Latvijas studentu apvienība

Pēc kādiem principiem tiks sadalītas valsts finansētās studiju vietas?

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir uzsākusi no valsts budžeta finansētu studiju vietu 2017. gadam plānošanas procesu un ir sagatavojusi principus studiju vietu piešķiršanai. Plašas diskusijas par šiem principiem ir aizsāktas Augstākās izglītības padomē, kur balsstiesības ir arī Latvijas Studentu apvienības (LSA) deleģētam pārstāvim.

Piešķirot valsts budžeta finansētās vietas 2017.gadam, IZM plāno balstīsies uz sekojošiem principiem:
Atbilstība tautsaimniecības attīstības vajadzībām. Prioritāte – STEM jomas studiju programmas. Valsts finansēto studiju vietu samazinājums plānots izglītības jomas studiju programmās.
Augstskolu stratēģiskās specializācijas princips. Turpināsies studiju programmas konsolidācija augstskolu specializācijas jomās, kas izriet no augstskolu studiju un pētniecības profila.
Valsts budžeta līdzekļu efektīva ieguldījuma princips. Budžeta finansējums tiek piešķirts programmām ar minimālo kopējo studējošo skaitu – maģistra studiju programmās vismaz 15, bakalaura programmās vismaz 30 studējošie (visos kursos kopā). Izņēmumi pieļaujami, ja studiju programma ir jauna vai to ir paredzēts slēgt, kā arī, ja studiju programma ir unikāla valsts vai reģionam specifiskā kontekstā.
Doktorantūras studiju vietas. Budžeta vietas doktorantūrā tiek piešķirtas tikai tām augstskolām, kurām ir vismaz 1 publikācija Scopus vai Web of Science uz vienu studiju vietu doktorantūrā pēdējo 3 gadu laikā.

Papildus IZM plāno pilotprojekta veidā atvērt “aploksni” jeb mainīt veidu, kā līdz šim tika piešķirtas valsts finansētās studiju vietas, IZM padotības augstskolās vienas izglītības tematiskās grupas ietvaros: sociālajās zinātnēs, komerczinātnēs un tiesībās 10% no valsts budžeta finansētajām studiju vietām bakalaura un maģistra līmenī (223 vietas) piešķirot pēc kvalitātes kritērijiem. IZM diskusijai AIP ir piedāvājusi pilotprojektam šādus kvalitātes kritērijus:
Augstskolas dalība U-MULTIRANK (Eiropas Savienības finansēts neatkarīgs, daudzdimensionāls augstskolu salīdzināšanas rīks). Šis kritērijs būtu, kā izslēdzošais rādītājs. Ja augstskola nav iekļauta U-Multirank 2016, tai netiek piešķirtas šīs budžeta vietas.
Publikāciju skaits sociālajās zinātnēs SCOPUS un Web of Science datu bāzēs.
Akadēmiskā personāla ataudze sociālajās zinātnēs. Pētniecībā nodarbināto maģistrantu, doktorantu un jauno doktoru skaits.
Internacionalizācija. Ārvalstu un Erasmus+ apmaiņas studentu skaits.

Lai gan LSA piekrīt IZM piedāvātajiem principiem konceptuāli, tomēr ir vairāki precizējoši un papildinoši priekšlikumi. LSA piedāvā ņemt vērā vēl šādus papildus kritērijus:
Augstskolu specializācija. Kritērijs darbosies kā papildus punkti augstskolām noteiktās tematiskās jomās, kas izriet no augstskolu studiju un pētniecības profila.
Starpaugstskolu studiju programmas. Lai veicinātu augstskolu internacionalizāciju, pasniedzēju un studējošo mobilitāti, LSA uzskata, ka ir nepieciešams veicināt sadarbība ar ārvalstu augstskolām un aicināt uz dubulto diplomu programmas izveidi un arī uz augstskolu savstarpēju sadarbību. Kritērijs darbosies kā papildus punkti augstskolām, ja konkrētajās tematiskajās jomās tām būs kopējā programma ar citu Latvijas augstskolu, un arī ja tām ir kopējā studiju programma ar citu akreditētu ārvalstu augstskolu.
Augstskolas sadarbība ar darba tirgu. Tas būtu kā papildus punkti augstskolām konkrētajās tematiskajās jomās, proporcionāli no tām pasūtīto zinātnisko pētījumu no darba tirgus skaita, kā arī papildus punkti atbilstoši augstākās izglītības iestāžu piedāvāto prakses vietu skaitu attiecīgajās tematiskajās jomās, proporcionāli studējošo skaitam.

LSA uzsver, ka vienādu studiju programmu īstenošanas gadījumā, valsts piešķirtā finansējuma primārais kritērijs ir valsts tautsaimniecības un plānošanas reģionu prioritārās nozīmes, bet vienādu studiju programmu gadījumā pamata kritērijam jābūt kvalitātei. Budžeta vietu pārdalē LSA iestājas par to, ka nepieciešams līdzvērtīgs konkurss visās augstākās izglītības iestādēs. Tādā veidā, sniedzot iespēju augstskolām, kurām šobrīd nav valsts finansētās studiju vietas sociālajās zinātnēs, arī piedalīties konkursā.

Šādu kvalitātes kritēriju ieviešana, kas paredz valsts budžeta finansēto vietu pārdali, veicinās efektīvas augstākās izglītības finansējuma izmantošanu, kā arī cels augstākās izglītības kvalitāti Latvijā. Ņemot vērā LSA priekšlikumus, augstākās izglītības iestādes būs motivētas specializēties un savstarpēji sadarboties, mazinot Latvijas augstākās izglītības telpas sadrumstalotību. Tāpat arī, veicinot sadarbību ar darba tirgu, tiks veidots augstākās izglītības iestādes profesionālais profils kā neatņemama daļa no valsts tautsaimniecības.

Diskusijas par valsts finansēto studiju vietas piešķiršanas principiem vēl turpināsies un tajās turpinās iesaistīsies arī LSA.

Did you like this article? Share it with your friends!

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Skip to content