Rīt Studentu apvienības Gada balvā godinās svarīgākos notikumus augstākajā izglītībā
Rīt, 15. februārī, Rīgas Latviešu biedrības namā norisināsies Latvijas Studentu apvienības (LSA) Gada balva 2019. Šoreiz apbalvojumi tiks pasniegti 15 nominācijās, pieminot ne vien aizvadītā gada spilgtākos notikumus, izcilākos studentus, veiksmīgākos projektus, bet arī likstas, kas tieši vai netieši saistās ar augstākās izglītības politiku kopumā, norisēm augstskolās, ikdienu studentu pašpārvaldēs vai ikkatra Latvijas studenta dzīvi.
Nominācijā “Studentu lieta – taisna un cieta” balva tiek piešķirta notikumam, kam sekojis būtisks pozitīva rakstura pavērsiens visu studējošo un augstskolu dzīvē un kas ir mainījis vai ietekmējis procesus, kas saistīti ar augstāko izglītību. Šajā nominācijā izvirzīti divi notikumi – jaunās studiju un studējošā kreditēšanas sistēmas izveide, kas ļaus kredītiem kļūt pieejamākiem un to apmēram sasniegt vajadzīgo summu studijām jebkurā programmā, kā arī Latvijas Jauno ārstu asociācijas cīņu par mediķu, tostarp rezidentu, algu paaugstināšanu un rīkoto protesta akcija “Viena diena bez medicīnas personāla”.
Nominācijā “Gada ieguldījums akadēmiskās dzīves veicināšanā” tiks apbalvots projekts vai ideja, kas sniegusi nozīmīgu ieguldījumu augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšanā. Par balvu cīnīsies trīs universitāšu un Latvijas Nacionālās bibliotēkas kopīgā iniciatīva “Akadēmiskais godīgums un ētika augstākajā izglītībā”, kas ļāvusi sākt darbu pie valstiska līmeņa akadēmiskā godīguma politikas veidošanas, Studējošo speciālās militārās apmācības kārtības ieviešana, tāpat arī Latvijas Universitātes un LU Studentu padomes vienošanās par studiju modernizāciju un Rīgas Stradiņa universitātē izveidotā Jauno docētāju skola.
Kā gada ieguldījums sociālās dzīves veicināšanā tiks apbalvots projekts vai ideja, kas būtiski uzlabojusi studiju pieejamību, sniegusi atbalstu studējošajiem vai padarījusi vidi augstskolās iekļaujošāku. Kopā nominēti astoņi notikumi – Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” iniciatīva par valsts apmaksātu asistenta pakalpojumu studējošajiem ar invaliditāti, kas tagad pieejama arī neklātienes studentiem, divu Saeimas komisiju kopsēde par augstākās izglītības pieejamību, LSA un Tiesībsarga biroja kopīgi rīkotās apmācības studentiem par vides pieejamību augstskolās, Finanšu nozares asociācijas, Latvija Tirdzniecības un rūpniecības kameras un LSA kopīgi organizētā diskusija par nepieciešamajām izmaiņām studentu kreditēšanā un pašas jaunās studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas ieviešana. Tāpat izvirzīta Latvijas dienesta viesnīcu kartes izveide un divi augstskolu studentu īstenoti projekti – akcija, kuras rezultātā Valmieras pašvaldība salaboja ceļu uz vienām no Vidzemes Augstskolas kopmītnēm, un starptautisko studentu pārstāvniecība “LU Social”, kas ļauj ārvalstu studentiem iepazīties savā starpā un vieglāk iejusties augstskolas vidē.
Nominācijā “Gada ķeza” izvirzīti tādi notikumi kā 10 gadu “jubileja”, kopš ekonomiskās krīzes ietekmē tika neatgriezeniski samazināts augstākās izglītības un zinātnes finansējums Latvijā, ministres Ilgas Šuplinskas un Latvijas Universitātes cīņa par to, vai Indriķis Muižnieks ir ievēlēts rektora amatā, kas sašķobījusi pārliecību par augstskolu autonomiju, solītais papildu finansējums zinātnei, kas beigu beigās lielākoties izmantots, lai nodrošinātu dalību starptautiskās organizācijās – Eiropas Kodolpētniecības organizācijā “CERN” un Eiropas Kosmosa aģentūrā – un grūtības ieviest Boloņas procesā paredzētās pārmaiņas. Tāpat izvirzīti divi notikumi, kas saistīti ar plānotajām izmaiņām augstskolu pārvaldībā – konceptuālais ziņojums, kura izveidē nepietiekami iesaistīta augstākās izglītības nozare, un diskusiju cikls “Drosme mainīties!”, kurā četrās pēcpusdienās notika mēģinājumi izplānot milzīga apjoma reformas augstākās izglītības sistēmā valstiskā līmenī.
Tiks apbalvots arī gada students un gada jaunais zinātnieks, labāko sniegumu parādījusī studentu pašpārvalde, labākais studentu rīkotais projekts, gada studentu atbalstītājs, veiksmīgāk izveidotais vizuālais materiāls, kā arī aktīvākie studentu pārstāvji dažādās nominācijās.
Visbeidzot, tiks pasniegta arī balva īpašajā nominācijā “25 gadu ieguldījums studējošo pārstāvniecībā”, par ko cīnīsies Jurģis Poriņš – viens no LSA dibinātājiem un otrais apvienības prezidents –, Mihails Džondžua, kurš sniedzis neatsveramu ieguldījumu katrā jauno studentu pārstāvju seminārā “Kam rūp students?” jau kopš 2000. gada, kā arī studentu pārstāvju izcīnītās tiesības līdzdarboties un būt augstskolu lēmējinstitūcijās vismaz 20 procentu sastāvā, atliekošā veto tiesības jautājumos, kas varētu būtiski nelabvēlīgi ietekmēt studējošos, un studentu pašpārvalžu tiesības saņemt finansējumu 1/200 apmērā no augstskolas budžeta.
Pērn LSA Gada balvā kā “Studentu lieta – taisna un cieta!” apbalvotas LSA rīkotās apaļā galda diskusijas par augstākās izglītības finansēšanas sistēmas pilnveidi, bet par “Gada ķezu” atzīti politisko partiju solījumi – pirms 13. Saeimas vēlēšanām visas politiskās partijas izglītību, tostarp augstāko izglītību, atzina par prioritāti, tomēr viena no pirmajām ziņām medijos pēc koalīcijas veidošanas sākuma bija nevienas partijas neizrādītā interese par izglītības un zinātnes ministra amatu.
Pasākumā tiks atzīmēta arī LSA 25. jubileja – apvienība tika dibināta 1994. gada 10. decembrī, un šo gadu laikā kļuvusi par pilnvērtīgu partneri augstākās izglītības politikas veidošanā, kas iestājas par studējošo tiesību aizstāvību dažādos nacionāla un starptautiska mēroga jautājumos.
LSA Gada balva top kopsolī ar ilggadējo studentu atbalstītāju “Swedbank”.
LSA gada balva ir ceremoniāla apbalvošana, kuras laikā tiek godāti un atminēti aizvadītā gada spilgtākie studenti, notikumi un likstas, kas tieši vai netieši saistās ar augstākās izglītības politiku kopumā, katras augstskolas norisēm, studentu pašpārvaldes ikdienu un katra Latvijas studenta dzīvi.