SE rokasgrāmata

LATVIJAS STUDENTU APVIENĪBAS STUDENTA-EKSPERTA ROKASGRĀMATA

Topošais vai esošais student-ekspert!

Šī rokasgrāmata ir paredzēta kā palīgs gan mācībās, gan arī pašā vērtēšanas vizītē. Svarīgākā lieta, kas ir jāņem vērā, lasot šo “mazo” grāmatiņu, ir tas, ka tā nav paredzēta kā aizstājējs videolekcijām vai cita veida mācībām. Aicinu uzskatīt šo vairāk par sava veida špikeri, kurā var ieskatīties, ja kaut kas piemirstas vai arī ja rodas kāds jautājums, bet LSA studentu-ekspertu tīkla koordinators nav pieejams.

Šajā rokasgrāmatā vairāk tiks sniegts ieskats juridiskajā ietvarā par vērtēšanas vizītēm, jo tieši rokasgrāmatas formāts, nevis videolekciju, sniedz iespēju iedziļināties tajā, kas ir rakstīts Augstskolu likumā, Ministru kabineta noteikumos, un vērtēšanas metodikā.

Vienmēr atceries to, ka katra vērtēšanas vizīte ir atšķirīga, un tās nianses ir atkarīgas gan no tā, ko un kādā veidā augstskolas un koledžas raksta savos pašnovērtējuma ziņojumos, gan arī no tā, ko uzzini vērtēšanas vizītē. Vienmēr esi gatavs nedaudz novirzīties no plāna, lai “paraktu” dziļāk, ja tas šķiet vajadzīgs.

Lai forša lasīšana,

Tavs LSA

SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

Augstākā izglītība

Akadēmiskās informācijas centrs. AIC ir Latvijas pārstāvis Eiropas diplomatzīšanas centru tīklos ENIC un NARIC, kā arī ir institūcija, kas pieņem lēmumu par Latvijā agrāk iegūtas un ārzemēs iegūtās augstākās un profesionālās izglītības pielīdzināšanu.

Augstākās izglītības iestāde (šeit apakšā paiet universitātes, akadēmijas, augstskolas, koledžas u.c.)

Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra. AIKA mērķis ir panākt, lai Latvijas augstākās izglītības ārējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbība atbilstu Eiropas kvalitātes standartiem un vadlīnijām, kā arī veicināt uzlabojumus augstskolu, studiju virzienu un programmu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmās, tādējādi veicinot Latvijas augstākās izglītības atpazīstamību un atzīšanu

Augstākās izglītības padome. AIP ir Latvijas Republikas patstāvīga institūcija, kas izstrādā augstākās izglītības valsts stratēģiju, īsteno augstskolu, valsts institūciju un sabiedrības sadarbību augstākās izglītības attīstīšanā, pārrauga augstākās izglītības kvalitāti, nodrošina kvalitatīvu lēmumu par augstāko izglītību pieņemšanu

Latvijas Studentu apvienība (tie esam mēs).

Ministru Kabinets

Studiju kvalitātes komisija

Latvijas Darba devēju konfederācija. LDDK mērķi ir veidot Latvijas uzņēmējdarbībai atbalstošu vidi, veicinot uzņēmēju konkurētspēju un pārstāvot darba devējus sociālā dialoga ietvaros nacionālā, Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. LIZDA mērķi ir pārstāvēt, paust un aizstāvēt LIZDA biedru ekonomiskās, sociālās un tiesiskās intereses, veidojot sociālo dialogu visos līmeņos

VĒRTĒŠANAS IETVARS

Augstākās izglītības ārējā kvalitātes vērtēšana Eiropas Augstākās izglītības telpā

