Politisko partiju pārstāvji debatēs atbalsta valsts dotētas augstākās izglītības ieviešanu
12. septembrī norisinājās politisko partiju debates par augstāko izglītību un zinātni, kurās piedalījās septiņu politisko spēku pārstāvji – Kārlis Šadurskis (Jaunā VIENOTĪBA), Evija Papule (“Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija), Juris Pūce (Attīstībai/Par!), Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”), Atis Zakatistovs (Politiskā partija “KPV LV”), Inese Āboliņa (Zaļo un Zemnieku savienība) un Dagmāra Beitnere-Le Galla (Jaunā konservatīvā partija). Debašu mērķis bija nodrošināt studējošajiem, jaunajiem zinātniekiem un akadēmiskajam personālam platformu, kurā veidot dialogu ar politisko spēku pārstāvjiem un iepazīties ar politisko partiju un partiju apvienību redzējumu un plāniem attiecībā uz augstākās izglītības un zinātnes izaugsmi Latvijā. Debates organizēja Latvijas Studentu apvienība sadarbībā ar Latvijas Rektoru padomi un Latvijas Jauno zinātnieku apvienību. Sadarbībā ar informatīvajiem atbalstītājiem – Latvijas Universitāti un ziņu portālu Delfi.lv – tika nodrošināta arī tiešraide interneta vidē, un ir pieejams debašu ieraksts.
Debates sākās ar katra politiskā spēka redzējuma par saglabājamajām un maināmajām tendencēm augstākās izglītības un zinātnes politikā. Vairākkārt tika minēta nepieciešamība palielināt abām nozarēm piešķirto finansējumu, tostarp attīstot trīs pīlāru modeli augstākās izglītības finansēšanā un palielinot ne tikai par studiju vietām piešķirtos līdzekļus, bet arī snieguma finansējumu, ko augstskolas iegūst par konkrētu rādītāju sasniegšanu, un attīstības finansējumu, ko iespējams iegūt projektu īstenošanai. Uz jautājumu par zinātnes finansējuma apmēru dalībnieki pārsvarā atbildēja, ka tas sasniegs vismaz 1% no iekšzemes kopprodukta, tomēr Jaunā konservatīvā partija uzskata, ka tam jābūt augstākam, sasniedzot 1,5% no IKP. Debašu dalībnieki vairākkārt minēja arī vajadzību īpaši atbalstīt tautsaimniecībai prioritārās jomas, turpināt policentrisku attīstību, saglabājot reģionālās augstskolas un nepieciešamību zinātni un arī doktorantūru vairāk sasaistīt ar universitātēm, izvairoties no pārlieku liela zinātnisko institūciju skaita.
Dalībniekiem tika uzdoti arī jautājumi, uz kuriem bija jāatbild skaitļos. Tie, kā arī vēlāk uzdotie jautājumi, uz kuriem bija jāatbild ar “jā” vai “nē”, tika iesūtīti iepriekš, lai būtu iespēja formulēt politiskās partijas viedokli. Viens no tiem – kurā vietā 2022. gadā būs Latvija pēc pētniecībā nodarbināto skaita pret iedzīvotāju skaitu? Šobrīd Latvija atrodas 24. vietā starp 28 Eiropas Savienības valstīm ar nepilniem diviem pētniecībā nodarbinātajiem uz 1000 iedzīvotājiem. Augstāko rezultātu norādīja “Attīstībai/Par!” pārstāvis, prognozējot 10. vietu. “KPV LV” pārstāvis nosauca 15. vietu, “Jaunās Vienotības” pārstāvis – 15.-20. vietu. Pārējo partiju prognozes – 20. vieta vai zemāk, bet “Saskaņas” pārstāve atbildēja, ka būsim ievērojami augstāk nekā šobrīd. Līdzīgas bija arī atbildes uz jautājumu, kurā vietā Latvija būs Eiropas inovācijas rezultātu pārskata reitingā pēc 4 gadiem. Arī šajā reitingā Latvija ir 24. vietā Eiropas Savienībā, iekļūstot “vidēju inovatoru” kategorijā.
