LSA kategoriski iebilst pret budžeta vietu samazinājumu un vēršas pie Saeimas
LSA aicina Saeimai rast iespēju 2017., 2018. un 2019. gada valsts budžetā palielināt finansējumu augstākajai izglītībai, lai nevajadzētu veikt samazinājumu valsts finansētajās studiju vietās. Latvijā ir uzsākta vidēja termiņa budžeta plānošana, tāpēc jau šogad ir jāparedz arī 2018. un 2018. gada finansējums!
Turpmākajā tekstā redzama LSA vēstule, kura adresēta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Jānim Vucānam un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājai Ilzei Viņķelei.
__________________________________________________________________________________________________
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšsēdētājam Jānim Vucānam
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
priekšsēdētājai Ilzei Viņķelei
Par valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai, par valsts finansēto studiju vietu skaitu
Latvijas Studentu apvienība (turpmāk – LSA) ir iepazinusies ar Latvijas Republikas Saeimā iesniegto, Ministru kabineta š.g. 13. oktobra sēdē atbalstīto, 2017. gada valsts budžeta paketes likumprojektu “Par valsts budžetu 2017. gadam” un tā paskaidrojumus. LSA neatbalsta šobrīd sagatavoto piedāvājumu, kas skar augstāko izglītību, un tālākajā tekstā izsaka iebildumus.
Nav atbalstāms likumprojekta “Par valsts budžetu 2017. gadam” Izglītības un zinātnes ministrijas paskaidrojumu rakstā (15. sadaļā) piedāvātais variants – Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošajās augstskolās 2017. gadā samazināt valsts finansētās studiju vietas par 3 559 un līdz 2019. gadam (ieskaitot) par 5 457:
Veicot aprēķinus, redzams, ka piedāvājums ir samazināt valsts finansētās studiju vietas tuvākajos 3 gados kopā par 5 457. Kā zināms, tas saistīts ar Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”, kas paredz darba samaksas palielinājumu arī augstskolu akadēmiskajam personālam, bet, lai to nodrošinātu, nepieciešams papildus finansējums. LSA uzskata, ka pozitīvi vērtējams, ka arī augstskolu akadēmiskajam personālam plānots atalgojuma pieaugums, bet to kategoriski nedrīkst nodrošināt uz augstākās izglītības pieejamības vai kvalitātes rēķina, samazinot valsts finansētās studiju vietas! Uzsveram, ka reformas jāveic, izvērtējot visus aspektus, uzlabojot esošo situāciju, nevis darot pretējo.
Valsts finansēto studiju vietu samazināšana radīs topošo nodokļu maksātāju emigrācijas risku situācijā, kad citās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Igaunijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Skotijā (atsevišķa izglītības sistēma Lielbritānijas ietvaros), Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā un Polijā tiek nodrošināta bezmaksas izglītība visiem studējošiem no Eiropas Savienības valstīm neatkarīgi no studiju jomas, kā arī daļa no šīm valstīm mērķtiecīgi veido programmas angļu valodā, lai, pretēji demogrāfiskām tendencēm, nodrošinātu savam darba tirgum kvalificētu darbaspēku.