Augstākās izglītības kvalitātes vērtēšana ir pasākumu kopums, kura mērķis ir ar augstskolu/koledžu nesaistītai organizācijai ārēji novērtēt augstākās izglītības kvalitāti tajā. Latvijā pastāv trīs veidu ārējie kvalitātes vērtēšanas pasākumi – licencēšana, studiju virziena akreditācija, augstskolas/koledžas akreditācija. Šajā definīcijā jāpievērš uzmanība tam, ka tā nav kvalitātes nodrošināšana, bet ir gan novērtēšana. Piemēram, akreditācijas ietvaros netiek nodrošināta kvalitāte, bet gan pārbaudīts un novērtēts tas, cik labi augstskola vai koledža spēj nodrošināt kvalitāti pati. Tāpat arī tā ir ārēja novērtēšana, jeb to veic kāda organizācija, kas nav daļa no augstskolas vai koledžas.

Viens no būtiskākajiem šī procesa iznākumiem ir Standarti un vadlīnijas kvalitātes novērtēšanai Eiropas augstākās izglītības telpā (Standards and Guidelines for Quality Assurance in the European Higher Education Area) (ESG).

Ņemot vērā to, ka ESG bija standartu un vadlīniju kopums, kas bija paredzēts augstākās izglītības ārējās kvalitātes vērtēšanas aģentūrām, bija nepieciešama arī organizācija, kas vērtētu vērtēšanas aģentūras. Tā rezultātā tika radīts Eiropas Kvalitātes aģentūru reģistrs (European Quality Asssurance Register) (EQAR). EQAR izveidē piedalījās Eiropas Studentu apvienība, Eiropas Kvalitātes aģentūru asociācija, Eiropas Universitāšu asociācija un Eiropas Augstākās izglītības iestāžu asociācija.

Paši ESG ir sadalīti trīs daļās:

  1. Eiropas Standarti un vadlīnijas iekšējai kvalitātes nodrošināšanai
  2. Eiropas Standarti un vadlīnijas augstākās izglītības ārējai kvalitātes nodrošināšanai
  3. Eiropas Standarti un vadlīnijas ārējām kvalitātes nodrošināšanas aģentūrām

Vērtēšanas ietvaros tev ir nepieciešams pārzināt 1. un 2. daļu, jo tieši tās tiks pielietotas eksperta ikdienas darbā. Tās jāzina no galvas, jo tie ir tie principi, uz kuriem balstās Latvijas un citu valstu augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas pasākumi.

AI ĀRĒJĀ KVALITĀTES VĒRTĒŠANA LATVIJĀ

Latvijā augstākās izglītības ārējo kvalitātes vērtēšanu regulē sekojoši dokumenti:

  • Augstskolu likums
  • Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 795 “Studiju programmu licencēšanas noteikumi”;
  • Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 793 “Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi”;
  • Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 794 “Augstskolu un koledžu akreditācijas noteikumi”.

Augstskolu likuma 1. pantā ir atrodamas akreditācijas un licencēšanas definīcijas šādā redakcijā:

  • 11) akreditēta studiju programma — noteiktam akreditētam augstskolas vai koledžas studiju virzienam atbilstoša studiju programma, kura attiecīgā studiju virziena novērtēšanas procesā atzīta par atbilstošu šā likuma prasībām;

3) augstskolas vai koledžas akreditācija — augstskolas vai koledžas darba organizācijas un resursu kvalitātes pārbaude, kuras rezultātā tai piešķir valsts atzītas augstskolas vai koledžas statusu;

12) studiju programmas licencēšana — tiesību piešķiršana augstskolai, koledžai vai to filiālēm īstenot noteiktu studiju programmu;

Domes sēdes ir atklātas, līdz ar to uz tām drīkst ierasties un tajās izteikties arī tie, kuri nav domnieki. Daudzas LSA aktualitātes var arī atrast LSA mājaslapā vai sazinoties ar LSA Iekšējā virziena vadītāju.

