditāciju pieņem Studiju kvalitātes komisija – koleģiāla lēmējinstitūcija, kuras sastāvā ir septiņi eksperti ar pieredzi augstākās izglītības organizēšanā un nodrošināšanā. Lēmums jāpieņem četru mēnešu laikā no dienas, kad saņemts attiecīgs augstskolas vai koledžas iesniegums.
Visbeidzot, pieņemtas izmaiņas akreditācijas termiņos, kas izkliedēs studiju virzienu akreditācijas, tā nepārslogojot nozari un nodrošinot iespēju akreditācijas veikt kvalitatīvi. Tā sauktā akreditācijas viļņa sadalīšana paredz pagarināt 2019. gadā akreditējamo studiju virzienu akreditāciju šādi:
- līdz 2020. gadam studiju virzienus “Psiholoģija”, “Tiesību zinātne”, “Ekonomika”, “Informācijas un komunikācijas zinātnes” un “Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība”;
- līdz 2021. gadam studiju virzienus “Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības”, “Enerģētika, elektrotehnika un elektrotehnoloģijas”, “Ražošana un pārstrāde”, “Arhitektūra un būvniecība”, “Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, veterinārmedicīna un pārtikas higiēna”, “Veselības aprūpe” un “Sociālā labklājība” ;
- līdz 2022. gadam studiju virzienus “Mākslas”, “Reliģija un teoloģija”, “Vēsture un filozofija”, “Ģeogrāfijas un zemes zinātnes”, “Dzīvās dabas zinātnes”, “Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija”, “Fizika, materiālzinātne, matemātika un statistika” un “Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne”;
- līdz 2023. gadam studiju virzienus “Izglītība, pedagoģija un sports”, “Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas”, “Tulkošana”, “Socioloģija, politoloģija un antropoloģija”, “Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija”, “Transporta pakalpojumi”, “Vides aizsardzība”, “Iekšējā drošība un civilā aizsardzība” un “Militārā aizsardzība”.
Citas izmaiņas
Saeima pieņēmusi arī grozījumus, kas paredz iespēju AII dibinātājam lemt par jaunu studiju virzienu atvēršanu. Tas ļaus privāto augstskolu un koledžu dibinātājiem lemt par studiju virzieniem augstskolās pašiem. Līdz šim lēmumu par jaunu studiju virzienu atvēršanu jebkurā AII pieņēma Ministru kabinets.
Tāpat paplašināts Augstākās izglītības padomes sastāvs, iekļaujot tajā pārstāvi no Latvijas Universitāšu asociācijas.
Izmaiņas stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.