Uncategorized

Par valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanu

10. novembrī ministru kabineta sēdē tika caurskatīts jautājums “Par valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanu”.

Ar informatīvo ziņojumu var iepazīties šeit.

Informatīvajā ziņojumā juridiskajā izglītībā Latvijā konstatētas virkne problēmu, kuru rezultātā tiesību zinātņu studiju programmu absolventiem ir salīdzinoši vājas zināšanas un prasmes jurisprudencē, kas tieši apdraud tiesiskuma intereses. No Ministru kabineta pieņemtā protokollēmuma secināms, ka problēmas risināšanai plānots ieviest šādas izmaiņas – likvidēt juriskonsulta profesijas standartu un ieviest vienoto jurista kvalifikācijas eksāmenu.

Tieslietu ministrija norāda šādus apsvērumus:

1) Juriskonsulta profesijas likvidēšana – augstskolām būs nepieciešams pārveidot studiju programmas, lai tajās varētu iegūt jurista kvalifikāciju,
2) Valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešana – eksāmenu paredzēts ieviest studiju programmā, un tas ir obligāts profesionālās maģistra studiju programmas noslēgumā.

Minētās ieceres skar šādus problēmjautājumus:

1) Valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešana – eksāmens paredzēts profesionālās maģistra studiju programmas noslēgumā – tā rezultātā rastos praktiskas dabas neērtības ieviešot to studiju procesā:

*Praktiskas (t.i. finansiālas) dabas problemātika – eksāmenu plānots segt no studiju maksas, kas tieši skars studiju maksas apmēru – proti, visticamāk, nāksies celt studiju maksas. Kā zināms studiju maksas celšana ir tieši saistīta augstākās izglītības pieejamību;
*Profesionālo maģistra studiju programmu saturs – šobrīd vajadzētu būt tā, ka augstskolu profesionālā maģistra studiju programmu saturam vajadzētu atbilst jurista profesijas standartam, tomēr praksē tā nav, jo praksē pastāv jurista profesijas specializācija.

Rīgas Juridiskā augstskola un Baltijas Starptautiskā akadēmija īsteno maģistra studiju programmas ar specializāciju, studiju programmu absolventi šobrīd skaitās tādi paši juristi kā to augstskolu beidzēji, kuri pabeidz studiju programmas, kuru saturs ir pakārtots jurista profesijas standartam. Līdz ar to šīm augstskolām būs jādomā ko darīt tālāk, jo vienota jurista kvalifikācijas eksāmena gadījumā tās vairāk nevarēs piešķirt jurista kvalifikāciju.

2) Juriskonsulta profesijas likvidēšana – Likvidējot juriskonsulta profesijas standartu tieši tiek aizskarta to augstskolu autonomija, kuru studiju programmu saturs ir pakārtots juriskonsulta profesijas standartam.

Atbilstoši Darba likuma normām par darba līgumu būs jāizlemj kādā profesijā (formāli) turpināt nodarbināt juriskonsultus:

*jurista palīga, kas paredz mazāku pienākumu apjomu, bet nav nepieciešams sūtīt darbinieku celt kvalifikāciju, iespējams, vienlaikus uzdodot darbiniekam viņa profesijai neatbilstošus uzdevumus (t.i. agrākos juriskonsulta uzdevumus);
*vai jurista profesijā, kas paredz lielāku pienākumu apjomu (vairāk kā juristkonsults) un nepieciešamību sūtīt darbinieku celt savu kvalifikāciju (studēt prof. maģistra programmā).

Pārejas periodā būs iespējams pabeigt uzsāktās studijas un iegūt juriskonsulta kvalifikāciju – kas pēc pārejas perioda beigām darba tirgū gan vairs nebūs īstenojama (to nepieļauj Darba likums) un studentiem tāpat kā darba devējiem būs jāizlemj ko darīt tālāk:
a) strādāt zemākas profesionālās kvalifikācijas darbu (t.i. jurista palīga), vai
b) paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju.
Juriskonsulta profesijas standarta likvidēšanai pašai par sevi visticamāk nebūs cēloņsakarības ar juridiskās palīdzības un juridisko pakalpojumu kvalitātes celšanu.

Līdz ar to ir vairāki neatbildēti jautājumi uz kuriem Latvijas Studentu apvienība centīsies rast atbildes, uzklausot gan studentu viedokļus, gan sadarbības partneru komentārus.

Did you like this article? Share it with your friends!

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Skip to content