16) studiju virziena akreditācija — pārbaude nolūkā noteikt augstskolas vai koledžas resursu kvalitāti un spēju atbilstoši normatīvo aktu prasībām īstenot noteiktam studiju virzienam atbilstošu studiju programmu. Augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditācija dod tiesības augstskolai vai koledžai izsniegt valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par attiecīgajam studiju virzienam atbilstošas studiju programmas sekmīgu apguvi.

SVARĪGĀKĀS ATŠĶIRĪBAS STARP PROCEDŪRĀM

  • Var tikt uzsākta tikai tad, kad ir akreditēta ne mazāk kā puse no studiju virzieniem, kuros augstskola vai koledža īsteno studiju programmas
  • Regulē MK noteikumi Nr. 794
  • Notiek vienreiz

Studiju programmu licencēšana

  • Dod tiesības uzņemt studējošos studiju programmā
  • Faktiski ir atbilstības vērtējums normatīvo aktu prasībām
  • Ja divus gadus pēc licencēšanas neuzsāk akreditāciju, tad licenci anulē
  • Regulē MK noteikumi Nr. 795
  • Notiek vienreiz

  • Var tikt uzsākta tikai tad, kad ir licencētas programmas
  • Ir kvalitātes vērtēšana
  • Regulē MK noteikumi Nr. 793
  • Notiek regulāri, ne retāk kā reizi 6 gados

GALVENĀS INSTITŪCIJAS KVALITĀTES VĒRTĒŠANAS PROCESĀ

Kvalitātes vērtēšanā ir iesaistītas vairākas organizācijas, padomes un komisijas. Lai varētu saprast, kā tās saistītas savā starpā, zemāk ir attēlots vispārināts modelis studiju virzienu akreditācijas vai licencēšanās vizītes norisei:

Tiek saņemts iesniegums par akreditācijas uzsākšanu

AIC pieprasa nepieciešamo informāciju no AII

AIC izskata informāciju. Pēc nepieciešamības lūdz AII to precizēt

AIC izveido ekspertu komisiju, kas dosies vērtēt AII

Ekspertu komisija izskata AII dokumentus. Pēc nepieciešamības iesūta papildus jautājumus

Ekspertu komisija dodas uz vizīti AII

Ekspertu komisija sagatavo ekspertu ziņojumu

AIC sniedz komentārus par saturiskām, noformējuma u.c. kļūdām

AII sniedz komentārus par faktu kļūdām ziņojumā

SKK lemj par akreditācijas/licences piešķiršanu vai nepiešķiršanu

Pēc shēmas var noprast, ka procesā ir svarīgas šādas organizācijas:

Akadēmiskās informācijas centrs (AIC) vai tā departaments Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra (AIKA) – organizē kvalitātes vērtēšanas procesu.

Ekspertu komisija (tu būsi šeit!) – izskata augstākās izglītības iestādes dokumentus un piedalās vērtēšanas vizītē.

Augstākās izglītības iestāde (AII) – akreditācijas subjekts.

Studiju kvalitātes komisija (SKK) – no ekspertu komisijas nodalīta organizācija, kura izskata augstskolas vai koledžas iesniegumu par studiju virziena akreditāciju vai studiju programmu licencēšanu, apstiprina ekspertu komisijas sastāvu un lemj par studiju virziena akreditācijas vai studiju programmas licences piešķiršanu vai nepiešķiršanu.

Papildus šīm institūcijām, vēl ir citi “spēlētāji”:

Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas padome (AIKNP) – tās sastāvā ir pārstāvji no 15 organizācijām, tostarp LSA. Padome veic stratēģisku vadību un plānošanu akreditācijām. Apstiprina SAK locekļus.