LSA š.g. 5. augustā tikās ar Finanšu ministrijas Valsts sekretāres vietnieci budžeta jautājumos J.Plūmi un Budžeta departamenta direktori T.Trubaču un informēja, ka augstākajai izglītībai nepieciešams papildus finansējums, gan lai aktualizētu vienas studiju vietas izmaksas, gan lai piešķirtu finansējumu papildu studiju vietām, nodrošinot mērķtiecīgu Latvijas virzību uz valsts dotētu augstāko izglītību. Esam iepriekš arī norādījuši uz to, ka studiju vietas bāzes finansējums uz vienu studējošo Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā un gandrīz trīs reizes zemāks par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidējo. Tāpat arī Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (turpmāk – Pasaules banka) eksperti raksturojuši Latvijas augstākās izglītības sistēmu kā ilgstoši nepietiekoši finansētu no valsts puses. Koncepcijā “Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā”, kas sniedz pārskatu par Pasaules bankas īstenotā pētījuma gaitu, rezultātiem un priekšlikumiem jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai, tika minēts: “Izvērtējums parāda, ka sistēmas vājākie punkti no stratēģiskās atbilstības viedokļa ir publiskā finansējuma jomā – nepietiekamais finansējums rada risku izglītības un pētniecības kvalitātei, ierobežo sektora efektivitāti, liedz izveidot stabilu līdzekļu bāzi. Izteikti negatīva ietekme ir vērojama arī attiecībā uz pieejamību, jo budžeta vietas tiek nodrošinātas tikai aptuveni pusei studējošo (valsts dibinātās augstskolās). Stabila finansējuma trūkums, īpaši pētniecībai, kavē mērķu sasniegšanu tehnoloģiju, inovāciju un uzņēmējdarbības attīstībā. Nepietiekamais finansējums noved pie pārmērīgas paļaušanās uz citiem ienākumu avotiem, piemēram, studiju maksu un Eiropas Savienības fondiem, kas rada riskus stabilitātei”. Jau šobrīd situācija augstākajā izglītībā nav tā labvēlīgākā, bet, ja tā vēl tiks pasliktināta, tad studentiem netiks sniegta moderna, darba tirgum atbilstoša augstākā izglītība, kas attiecīgi samazina uzņēmumu iespējas piesaistīt kvalificēto darbaspēku, tāpat tiks kavēta akadēmiskā personāla ataudze, pētniecība. LSA ieskatā valsts finansēto studiju vietu skaita samazināšana nemaz neatbilst Latvijas tautsaimniecības interesēm.
Papildus problēma vēl ir tajā, ka valsts finansēto studiju vietu samazināšana ne tikai samazinātu studentu skaitu, kas var studēt par valsts budžeta līdzekļiem, bet arī valsts budžeta stipendiju fondu. Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 740 “Noteikumi par stipendijām”, stipendiju fondā par katru studējošo valsts budžeta finansētajā studiju vietā tiek ieskaitīta atbilstoša naudas summa stipendiju kopīgajam fondam, no kura pēc tam izmaksā gan ikmēneša, gan vienreizējās, gan paaugstinātās valsts budžeta stipendijas. Samazinoties valsts finansētajām studiju vietām, samazināsies arī valsts budžeta stipendiju fonds. LSA uzskata, ka ne stipendiju skaits, ne apjoms nedrīkst tikt samazināts, jo stipendijas ir atbalsta mehānisms studējošajiem, ar ko viņi rēķinās. Jau pašlaik valsts budžeta stipendiju fonds un pats stipendiju apmērs studējošajiem ir nepietiekamā apmērā. Valsts atbalsts stipendiju veidā nepieciešams, lai veicinātu studējošo sekmes, zinātnisko pētniecību, kā arī augstākās izglītības pieejamību, nodrošinot, ka studējošie savu uzmanību un laiku var pilnvērtīgi veltīt kvalitatīvam studiju procesam.
Atskatoties valsts budžeta finansējuma piešķīrumu augstākajai izglītībai pēdējos desmit gados, ir acīmredzams signāls tam, ka tā turpināt vairs nedrīkst. Ilgstoši nepietiekami finansēta augstākā izglītība Latvijā – tas ir mīts par līdzekļu neesamību, apzināta augstskolu atstāšana novārtā vai politiskās gribas trūkums? Uzsveram, ka investīcijas augstākajā izglītībā un zinātnē ir investīcijas Latvijas nākotnē. Aicinām Saeimai rast iespēju 2017. gada valsts budžetā palielināt finansējumu augstākajai izglītībai, lai nevajadzētu veikt samazinājumu valsts finansētajās studiju vietās!
LSA plāno aicināt sabiedriskās organizācijas, kas pārstāv augstākās izglītības, zinātnes un jaunatnes politikas intereses, valsts budžeta pieņemšanas gaitā atbalstīt papildus finansējuma pieprasījumu, lai nepieļautu situāciju, ka Izglītības un zinātnes ministrijai nekas cits neatliek, kā vien veikt valsts finansēto studiju vietu samazināšanu. Gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums par papildus finansējuma nepiešķiršanu augstākajai izglītībai un valsts finansēto studiju vietu samazinājumu, LSA ir gatava rīkot demonstrācijas un citas protesta akcijas studentu interešu aizstāvībai, jo iestājamies par to, lai Latvijā būtu pieejama un kvalitatīva augstākā izglītība.