Politiķiem nosūtīta atklāta vēstule par finansiālā atbalsta sniegšanu studentiem Covid-19 krīzes laikā

Šodien, 12. maijā, Latvijas Studentu apvienība (LSA) ar atklātu vēstuli vērsusies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas, finanšu ministra Jāņa Reira un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, aicinot piešķirt līdzekļus īpašu atbalsta mehānismu studentiem izveidei Covid-19 krīzes radīto finansiālo seku novēršanai.

Šodien LSA pārstāvji arī piedalījās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur Saeimas deputātiem skaidroja aptaujas rezultātus un iepazīstināja ar piedāvātajiem atbalsta mehānismiem. Saeimas komisiju deputāti un nozares organizāciju pārstāvji konceptuāli atbalstīja LSA virzītos priekšlikumus un rosināja tos tālāk izskatīt valdības darba grupās, kas šobrīd izstrādā instrumentus iedzīvotāju atbalstam un valsts ekonomikas atveseļošanai.

Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam
Izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai
Finanšu ministram Jānim Reiram
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai
Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijai

Informācijai:
Latvijas Rektoru padomei
Saeimas frakcijām un pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem

Par finansiāla atbalsta sniegšanu studējošajiem un augstākās izglītības nozarei 

Ārkārtējā situācija, ko izraisījusi Covid-19 slimība, ietekmē visu Latvijas sabiedrību, būtiski mainot ikdienas ritmu. Šobrīd daļa sabiedrības ir nostādīta neapskaužamā finansiālā situācijā, ienākumu avotu samazinājuma vai zaudējuma dēļ. Līdz šim valsts ir veiksmīgi nodrošinājusi tādus sabiedrības atbalsta mehānismus kā dīkstāves pabalsts, bezdarbnieka pabalsts, pašvaldību krīzes pabalsti un palīdzības pabalsti, taču situācijas sekas izjūt arī Latvijas augstākajās izglītības iestādēs studējošie, no kuriem daudzi neatbilst iepriekš minēto atbalsta mehānismu saņemšanas kritērijiem. 

Lai izstrādātu datos balstītus rīcībpolitikas priekšlikumus, Latvijas Studentu apvienība (turpmāk – LSA) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (turpmāk – IZM) izstrādāja aptauju studējošajiem par viņu finansiālo situāciju Covid-19 krīzes laikā. Laikā no 10. līdz 18. aprīlim aptauju aizpildīja 8,6 tūkstoši studējošo no 42 augstākās izglītības iestādēm, kas ir vairāk nekā 10% no kopējā studējošo skaita valstī. Dati atspoguļo satraucošas tendences, kurām LSA aicina politikas veidotājus pievērst uzmanību: 

  • Vairāk nekā pusei studējošo ienākumus veido vismaz viens no šiem diviem avotiem – darba alga (61%) un ģimenes vai partnera finansiālais atbalsts (57%). Tāpat bieži studējošo ienākumus veido personīgie iekrājumi (27%), atlīdzība par gadījuma darbiem (16%) un dažāda veida stipendijas (14,5%). Puse aptaujāto norādīja, ka finanšu apmērs, kas paredzēts tēriņiem, nepārsniedz 400 eiro mēnesī.
  • Anketēšanas brīdī ceturtdaļa studējošo norādīja, ka to ienākumi tuvāko sešu mēnešu laikā Covid-19 ietekmes dēļ varētu sarukt vismaz par 50%, bet vēl 15% paredzēja, ka zaudēs ienākumus pavisam. Vēl 20% aptaujas brīdī nespēja prognozēt, cik ļoti ienākumi mazināsies.
  • Gandrīz 12% respondentu minēja, ka studijas plāno pārtraukt, jo vairs nespēs segt izmaksas. Jāņem vērā, ka no kopējā studējošo skaita tie būtu ap 10 000. Tikpat daudzi plāno izmantot akadēmisko atvaļinājumu, lai studijas pārtrauktu uz laiku.
  • Lai gan šobrīd valstī ir pieejami arī īpaši Covid-19 radītās krīzes seku mīkstināšanai izveidotie atbalsta mehānismi, aptauja rāda, ka daļa studējošo, kas izjūt krīzes sekas, tos saņemt nevar. Krīzi asi izjūt arī tie studējošie, kuri paļāvās uz ģimenes locekļu vai partnera atbalstu, kas krīzes iespaidā zaudējuši darbu.
  • Pēc aptaujas datiem tika izveidota īpašā riskā esoša studējošo grupa – tie, kuriem ienākumi varētu sarukt vismaz par 50%, kuri nesaņem ne bezdarbnieka, ne dīkstāves pabalstu un norādījuši, ka citi izmaksu segšanas avoti – aizdevums, tuvinieku atbalsts utt. – nav pieejami, tāpēc būtu nepieciešams cita veida atbalsts no valsts. Šo riska izlasi veido 11% no visiem aptaujātajiem (t.i. aptuveni 8000 studējošo valstī ).
  • Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka nupat izveidotā studiju un studējošā kreditēšanas sistēma vēl nav praktiski stājusies spēkā – pirmie pilnībā valsts galvotie kredīti varētu tikt izsniegti tikai augustā. Līdz ar to arī šis atbalsta mehānisms šobrīd nav pieejams. Arī komerckredīts daudziem nav variants – studējošais var neatbilst izsniegšanas kritērijiem dažādu iemeslu dēļ. Pat, ja aizņēmums tiek noformēts, tā nosacījumi atdošanai varētu radīt nabadzības risku studējošajiem arī turpmāk.

