Saeimas komisijas sēdē diskutēts par augstākās izglītības eksportu
Šodien, 15. februārī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (IKZK) sēdē, kurā piedalījās arī Latvijas Studentu apvienības (LSA) pārstāvji, tika diskutēts par augstākās izglītības eksporta ekonomisko nozīmi un ietekme Latvijā. Domnīcas “Certus” pētnieciskais direktors asoc. prof. D.Auers sēdē klātesošos iepazīstināja ar pētījumu par ārvalstu studentiem Latvijas augstskolās un to, kā viņi ietekmē Latvijas ekonomiku1. Diskusijās tika uzsvērts, ka jāveicina Latvijas augstākās izglītības starptautiskā konkurētspēja, un ienākumi no augstākās izglītības eksporta nevar aizstāt valsts ieguldījumu augstākās izglītības kvalitātē un pētniecībā.
Domnīcas “Certus” eksperti, ņemot vērā augstākās izglītības eksporta pienesumu Latvijas ekonomikā, izteica vairākas rekomendācijas augstākās izglītības un zinātnes politikas veidotājiem un īstenotājiem. Starp rekomendācijām bija priekšlikums Pārdaugavu veidot par studentu pilsētiņu (campus), ieguldot publiskās investīcijas transporta un komunikāciju infrastruktūrā, ar mērķi nodrošināt studiju, pētniecības un studentu izmitināšanas iespējas. Tāpat tika norādīts uz mazākām niansēm, ko var uzlabot, piemēram, apvienojot un modernizējot interneta vietnes http://www.studyinlatvia.lv/ un http://www.studyinlatvia.eu, kas paredzēta potenciālajiem ārvalstu reflektantiem, lai uzzinātu informāciju par Latvijas augstākās izglītības sistēmu kopumā..
Izglītības kvalitāte ir viens iemesliem, kāpēc gan vietējie, gan ārvalstu studenti izvēlējušies augstāko izglītību iegūt Latvijā. Sēdē no domnīcas “Certus” pētniekiem tika pausts, ka Latvijas augstākā izglītība ir kvalitatīva un starptautiski konkurētspējīga, kā arī tas, ka ne mirkli pie tā nevar apstāties un mērķtiecīgi ir jāturpina pilnveidot studiju kvalitāte un pieejamība. Diskusiju ietvarā tika uzsvērts, ka ienākumus no izglītības eksporta ir jāiegulda kvalitātē, lai saglabātu un stiprinātu konkurētspēju, kā arī tas, ka ienākumi no augstākās izglītības eksporta nevar aizstāt valsts ieguldījumu augstākās izglītības kvalitātē un pētniecībā. LSA ieskatā, augstākajā izglītībā nepieciešams turpmākajos gados mērķtiecīgi jāiegulda finansējums un to jāuztver nevis kā komerciālu labumu (prece vai pakalpojums), bet gan sabiedrisku labumu, kas sekmē kultūru, daudzveidību, demokrātiskās vērtības un personīgo attīstību un palīdz studentiem kļūt par aktīviem pilsoņiem. LSA uzskata, ka studiju maksām ārvalstu studējošajiem ir jābūt līdzvērtīgām tiem studentiem, kas apgūst programmu latviešu valodā, neskaitot papildus izmaksas, kas var rasties veidojot multikulturālu un iekļaujošu studiju vidi, kā arī papildus izmaksas, kas nepieciešamas studiju programmu nodrošināšanai Eiropas savienības valodās.
Lai ārvalstu studentu skaita pieaugums sniegtu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībai, veicinātu izglītības un studiju vides kvalitātes paaugstināšanos, attīstītu inovācijas un spodrinātu Latvijas starptautisko tēlo pasaulē, nepieciešams tiek radīt studiju vidi, kurā ir patīkami uzturēties. Ārzemju studentu skaitam saglabājot pieaugošu tendenci, aizvien vairāk izskan viedoklis par traucēkļiem iebraucošo studentu ikdienas dzīvē, kas nav tieši saistīti ar studiju un pētniecības procesu. IKZK sēdē LSA prezidente Maira Belova norādīja, ka, piesaistot ārvalstu studējošos Latvijas augstskolās, nepieciešams domāt arī par šo cilvēku integrāciju sabiedrībā. M.Belova minēja, ka ka 24% no ārvalstu studējošajiem izjutuši sabiedrības negatīvo attieksmi un norādījuši to kā vienu no neapmierinātības iemesliem ar studijām Latvijā, atsaucoties uz 2014. gada pētījumu2, kas tika īstenots projekta „Latvijā studējošo saliedētības veicināšana un ārzemju studentu diskriminēšanas mazināšana” ietvaros. Pozitīvi novērtējams tas, ka, laikam ritot, arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība ārvalstu studentu integrācijai. Kā labos piemērus, var minēt to, ka augstskolās tiek īstenoti informatīvi pasākumi studiju sākumā, kuros studējošajiem ir iespēja iegūt nepieciešamo informāciju par Rīgu, Latviju, studiju organizāciju, studiju procesu un vidi attiecīgajā augstākās izglītības iestādē. Vairums studējošo pašpārvaldei realizē t.s. “Buddy” jeb mentoru programmu, kura sekmē ārvalstu studējošo informētību, kā arī integrāciju latviešu studējošo vidū. Šādu mentorēšanas programmas ietvaros katram ārvalstu studentam tiek piesaistīts vietējais studējošais no konkrētās augstskolas, kurš sniedz ārvalstu studējošajam nepieciešamo informāciju par studiju vidi, procesu un ikdienu. Tāpat ārvalstu studējošo integrācijai tiek realizēti dažādi kulturāli pasākumi, kas tendēti uz starpkultūru komunikācijas attīstīšanu, kultūru savstarpēju iepazīšanu un sapratni.
Sēdes noslēgumā tika uzsvērts, ka ļoti nozīmīgi ieguldīt finanšu resursus Latvijas augstākajā izglītībā un zinātnē, tādējādi sekmējot gan Latvijas tautsaimniecības, gan nācijas attīstību.
1. http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/75AB98753E3C6007C22580C10048B6E2?OpenDocument&prevCat=12%7CIzgl%C4%ABt%C4%ABbas,%20kult%C5%ABras%20un%20zin%C4%81tnes%20komisija
2. https://www.rtu.lv/writable/public_files/Arzemju_studenti_petijums.pdf