Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija rosina papildu 250 tūkstošu eiro piešķiršanu augstākajai izglītībai
Vakar, 8. novembrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (IKZK) sēdē tika izskatīta Latvijas Studentu apvienības (LSA) vēstule ar lūgumu nodrošināt papildus nepieciešamo finansējumu augstākajai izglītībai saistībā ar darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmju paaugstinājumu, lai netiktu samazināts budžeta vietu skaits. IKZK nolēma vērsties pie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Ministru kabineta ar lūgumu rast iespēju nodrošināt nepieciešamo finansējumu, lai kompensētu VSAOI likmju paaugstinājumu augstskolām. Iepriekš jau LSA bija publiski norādījusi, ka, nodokļu reformas dēļ, varētu tikt samazināts budžeta vietu skaits prognozējot budžeta vietu skaita samazināšanu vai arī pārdali no augstākā uz zemāka līmeņa studiju programmām.
Saeimas deputāti uzklausīja LSA lūgumu, ko atbalstīja arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Augstākās izglītības padomes vadītāji. Uzklausot studējošo argumentāciju un iegūstot informāciju par nepieciešamo finanšu apmēru, Nacionālās apvienības deputāts Raivis Dzintars minēja, ka nākamais gads nav krīzes budžeta gads, tādēļ tas būtu slikts žests, ja šādā situācijā tiktu samazināts budžeta vietu skaits. Tam arī piekrita Vienotības deputāte Laimdota Straujuma, minot, ka nepieciešamie līdzekļi varētu tikt atrasti. Visbeidzot deputātiem arī piebalsoja komisijas vadītājs, Vienotības deputāts Aldis Adamovičs, kurš aicināja deputātus nobalsot par LSA lūguma atbalstīšanu, ko komisijas deputāti arī vienbalsīgi atbalstīja.
Pagaidām gan nav skaidrs, cik daudz naudas vajadzēs – lzglītības un zinātnes ministrijas padotības augstskolām būtu nepieciešami aptuveni 188 000 eiro, savukārt pārējo ministriju augstskolām nepieciešamo līdzekļu apjoms vēl nav precīzi zināms, taču tiek lēsts, ka kopumā būtu nepieciešams rast aptuveni 250 000 eiro. Deputāti sprieda, ka šī nav ļoti liela summa, savukārt risks, ko var radīt tās nepiešķiršana, esot nesamērīgs. Papildu nepieciešamais finansējuma apmērs ir līdzvērtīgs aptuveni 100 studiju vietu finansēšanai, tādēļ pastāv bažas, ka, nepiešķirot līdzekļus, budžeta vietu skaits varētu kristies par šādu apmēru.
LSA uzskata, ka šībrīža situācija, kad valdība nevar valsts budžetā ieplānot papildu 4,95 eiro, kuru nepieciešamība radusies saistībā ar VSAOI iemaksu likmju paaugstinājumu, uz katras studiju vietas nodrošinājumu (bāzes izmaksu), ir absurda, nemaz nerunājot, ka esošais finansējums uz vienu studējošo ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā un gandrīz trīs reizes zemāks par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidējo.
Turpmāk budžeta projekts vēl tiks skatīts Saeimas Budžeta, finanšu un nodokļu komisijā, kurā LSA ar IKZK deputātu, kā arī sociālo partneru atbalstu rosinās papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu. Šobrīd ir sperti pirmie soļi, un LSA tic, ka valdība turēs pērnā rudens solījumu un nepieļaus budžeta vietu skaita samazinājumu.