Augstākās izglītības padome (AIP) – darbojas līdzīgi SAK, tikai augstskolas vai koledžas akreditācijā. Pieņem lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju vai neakreditāciju.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) – ir dalībnieks AIP un AIKNP. Deleģē studentus-ekspertus uz akreditācijām. Deleģē novērotājus uz akreditācijām un licencēšanām.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) – ir dalībnieks AIP un AIKNP. Var deleģēt novērotājus uz akreditācijām un licencēšanām.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) – ir dalībnieks AIP un AIKNP. Deleģē darba devējus-ekspertus uz akreditācijām

LICENCĒŠANA

Licencēšana pēc savas būtības ir atbilstības vērtējums, t.i., tās mērķis ir pārbaudīt to, vai attiecīgajā studiju programmā pietiek resursu, lai tā varētu tikt īstenota. 

Licencēšanas procesu apraksta AIC izstrādātā studiju programmu licencēšanas metodika. Atbilstoši šai metodikai, licencēšana tiek uzsākta tad, kad kāda augstākās izglītības iestāde iesniedz programmas licencēšanas pieteikumu un tas tiek apstiprināts.

Procesa shēma:

Augstskola vai koledža iesniedz aģentūrā iesniegumu jaunās studiju programmas licencēšanai

Tiek atlasīti un apstiprināti eksperti

Notiek ekspertu ievadmācības

Ekspertu vizīte

Ekspertu kopīgā atzinuma iesniegšana

Studiju programmu licencēšanas komisijas sēde, kas pieņem lēmumu par licencēšanu

Augstskolu likums nosaka situācijas, kurās var tikt pieņemts lēmums atteikt licencēt studiju programmu:

  • sniegtas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošas ziņas;
  • augstskola vai koledža gada laikā pēc studiju programmas licencēšanas nav sākusi īstenot licencēto studiju programmu;
  • augstskolas vai koledžas darbībā konstatēti ar licencēto studiju programmu saistīti normatīvo aktu pārkāpumi;
  • nav iesniegts iesniegums par studiju virziena akreditāciju atbilstoši prasībām;
  • augstskola vai koledža 30 dienu laikā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasījuma nesniedz tai pilnīgu informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar studiju procesa nodrošināšanu, kā arī par augstskolas vai koledžas studiju bāzi, informatīvo bāzi (tai skaitā bibliotēku), materiāltehnisko bāzi vai finansiālo bāzi;
  • akadēmiskajam personālam un viesprofesoriem, asociētajiem viesprofesoriem, viesdocentiem, vieslektoriem un viesasistentiem nav atbilstošas kvalifikācijas vai augstskola vai koledža nenodrošina atbilstošu studiju bāzi, informatīvo bāzi (tai skaitā bibliotēku), materiāltehnisko bāzi vai finansiālo bāzi;
  • augstskolā vai koledžā pārtraukta studiju programmas īstenošana;
  • ir pieņemts lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu augstskolā vai koledžā;
  • studiju virziena novērtēšanas ietvaros studiju programma atzīta par neatbilstošu šā likuma prasībām;
  • beidzies studiju programmas akreditācijas termiņš un augstskola vai koledža viena mēneša laikā pēc šā termiņa beigām nav iesniegusi iesniegumu par kārtējo studiju programmas akreditāciju.

Licencēšanā piedalās viens LSA deleģēts eksperts, viens LDDK deleģēts eksperts un viens AIC deleģēts eksperts un ir iespēja piedalīties arī LSA vai LDDK deleģētiem novērotājiem. Pati licencēšanas vizīte ilgst vienu dienu un tās ietvaros parasti notiek sekojošais: 

  • Tikšanās ar AII un studiju programmas vadību
  • Tikšanās ar studiju programmas docētājiem
  • Tikšanās ar darba devējiem
  • Materiāltehniskās bāzes apskate

Licencēšanas ietvaros LSA deleģētie pārstāvji var piedalīties arī kā novērotāji.

Studenta-novērotāja loma nozīmē to, ka formāli nenotiek piedalīšanās kopīgā ziņojuma rakstīšanā, bet pēc vizītes ir jāsagatavo novērotāja protokols, kurā ir iespējams arī oficiāli norādīt uz nepilnībām novērtēšanas procesā, ekspertu vai AII pārstāvju darbībās. Tomēr novērotājam ir tiesības piedalīties studiju programmas izvērtēšanā un sniegt par to viedokli.

