Saeimas deputāti uzklausa LSA priekšlikumus studējošo–jauno vecāku atbalstam
Šonedēļ, 22. maijā, norisinājās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēde, kurā Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezentēja priekšlikumus sabiedrības izglītotības līmeņa celšanai, veicinot dzimstības pieaugumu cilvēku ar augstāko izglītību vidū. LSA piedāvāja piecus dažādus priekšlikumus, kas saistīti ar studējošu jauno vecāku atbalstu gan palīdzot uzlabot viņu finansiālo situāciju, gan padarot studiju procesu jaunajiem vecākiem piemērotāku. Apakškomisijas deputāti uzklausīja LSA aktualizētos jautājumus un apsolīja, ka centīsies rast tiem risinājumu, tostarp, veidojot un apstiprinot nākamā gada valsts budžetu.
Ņemot vērā Latvijas demogrāfiskās tendences un prognozes, kas aprakstītas dažāda veida informatīvajos ziņojumos, starptautiskajos un vietējos pētījumos, LSA ieskatā ir ļoti svarīgi veidot Latvijas augstākās izglītības politiku, lai tā būtu draudzīga studējošajiem jaunajiem vecākiem, kuru atbalstīšana reizē veicinātu dzimstības rādītāju, kā arī sabiedrības izglītotības līmeņa pieaugumu. Pēc Eurostudent VI pētījuma datiem, 14.7% pilna laika studējošo Latvijā ir viens vai vairāki bērni. Lielākā daļa šo studentu (46.4%) studē maģistra līmenī un garā cikla 2. līmeņa profesionālās studiju programmās. Regulāri vai ik pa laikam studiju semestra laikā strādā 61% pilna laika studējošo. 26% strādājošo studējošo (15,9% no visiem pilna laika studentiem) norāda, ka strādā paralēli studijām, lai varētu finansiāli atbalstīt bērnu, partneri vai vecāku, un vairāk kā trešdaļa (37%) strādājošo respondentu norāda, ka nestrādājot nevarētu atļauties studēt.
2016. gada pētījums par studējošo nodarbinātības ietekmi uz studiju kvalitāti norāda, ka studējošiem, kas paralēli studijām strādā algotu darbu ar slodzi vairāk kā 20 darba stundām nedēļā, vērojams sekmju kritums, un šie studējošie absolvē studiju programmu par 10% retāk nekā tie, kuri strādā pusslodzes vai mazākas slodzes darbu, vai nestrādā vispār. Pēc 2017. gada Eurostudent VI datiem, no 61% studējošo, kas aptaujas veikšanās laikā paralēli studijām strādāja, katrs vidēji strādā 31 stundu nedēļā, kas ir ievērojami vairāk par rekomendēto 20 stundu slieksni un viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā. Studējošajiem, kas ir jaunie vecāki, nepieciešami lielāki ienākumi ģimenes uzturēšanai, tādēļ darbā jāpavada vairāk stundas, kas pazemina iespēju absolvēt studiju programmu vai rotācijas kārtībā iegūt valsts apmaksātu studiju vietu.
LSA ieskatā, studējošo–jauno vecāku atbalstīšana ir valsts interesēs. Gan Eurostudent, gan citi līdzvērtīgi pētījumi uzrādījuši ciešu korelāciju vecāku un bērnu iegūto izglītību – ja vismaz vienam no jaunieša vecākiem ir iegūta augstākā izglītība, ir lielāka varbūtība, ka to iegūs arī jaunietis. Tāpat ir vērojama korelācija starp vecāku izglītības līmeni un ģimenes turīgumu.
Galvenie pieci LSA priekšlikumi, ar kuriem tika iepazīstināti Saeimas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti:
1) izveidot jauno vecāku atbalsta programmu (ikmēneša stipendija vai vienreizējs pabalsts) ar mērķi studiju laikā atbalstīt spējīgus un centīgākos studējošos – jaunos vecākus, kuriem, studiju laikā audzinot bērnus, nepieciešams papildu materiālais atbalsts. Vērtēšanas kritēriji atbalsta saņemšanai varētu būt bērnu skaits, sekmes studijās, kā arī akadēmiskā personāla un/vai studējošo pašpārvalžu rekomendācijas. Kā papildu kritēriji varētu būt tas, ka otrs bērna vecāks arī ir studējošais un tas, ka pretendents bērnus audzina viens pats.
2) Veikt grozījumus normatīvajos aktos (Ministru kabineta noteikuma Nr.994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”), paredzot, ka par valsts budžeta finansējumu var studēt arī studiju programmas apguves formā, kas nav pilna laika studijas. Tādējādi tiktu dota iespēja valsts finansētās studiju vietas piešķirt arī nepilna laika studijām, kuras nereti izvēlas tieši studējošie ar bērniem.
3) Valsts budžetā rasts papildu finansējumu augstākajā izglītībā, ko varētu novirzīt ar īpašu atbalsta mērķi (mērķprogramma) sociālajām valsts finansētajām studiju vietām, lai veicinātu sociāli mazaizsargāto studentu iesaistīšanos augstākās izglītības ieguvē. Šajā sociālajā grupā varētu iekļaut arī studējošos – jaunos vecākus.
4) Paredzēt normatīvajos aktos, ka arī studiju kredīts ar valsts galvojumu tiek dzēsts sakarā ar bērna piedzimšanu un palielināt dzēšamā kredīta apjomu no 30% uz 50% par katru jaundzimušo. Pašlaik kredīta dzēšana attiecas tikai uz vienu no vecākiem (pēc viņu izvēles). LSA rosināja noteikt, ka kredītu dzēšanas nosacījums attiektos uz abiem vecākiem.
5) Rast iespēju augstskolām pieteikties uz papildus finansējuma piesaisti bērnistabu iekārtošanai un attīstīšanai konkursa kārtībā, izsludinot projektu konkursu, kas tostarp paredzētu iespēju nodarbināt auklīti un atbilstoši iekārtot telpas bērniem. Būtu rekomendējams, ka bērnistabas ir starpaugstskolu projekti, tādējādi nodrošinot tās veiksmīgāku, modernāku darbību un pieejamību arī to augstskolu studējošajiem, kas studē pēc studējošo skaita mazās augstskolās.
Prezentācijā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdē tika minēta arī ideja par sociālā fonda izveidi mājokļa īrei vai iegādei jaunajām ģimenēm, veicinot to palikšanu Latvijā.
LSA turpinās, aktualizējot un sniedzot savus priekšlikumus kvalitatīvas augstākās izglītības pieejamības veicināšanai, sekot līdz Saeimas deputātu un ministriju darbībām, lai sēdē izskanētie solījumi tiktu realizēti.
Plašāka informācija par LSA priekšlikumiem atrodami LSA 7.maija vēstulē, kā arī prezentācijā, kas tika prezentācijas apakškomisijas sēdē.