Debašu organizatori bija sagatavojuši jautājumu katrai partijai saistībā ar tās programmā minēto par augstāko izglītību un zinātni.
- Jaunās konservatīvās partijas programma paredz finansējuma palielināšanu zinātnei līdz 1,5% no IKP, tādēļ pārstāvei tika jautāts, no kādiem līdzekļiem tas tiks nodrošināts. Atbildē tika minēts, ka ekonomisti ir veikuši aprēķinus, ka “jāatsakās no projektiem, kas ieliek līdzfinansējumu betonos un stiklos, bet jāiegulda intelektā un cilvēkos”. Šādu finansējuma apmēru partija plāno sasniegt piecu gadu laikā.
- Zaļo un zemnieku savienības programmā norādīts, ka tiks īstenotas reformas, kas uzlabos izglītības kvalitāti, tādēļ tika uzdots jautājums par to, kādas reformas notiks augstākajā izglītībā. Partijas pārstāve nosauca reformas, kas tiks īstenotas zemākos izglītības līmeņos, lai reflektanti ir zinošāki un spēj iegūt labākus rezultātus augstskolās. Augstākajai izglītībai jābūt autonomai, tostarp spējot piesaistīt finansējumu no dažādiem avotiem, ne tikai valsts.
- “KPV LV” programmā norādīts, ka jāapvieno visas valsts augstskolas vienā universitātē, un uzdotais jautājums skāra ieguvumus mazo un reģionālo augstskolu studējošajiem un mācībspēkiem no šīs apvienošanas. Partijas pārstāvis atbildēja, ka studējošie visur varēs apgūt tos moduļus, kas ir Rīgā. Turklāt studenti vairs nebūs “piesieti” dzīvesvietai, gūstot iespēju apgūt daļu kredītpunktu universitātes filiālē kādā citā no Latvijas pilsētām. Pasniedzēji iegūs iespēju strādāt pilnu slodzi nacionālās universitātes studiju programmās, kas īstenotas dažādās filiālēs.
- “Jaunās Vienotības” programmā minēts, ka vienai no universitātēm Latvijā jāiekļūst starp labākajām 100 Eiropas Savienības augstskolām. Partijas pārstāvis minēja, ka, lai universitātes kļūtu konkurētspējīgas, augstākās izglītības finansējums jādubulto uz valsts budžeta pieauguma rēķina. Visdrīzāk, neviena augstskola top 100 neiekļūs, bet jākļūst konkurētspējīgiem Baltijas un Ziemeļeiropas reģionos, ko varēs panākt, piesaistot kvalificētākus mācībspēkus, attīstot kvalitātes vadības sistēmas un veicinot internacionalizāciju.
- “Nacionālās apvienības” programmā minēta pārejas uz valsts valodu visos izglītības līmeņos turpināšana. Pārstāvim tika uzdots jautājums par to, kā tas ietekmēs valsts budžetu un augstākās izglītības budžetu, jo daļu no ienākumiem sastāda tās eksports. Atbildē tika minēts, ka augstāko izglītību pārmaiņas valodu jautājumā neskars, saglabājot jau esošās programmas, kas ir svešvalodās, bet papildu līdzekļi tiks iegūti, optimizējot skolu tīklu, jo ilgtermiņā nebūs atsevišķu mazākumtautību skolu.