Praktiski tas izpaužas tā, ka Tev kā novērotājam ir tiesības piedalīties tik daudz, cik citi eksperti atļauj. Ņemot vērā to, ka eksperti parasti nenosaka konkrētas robežas, vislabāk ir censties piedalīties tik daudz, cik netiek aizliegts. Jo vairāk Tu iesaistīsies procesā, jo labāk Tu to izpratīsi un jo interesantāk Tev pašam būs. Ir ļoti maza pievienotā vērtība no pasīva novērotāja, jo, iespējams, tieši Tu pamanīsi kādas būtiskas nepilnības studiju programmā, kas būs jāatgādina ekspertiem, kad tiek gatavots kopīgā ziņojuma uzmetums. 

STUDIJU VIRZIENA AKREDITĀCIJA

Studiju virzienu akreditācija būtībā ir kvalitātes vērtējums. Tas nozīmē to, ka, atšķirībā no licencēšanas, akreditācijā eksperti vērtē vairāk subjektīvi, balstoties uz saviem uzskatiem un principiem. Tā, piemēram, var būt eksperti, kuri uzskata, ka demokrātiska un neatkarīga studējošo pašpārvalde nav svarīga studiju kvalitātei, un tādi, kuri uzskata, ka tā ir vitāli nepieciešama.

Studiju virzieni augstākajā izglītībā ir noteikti Ministru kabineta noteikumu Nr. 793 1. pielikumā. Svarīga lieta, ko atcerēties, ir tas, ka studiju virzieni nav tas pats, kas izglītības tematiskā grupa, tematiskā joma vai izglītības programmu grupa. Studiju virzieni tika izveidoti kvalitātes vērtēšanas procesu vajadzībām, kad notika pāreja no studiju programmu akreditācijas uz plašāku programmu kopu – studiju virzienu – akreditāciju. 

Akreditācijas ietvaros, tāpat kā licencēšanā, ekspertiem ir jāraksta kopīgais atzinums par studiju virziena novērtējumu. Tomēr ir svarīgi atcerēties to, ka jādomā ārpus rāmjiem un jāskatās uz visu studiju virzienu kopumā, izmantojot kopīgā atzinuma struktūru kā sava veida vadlīnijas.

Viens no svarīgākajiem dokumentiem, kas tiek izmantots gatavojoties studiju virziena akreditācijai, ir augstskolas/koledžas pašnovērtējuma ziņojums. 

Uz akreditāciju LSA ir pienākums deleģēt studējošos eksperta statusā un tiesības deleģēt novērotājus. Novērotāja statusā studentam ir tiesības piedalīties vizītē, un, ja to neliedz grupas vadītājs, arī uzdot jautājumus tikšanās reizēs ar dažādu grupu pārstāvjiem. Faktiski novērotāji akreditācijā ir ar tādu pašu rīcības brīvību, kā novērotāji licencēšanā. Savukārt students-eksperts savā darbībā ir pilntiesīgs eksperts.

Kopumā vizītes ietvaros nepieciešams ievērot sekojošos darbības principus:

  • Objektivitāti un balstīšanos uz faktiem
  • Neitralitāti
  • Cieņu pret novērtēšanas procesa dalībniekiem
  • Konfidencialitāti
  • Sadarbību

Studiju virzienu akreditācijas vizītē piedalās sekojoši cilvēki:

  • LSA deleģētais students-eksperts
  • LDDK deleģētais pārstāvis
  • Trīs AIC atlasīti eksperti, no kuriem vismaz viens ir ārvalstu eksperts
  • AIC koordinators
  • Var būt arī LSA vai LIZDA deleģēts novērotājs

Studiju virziena akreditācijas process:

