Pētījums: Studentu sociālie un ekonomiskie apstākļi Latvijā
Publicēti EUROSTUDENT VI pētījuma “Studentu sociālie un ekonomiskie apstākļi Latvijā” rezultāti, kas balstās uz 2363 pilna laika studentu sniegtajām atbildēm no 29 valsts un privātajām augstskolām. Pētījuma mērķis bija sniegt ieskatu tādos aktuālos jautājumos kā augstākās izglītības pieejamība, studiju apstākļu raksturojums, studiju procesa vērtējums, starptautiskā studentu mobilitāte, studiju procesa vērtējums, studentu nodarbinātība, integrācija darba tirgū, studentu ienākumu un izdevumu struktūra, līdzdalība sabiedrības dzīvē.
Šeit apkopota tikai neliela daļa pētnieku secinātā. Pilns pētījuma ziņojuma teksts un iegūtie dati, ko var izmantot citi pētnieki, tostarp studējošie, aplūkojami Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā.
PĒTNIEKU GALVENĀS ATZIŅAS:
-
Eurostudent pētījuma rezultāti turpina apstiprināt hipotēzi par vecāku izglītības saistību ar respondenta izglītības ceļa izvēli. Vairāk nekā pusei pētījuma dalībnieku vecāki ir ieguvuši augstāko izglītību — 62% gadījumu vismaz vienam no vecākiem ir augstākā izglītība. Pētījumā studentiem nācās raksturot arī savu vecāku ģimenes materiālo labklājību. Iegūtās atbildes apliecināja tiešu sakarību starp vecāku izglītības līmeni un vecāku ģimenes materiālo pārticību.
Pāreja uz augstāko izglītību
-
Tiešais (iestāšanās augstskolā ne vairāk kā divu gadu laikā pēc skolas pabeigšanas) pārejas veids raksturo 85% no studējošo kopuma, bet 15% studentu pirms studiju uzsākšanas bijis pārtraukums, kas pārsvarā saistāms ar darba gaitu uzsākšanu.
-
Salīdzinājumā ar 2013. gadu no 86% līdz 92,5% pieaudzis to studentu īpatsvars, kuri kopš studiju uzsākšanas augstākajā izglītībā studiju gaitas nav pārtraukuši.
Studiju novērtējums
-
Kopumā studenti ir apmierināti ar studiju kvalitāti.
-
72% studentu apmierina pasniegšanas kvalitāte.
-
Zemākais vērtējums piešķirts studiju procesa organizācijai un nodarbību grafikam (56% apmierināti, 16% neapmierināti). Neapmierinātība visbiežāk saistīta ar nepietiekamu iespēju izvēlēties kursus no plašāka klāsta, kursu piedāvājumu svešvalodās, prakses nodrošināšanu.
Nodarbinātība
-
Palielinās to studentu īpatsvars, kuriem ir darba pieredze pirms studiju uzsākšanas — no 47% (2013) līdz 66% (2017).
-
Tāpat kā lielākajā daļā Eiropas valstu, Latvijā pieaug studentu nodarbinātība paralēli studijām. Nodarbināto studentu daļa pieaugusi no 45% (2009), 50% (2013) līdz 61% (2017).
Algotam darbam veltītais laiks — vidēji 30,2 stundas/nedēļā (2013) un 31,26 h/ned. (2017) ─ ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā. -
Līdzīgi kā Eiropā, galvenais iemesls, kas motivē studentus strādāt paralēli studijām, ir līdzekļu ieguve ikdienas izdevumu segšanai. Otrs svarīgākais — pieredzes gūšana darba tirgū.
Laika budžets
-
Palielinoties darbam veltīto stundu skaitam, samazinās studijām veltītais laiks.
-
Studenti mazāk laika velta patstāvīgām studijām. Nedēļā vidēji tām tiek veltītas 12,45 stundas (2009), 15,19 h (2013), 13,93 h (2017).
-
Nedaudz samazinājies nodarbībās (lekcijās, laboratorijas darbos u.tml.) pavadītais laiks ─ vidēji 18,41 h/ned. (2009), 18,44 h/ned. (2013), 17,53 h/ned. (2017).
-
Savukārt algotā darbā nostrādāto stundu skaits šajā pašā laika posmā nozīmīgi palielinājies no 28,6 līdz 31,26 stundām vidēji nedēļā.
-
Studiju aktivitātēm (lekcijas un patstāvīgās studijas) kopumā veltītā laika apjoms nozīmīgi atšķiras starp dažādām studiju programmām (no 22,64 h/ned. profesionālā maģistra studiju programmā līdz 47,67 h/ned. garā cikla 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā).
-
Strādājošie studenti studiju aktivitātēm kopumā velta 28,04 h/ned., kas irievērojami mazāk laika nekā nestrādājošie (28,04 h/ned.).
Materiālais stāvoklis
-
Izplatītākie tiešo ienākumu avoti: ģimenes atbalsts un darba alga.
-
Segt ar studijām saistītos izdevumus ģimene vairāk palīdz gados jaunākie studentiem Rīgā, kuri studē bakalaura līmeņa programmās un paralēli studijām nestrādā.
-
Studenti, kas nāk no mazāk pārtikušām ģimenēm, četras reizes biežāk nekā pārējie minējuši, ka ar esošajiem finanšu līdzekļiem nespēj pienācīgi segt ikdienas izdevumus, kā rezultātā ļoti jātaupa un jāiegādājas tikai pats nepieciešamākais.
Mājoklis
-
Samazinājusies kopmītnēs dzīvojošo studentu proporcija (no 26% (2013) uz 19 %).
-
Samazinājusies studentu proporcija, kas dzīvo pie vecākiem (no 40% uz 32%).
-
Samazinājusies studentu proporcija, kas īrē mājokli kopā ar draugiem (no 30% uz 22%).
-
Pieaugusi to studentu proporcija, kas dzīvo kopā ar partneri vai dzīvesbiedru (37%) un/vai bērniem (10%).
-
Gandrīz katrs piektais kopmītnēs dzīvojošais students ir neapmierināts ar apstākļiem tajās (23,8%).
Starptautiskā mobilitāte
-
Visās izglītības jomās studējošo vidū palielinājies to studentu skaits, kas ir ieguvuši vai vēlas iegūt studiju pieredzi ārvalstīs.
-
Studiju pieredzi ārvalstīs ievērojami biežāk iegūst sociālās zinātnes studējošie, vismazāk — informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomas studenti.
-
Nozīmīgākais studiju ārzemēs finansēšanas avots — Eiropas Savienības programmu stipendijas.
Līdzdalība un nākotnes plāni
-
Sociālās un politiskās aktivitātēs iesaistīto studentu proporcija ir pieaugusi no 55% (2013. gadā) līdz 58% (2017), taču šo studentu aktivitāte kļuvusi zemāka.
-
Līdzdalība organizāciju darbā, dalība kolektīvos tieši korelē ar vecumu un mazinās, tam pieaugot.
-
Sociāli un politiski aktīvāki ir garā cikla profesionālās izglītības programmu studenti (programmu, no kurām vislielākais īpatsvars studentu pieder augstas intensitātes studiju grupai). Arī bakalaura līmeņa programmās, salīdzinot ar citiem studiju līmeņiem, ir lielāka aktīvo studentu daļa.
Latvijas Studentu apvienība iegūtos pētījuma rezultātus plāno izmantot savā darbībā, lai rosinātu pārmaiņas augstākajā izglītībā, īpaši pievēršot uzmanību studējošo sociālajiem un ekonomiskajiem dzīves apstākļiem Latvijā.