Saeima lems par ierobežojumiem studijām krievu valodā privātajās augstskolās
Rīt, 21. jūnijā, Saeimas sēdē trešajā jeb galīgajā lasījumā tiks skatīti priekšlikumi grozījumiem Augstskolu likumā. Sabiedrībā rezonansi raisījis izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska iesniegtais priekšlikums, kas paredz stingrāku studiju programmu īstenošanas valodas regulējumu visām augstskolām un koledžām, neatkarīgi no to dibinātāja, tostarp aizliegumu privātajām augstskolām īstenot studiju programmas krievu valodā. Līdz šim Augstskolu likumā noteiktie studiju programmas īstenošanas valodas ierobežojumi skāra tikai valsts dibinātās augstskolas. Pagājušajā nedēļā priekšlikums jau atbalstīts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.
Priekšlikums paredz turpmāk Eiropas Savienības oficiālajās valodās ļaut īstenot tikai
- studiju programmas, kuras apgūst ārvalstu studējošie,
- studiju programmas, kas tiek īstenotas Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros (piemēram, visas studiju programmas Rīgas Juridiskajā augstskolā, kas dibināta uz līguma starp Latvijas un Zviedrijas valdību pamata),
- vairāku augstkolu kopīgās studiju programmas, neatkarīgi no tā, vai programma ir kopīga ar ārvalstu augstskolu vai citu augstskolu Latvijā.
Studiju programmu jebkurā svešvalodā, arī krievu valodā, drīkstēs īstenot gadījumos, kad tas nepieciešams studiju programmas mērķa sasniegšanai. Tādas ir valodu un kultūras studijas, kā arī valodu programmas, piemēram, krievu filoloģija. Līdz šim visi iepriekšminētie ierobežojumi attiecās tikai uz valsts augstskolām, bet studiju programmu īstenošanas valoda koledžās un privātajās augstskolās netika regulēta likumā.
LSA uzskata1, ka grozījumi apdraud studiju programmu attīstību un izglītības konkurētspēju gan Eiropas augstākās izglītības telpā, gan pasaulē. Augstākās izglītības iestādēm (AII) būtu jābūt iespējai patstāvīgi izvēlēties studiju programmu īstenošanas valodu, ja ārējās kvalitātes novērtēšanas procedūrās tā var pierādīt svešvalodā piedāvātās programmas kvalitatīvu īstenošanu, tomēr svešvalodu lietošana nedrīkst apdraudēt valsts (latviešu) valodas statusu vai radīt riskus AII darbībai. Svešvalodas sekmē arī izglītības internacionalizāciju, tā ļaujot studējošajiem no Latvijas un ārvalstīm studēt kopīgās studiju programmās, sekmējot ārvalstu studentu integrāciju, kā arī veicinot studējošo un mācībspēku mobilitāti un veiksmīgāku studentu pāreju uz darba tirgu pēc absolvēšanas. Ierobežojumi studiju programmu norisei svešvalodās negatīvi ietekmēs arī augstākās izglītības eksportu, kas ir viens no aktuālajiem jautājumiem Latvijas augstākās izglītības telpā. Tāpat vietējiem studentiem nedrīkst liegt iespēju apgūt savai studiju programmai atbilstošus studiju kursus svešvalodā, ja attiecīgā AII spēj tos piedāvāt.
K. Šadurska iesniegtjos grozījumos bija plānots studējošo uzņemšana studiju programmās, kas neatbildīs jaunajiem noteikumiem, pārtraukt no 2019. gada 1. janvāra,, bet šādu studiju programmu īstenošanu tika plānots pārtraukt līdz studiju virziena, kurā ietilpst attiecīgā programma, akreditācijas termiņa beigām, kas, atkarībā no studiju programmas, notiks 2020. līdz 2023. gadā. LSA pārstāvji pauda bažas, ka daļa krievu valodā studējošo no trešajām valstīm varētu nebūt spējīgi turpināt studijas latviešu vai angļu valodā, tā zaudējot iespēju absolvēt studiju programmu un nokļūstot situācijā, kad nākas pamest valsti, jo tiek anulēta studenta vīza. Lai no šādām situācijām izvairītos, svešvalodā, kas nav Eiropas Savienības oficiālās valodas, esošo studiju programmu īstenošanai jānoslēdzas līdz 2022. gada beigām, kas ļaus arī šogad uzņemtajiem studējošajiem absolvēt programmu četru gadu laikā. Šo LSA pārstāvju izteikto piedāvājumu komisija atbalstīja.
Grozījumi paredz arī visiem ārvalstu studējošajiem, kuriem studijas Latvijā pārsniedz 20 kredītpunktus vai ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem, valsts valoda būs jāapgūst obligāti. Šo priekšlikumu LSA vērtē pozitīvi.