AII sagatavo pašnovērtējuma ziņojumu

Pašnovērtējuma ziņojums tiek iesniegts kopā ar akreditācijas pieteikumu

AIC izskata iesniegtos dokumentus. Pēc nepieciešamības lūdz precizējumus

AIC izvērtē atbilstību normatīvajiem aktiem

Tiek izveidota ekspertu komisija

AII ir tiesības izteikt iebildumus pret kādu ekspertu

Sākas ekspertu darbs pirms vizītes

Notiek novērtēšanas vizīte

Eksperti sagatavo kopējo ziņojumu

Ziņojuma melnrakstu izskata AIKA

AIKAs pārstāvim ir tiesības sniegt komentārus par ziņojuma saturu, noformējumu u.c. punktiem

Eksperti izskata AIKA komentārus, ja tādi ir, un, pēc nepieciešamības, precizē ziņojumu

Ziņojuma melnraksts tiek nosūtīts AII

AII ir tiesības izteikt komentārus par faktu kļūdām ziņojumā

Eksperti izskata AII komentārus, ja tādi ir, un pēc nepieciešamības precizē ziņojumu

Notiek SKK sēde, kurā piedalās AII

SKK pieņem lēmumu

AII ir tiesības iesniegt apelāciju

Notiek monitoringa aktivitātes

Veidojot ekspertu grupu, SKK apstiprina arī grupas vadītāju un sekretāru no ekspertu vidus. 

Attiecīgo lomu galvenie pienākumi:

  • Ir atbildīgs par ekspertu grupas darbu kopumā
  • Pirms ekspertu grupas vizītes organizē ekspertu grupas dalībnieku komunikāciju pēc iepazīšanās ar dokumentiem
  • Pirms ekspertu grupas vizītes apspriež ekspertu darba plānu ar aģentūru
  • Pirms ekspertu grupas vizītes sadala pienākumus ekspertu grupas dalībniekiem
  • Vada ekspertu grupas sanāksmes
  • Vizītes laikā vada tikšanās ar mērķa grupām vai arī nozīmē kādu citu ekspertu grupas dalībnieku noteiktas tikšanās vadīšanai, piemēram, studentam-ekspertam bieži tiek uzticēts vadīt tikšanās ar studiju virziena studējošajiem

  • Atbild par ekspertu grupas kopīgā atzinuma sagatavošanu, kuru sagatavo, sadarbojoties ar pārējiem ekspertu grupas dalībniekiem
  • Pirms vizītes apkopo visus ekspertu grupas dalībnieku viedokļus un novērojumus, kas radušies iepazīstoties ar dokumentiem
  • Vizītes laikā apkopo visu ekspertu grupas dalībnieku viedokļus un novērojumus
  • Iesniedz aģentūrā kopīgo atzinumu

Lai gan eksperts ir sekretārs vai vadītājs, tas viņu neatbrīvo no ekspertu kopējo uzdevumu veikšanas. Šie kopējie uzdevumi ir:

  • Iepazīties ar dokumentiem, kas reglamentē studiju virziena akreditāciju, un pirms novērtēšanas vizītes piedalīties aģentūras organizētajās mācībās
  • Iepazīties ar augstskolas/koledžas pašnovērtējuma ziņojumu un citu ar vērtējamo studiju virzienu saistīto informāciju
  • Sagatavot savu viedokli par dažādiem aspektiem, iekļaujot arī tēmas/jautājumus, kuriem nepieciešams pievērst īpašu uzmanību novērtēšanas vizītes laikā, un elektroniski to nosūtīt ekspertu grupas vadītājam un novērtēšanas koordinatoram
  • Atkārtotas studiju virziena akreditācijas gadījumā novērtēt, kā augstskola/koledža ir novērsusi iepriekšējā ekspertu grupas atzinumā (vai, licencējot studiju programmu, licencēšanas ekspertu atzinumā) norādītos trūkumus un kā ir ieviestas ekspertu grupas sniegtās rekomendācijas
  • Sagatavot un iesniegt novērtēšanas koordinatoram sarakstu ar informāciju, ko papildus jāiegūst no augstskolas/koledžas
  • Veikt citus uzdevumus, kas saistīti ar novērtēšanas procesu saskaņā ar darbu dalījumu starp ekspertu grupas dalībniekiem
  • Piedalīties ekspertu grupas kopīgā ziņojuma sagatavošanā

