Samazinot budžeta vietu skaitu, studējošie nedrīkst ciest

10. februārī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) parakstīja rīkojumu, kurā noteikts, ka nākamā gada valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits samazināsies līdz pat 15%. Šobrīd studiju izmaksas no valsts budžeta tika segtas 85% apmērā, kura atlikušos 15% sedza augstākās izglītības iestādes (AII), savukārt, 2016. gadā no valsts budžeta plānots segt 100% apmērā, nemainot AII budžetu, bet samazinot valsts finansēto vietu skaitu. Šāds rīkojums ir negaidīts, jo, pamatojoties uz Augstskolu likumu, ieteikumus budžetu vietu skaita sadalījumā iesaka Augstākās izglītības padome (AIP), sadalot tās pa studiju nozarēm, ņemot vērā prognozes par studentu skaitu valstī kopumā. Šogad AIP gatavotajā budžeta vietu sadalījumā plānotais samazinājums bija par ≈ 1,3%, balstoties uz studentu skaita samazinājumu kopumā.

Arī šogad AIP izveidoja savas rekomendācijas un diskusiju laikā ar IZM vienojās, ka, balstoties uz studentu skaita samazinājumu, budžeta vietu skaits 2016. gadā samazinās aptuveni par 1,3% pret iepriekšējo gadu. Tādēļ neizpratni rada IZM veiktie grozījumi rīkojumā par janvārī pieņemto budžetu vietu sadalījumu, it īpaši tādēļ, ka AIP sēdē, kurā tika izskatīts jautājums par priekšlikumu valsts budžeta finansēto studiju vietu piešķiršanai 2016. gadā, šādas izmaiņas netika izskatītas. LSA uzskata, ka, dzīvojot demokrātiskā valstī, nepieciešams demokrātiskas vērtības nodrošināt visos procesos — gan izstrādājot rīkojumus, gan citus dokumentus, gan pēc tam tos realizējot.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) uzsver, ka, šādu izmaiņu gadījumā, nākamajā gadā nedrīkst ciest tie studenti, kuru studiju programmu akadēmiskajos gados valsts budžeta finansētās studiju vietas šobrīd ir jau piešķirtas un tāds lēmums veikts, balstoties uz konkrētos gados valsts attīstībai nepieciešamajiem speciālistiem. Tam pēdējā tikšanās reizē piekrita arī Latvijas Rektoru Padome, jo, pamatojoties uz tiesiskās paļāvības principu, privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas. LSA uzskata, ka nepieciešams saprast šo situāciju ilgtermiņā – kas notiks ar budžeta vietu skaitu tālākā nākotnē?

IZM, izdodot rīkojumus, jāņem vērā, ka aiz uzrakstītajiem punktiem ir konkrētas darbības, vairāk kā 84,3 tūkstoši studentu un citi iesaistītie, kurus šīs izmaiņas ietekmē.

LSA akcentē, ka 2015. gada jūnijā tika pieņemts jauns augstākās izglītības finansēšanas modelis, kas sastāv no 3 pilāriem, kur 1. pilārs ir bāzes finansējums un tā aprēķināšanas veids vēl nav apstiprināts, kas rada neizpratni par tik krasu budžeta vietu skaita samazinājumu.

LSA paustā nostāja ir, ka nākamajā gadā visām iesaistītajām pusēm ir jāsadarbojas valsts budžeta finansēto studiju vietu plānošanā. LSA respektē valsts noteiktās prioritārās studiju nozares, tomēr uzskata, ka valsts dotētās studiju vietas ir jānodrošina katrā no Ministru kabineta (MK) noteiktajiem studiju virzieniem, lai studēt gribētājiem (gan esošajiem studentiem, gan reflektantiem) nodrošinātu apmaksātas studijas Latvijā un iespēju izvēlēties savām zināšanām un vēlmēm atbilstošo studiju jomu.

Vēl neatbildēts jautājums ir par piešķirto valsts budžeta stipendiju fonda apjomu. Pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 740 “Noteikumi par stipendijām”, stipendiju fondā par katru studējošo valsts budžeta finansētajā studiju vietā tiek ieskaitīta atbilstoša naudas summa stipendiju kopīgajam fondam, no kura pēc tam izmaksā gan ikmēneša, gan vienreizējās, gan paaugstinātās valsts budžeta stipendijas. Samazinoties valsts dotētajām studiju vietām, samazinās arī valsts budžeta stipendiju fonds. LSA uzskata, ka ne stipendiju skaits, ne apjoms nedrīkst tikt samazināts, jo stipendijas ir atbalsta mehānisms studējošajiem, ar ko viņi rēķinās. Ir jārod jaunas iespējas, kā no IZM līdzekļiem pārdalīt finansējumu stipendijām, lai tās paliktu vismaz līdzšinējā apmērā, jo jau šobrīd valsts budžeta stipendiju fonds un pats stipendiju apmērs studējošajiem ir nepietiekamā apmērā. Valsts atbalsts stipendiju veids nepieciešams, lai veicinātu studējošo sekmes, zinātnisko pētniecību, kā arī augstākās izglītības pieejamību, nodrošinot, ka studējošie savu uzmanību un laiku var pilnvērtīgi veltīt kvalitatīvam studiju procesam.

Did you like this article? Share it with your friends!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Skip to content