- “Saskaņas” programmā minēta starptautiskās konkurētspējas, eksportspējas, un reģionu attīstības mērķu noteikšana augstskolām. Partijas pārstāve minēja, ka tie tiks noteikti gan politiskos, gan administratīvi plānojošos dokumentos, par tiem vienosies ar nozari. Tos nosakot, jāņem vērā, kādi jau ir starptautiskās konkurētspējas kritēriji valsts augstskolām, bet reģioniem tos noteiks atkarībā no specifikas un iespējas studējošajiem kļūt par darba ņēmējiem konkrētās nozarēs. Mērķu sasniegšanai būs būtiska arī augstākās izglītības finansējuma palielināšana
- Partiju apvienības “Attīstībai/Par!” pārstāvim tika uzdots jautājums par to, kā nodrošināt pasniedzēju un mācībspēku no visas pasaules piesaisti augstskolām. Atbildē pārstāvis minēja, ka jau šobrīd augstākās izglītības finansējums ir pietiekams, lai ļautu piesaistīt viesdocētājus no ārvalstīm, tomēr tas tiek atvēlēts nepareizajiem mērķiem, iesakot caurskatīt esošo augstskolu amatpersonu atalgojumu apmēru. Nozarei finansējums noteikti jāpalielina, tas ļaus palielināt ārvalstu mācībspēku skaitu, ko iespējams piesaistīt šobrīd, tomēr apgalvot, ka naudas trūkst, ir nepareizi.
Uzdot interesējošos jautājumus debatēs bija iespēja arī to skatītājiem. Pirmais no jautājumiem, kas bija ieguvis visvairāk skatītāju balsu, bija pārējo partiju viedoklis par “KPV LV” ierosināto visu valsts augstskolu apvienošanu Latvijas Nacionālajā universitātē. Pārējo partiju pārstāvji nosauca ierosinājumu par populistisku, nepārdomātu un nepiemērotu valsts attīstībai. Vēl viens no jautājumiem bija par plāniem, kā sekmēt mācībspēku ataudzi, uz ko partijas atbildēja, gan ar nepieciešamību palielināt finansējumu mācībspēku algām, kas sekmētu lielāku interesi pieteikties amatam, gan izglītības kvalitātes sekmēšanu un doktorantūras nozīmi. Uz jautājumu, vai Latvijai būtu jāpāriet uz ECTS jeb Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmu, partiju pārstāvju domas dalījās – nedaudz vairāk kā puse uzskatīja, ka pārejai jānotiek, bet pārējie apšaubīja tās lietderīgumu. Uz jautājumu, vai nepieciešams paaugstināt prasības uzņemšanai augstskolās, lielākā daļa partiju pārstāvju atbildēja, ka šobrīd prasības ir zemas un tās būtu jāpaaugstina, tomēr pauda bažas par to, ka tas vēl jo vairāk samazinātu studējošo interesi par jomām, kurās jau tagad tā ir zema. Tika uzdots arī jautājums par nostāju mācībspēku atalgojumu publicēšanas jautājumā, ko atbalstīja visi, izņemot “Attīstībai/Par!” pārstāvi, pamatojot to ar bažām par vēlmi padarīt pasniedzēju atalgojumu vienādu. Tika jautāts arī par to, no kādiem līdzekļiem tiks finansētas papildu budžeta vietas, ko sola vairākas partijas. “Jaunās vienotības” pārstāvis minēja, ka primāra ir pāreja uz optimālajiem koeficientiem, jāpalielina studētspējīgo jauniešu skaits, tikai tad jāpalielina budžeta vietu skaits. Tika minēta arī valsts kapitālsabiedrību peļņas daļas novirzīšana augstākajai izglītībai, tomēr liela daļa debašu dalībnieku konkrētu atbildi nesniedza.
Debašu noslēgumā tika uzdots jautājums par to, vai dalībnieki atbalsta pāreju uz pilnībā valsts dotētu augstāko izglītību. Gandrīz visu politisko spēku pārstāvji pauda atbalstu šai idejai, to ieviešot pakāpeniski vismaz valsts augstskolās. Noliedzoši uz jautājumu atbildēja vienīgi partijas “KPV LV” pārstāvis. Arī par sadarbību ar nozares organizācijām dalībnieki atbildēja apstiprinoši, norādot, ka viņi vēlas to veidot.
Pieejami arī debašu atskata foto. Paldies to autorei Līvai Šķimelei.