Augstāk minētais spilgti apliecina, ka Covid-19 radītā krīze ir trieciens studiju pieejamībai, kas visnegatīvāk ietekmē mazāk aizsargātās sabiedrības grupas. Jāatceras, ka jauniešiem, kas pakļauti nelabvēlīgiem sociālekonomiskajiem apstākļiem, augstākā izglītība ir iespēja uzlabot dzīves līmeni, bet valstij – nodrošināt ekonomisko izaugsmi. Lai atgūtos no vīrusa izraisītās ekonomiskās recesijas, valstī būs nepieciešami izglītoti speciālisti – topošie absolventi.

LSA sadarbībā ar IZM darbiniekiem ir izstrādājusi piecus priekšlikumus, ko 12. maijā prezentēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē. LSA aicina valdību, tās atbildīgos ministrus un Saeimas deputātus steidzamības kārtā lemt par šādu atbalsta pasākumu īstenošanu:

  1. Īpaša stipendiju fonda izveide, lai atbalstītu krīzes vissmagāk skartos studējošos. Rosinām, ka stipendijas varētu saņemt augstskolu studējošie, kas studē gan par valsts budžeta līdzekļiem, gan privātajiem, taču nesaņem nedz bezdarbnieka, nedz dīkstāves pabalstu. Studējošie, kuru ienākumi ir samazinājušies, ar prioritāti palīdzēt sociāli mazāk aizsargātajiem. Rosinām, ka finansējums tiek piešķirts augstskolām proporcionāli studējošo skaitam un tālāku finansējuma sadali studējošajiem pārrauga augstskolas stipendiju komisija. Lai ieviestu risinājumu, ir nepieciešami grozījumi Augstskolu likumā un saistošajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 740 “Par stipendijām”. No valsts budžeta nepieciešami 3,5 līdz 5,4 miljoni EUR atkarībā no stipendijas izmaksāšanas ilguma. LSA aprēķini balstās tajā, ka stipendijas apmērs mēnesī ir 100 EUR un to saņem 8000 studējošo 4–7 mēnešus. 
  2. Esošā stipendiju fonda stiprināšana akadēmiskās izcilības veicināšanai un jauno speciālistu atbalstam. Pašreiz Latvijā valsts budžeta stipendiju saņem aptuveni 10% par valsts budžeta līdzekļiem studējošo. Stipendijas apmērs ir 99,60 EUR mēnesī un to izmaksā 10 mēnešus gādā studējošajiem, balstoties uz akadēmisko sniegumu. Rosinām palielināt stipendiju apmēru un apjomu, sniedzot iespēju to saņemt katram septītajam par valsts budžeta līdzekļiem studējošajam, pamatstudiju līmenī – 200 EUR mēnesī, augstākā līmeņa studijās – 300 EUR mēnesī. Kopējais no valsts budžeta nepieciešamais papildu finansējums ir 6 miljoni EUR. 
  3. Turpināt pilnveidot valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, palielinot 2020. gadā saņemto kredītu skaitu no 2000 uz 2500 kredītiem. Ņemot vērā to, ka daudziem reflektantiem būs grūtības ar studiju maksas segšanu un to, ka sākotnējie IZM aprēķini par valsts galvoto kredītu nepieciešamību neietvēra Covid-19 izraisīto ietekmi uz ekonomiku un augstāko izglītību, tiek prognozēts daudz augstāks pieprasījums. Lai šogad izsniegtu par 500 kredītiem vairāk ir nepieciešami papildu 812 500 EUR no valsts budžeta. 
  4. Palielināt valsts budžeta vietu skaitu nozarēs, kas palīdzēs ekonomikas atlabšanā un Covid-19 seku novēršanā. Rosinām piešķirt papildu 3000 valsts finansētās studiju vietas nozarēs, kur speciālisti ir īpaši nepieciešami, lai palīdzētu Latvijas tautsaimniecībai atkopties – STEM un IKT jomas, veselības aprūpe u.c. No valsts budžeta tas katru gadu izmaksātu ap papildu 9 miljoniem EUR.
  5. Izveidot īpašu finansiālā atbalsta programmu augstskolām un koledžām. Augstskolas IZM ir iesniegušas informāciju par Covid-19 un ārkārtējās situācijas radītājiem zaudējumiem, kas aptver dažādas augstskolas akadēmiskās un saimnieciskās dzīves jomas. Ir skaidrs, ka būtiski samazināsies imatrikulēto ārvalstu studējošo skaits, LSA dati liecina, ka arī patreizējo studējošo skaits augstskolās var būtiski samazināties. Rosinām piešķirt IZM papildu finansējumu atbalsta programmas izveidei, pamatojoties uz IZM aprēķiniem, tādējādi palīdzot nezaudēt izglītības kvalitāti un turpinot celt izglītības konkurētspēju. 

Latvijas Studentu apvienība pauž gatavību aktīvi piedalīties šo risinājumu izstrādē un ieviešanā, palīdzot apkopot nepieciešamos datus un pilnveidojot normatīvo regulējumu. Arī studējošie ir daļa no Latvijas sabiedrības un mēs vēlamies turpināt studēt Latvijā! 

Did you like this article? Share it with your friends!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Skip to content