  • Organizē novērtēšanas procesu, tajā skaitā:
    • Komunikācija ar ekspertu grupu un augstskolu/koledžu
    • Juridisko jautājumu kārtošana ar ekspertu grupu
    • Ekspertu grupas ceļa un uzturēšanas organizēšana
    • Mācības ekspertiem pirms novērtēšanas vizītes
  • Nodrošina ekspertu grupai pieeju pašnovērtējuma ziņojumam
  • Sagatavo novērtēšanas vizītes darba plānu un saskaņo to ar ekspertu grupu un augstskolu/koledžu
  • Saskaņo jautājumu par tulka nepieciešamību, ja augstskola/koledža vēlas pieaicināt tulku novērtēšanas vizītes laikā
  • Pieprasa papildus informāciju no augstskolas/koledžas
  • Pārbauda ekspertu grupas kopīgo atzinumu
  • Sniedz atbalstu ekspertu grupai ar novērtēšanu saistītajos jautājumos

Augstskolu likums nosaka situācijas, kurās var tikt pieņemts lēmums atteikt akreditēt studiju virzienu:

  • novērtēšanas komisijas ekspertu motivēts kopējais ziņojums vai eksperta individuālais ziņojums (ja ekspertīzi veic viens eksperts) ir negatīvs;
  • studiju virzienam atbilstošā augstskolas vai koledžas studiju programma vai studiju programmas neatbilst šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām;
  • studiju, informatīvā(tai skaitā bibliotēka), materiāltehniskā, finansiālā bāze un akadēmiskā personāla kvalifikācija neatbilst attiecīgajam studiju virzienam atbilstošas studiju programmas vai studiju programmu īstenošanas nosacījumiem;
  • studiju programmas maģistra vai doktora grāda iegūšanai nav balstītas uz attiecīgās zinātņu nozares sasniegumiem un atziņām;
  • augstskola vai koledža nav novērsusi studiju virziena iepriekšējās akreditācijas laikā konstatētos trūkumus atbilstoši šā panta trešās daļas prasībām.

Eksperti var rekomendēt studiju virzienu akreditēt uz 0 (neakreditēt), 2 vai 6 (maksimums) gadiem. 

Ekspertu vizītes laikā notiek tikšanās ar sekojošām grupām no augstskolas/koledžas:

  • Augstskolas/koledžas un/vai atbilstošas struktūrvienības vadību
  • Pašnovērtējuma ziņojuma izstrādes grupu
  • Mācībspēkiem
  • Studējošajiem
  • Absolventiem
  • Darba devēju un/vai profesionālo organizāciju pārstāvjiem

Parasti tikšanās reizi ar studējošajiem vada vai par to ir galvenokārt atbildīgs students-eksperts, jo tieši Tu grupā būsi tas, kurš vislabāk spēs saprast studējošos.

AUGSTSKOLAS VAI KOLEDŽAS AKREDITĀCIJA

Augstskolas vai koledžas akreditācija ir process, kas pārbauda to, vai darbojas iekšējās kvalitātes sistēma visā augstskolā vai koledžā.

Ekspertu grupa mēneša laikā pēc vizītes augstskolā vai koledžā iesniedz centrā atbilstoši vadlīnijām sagatavoto kopīgo atzinumu. Centrs kopīgā atzinuma kopiju 10 darbdienu laikā pēc tā saņemšanas nosūta attiecīgajai augstskolai vai koledžai.

Augstskolas vai koledžas akreditācijas rezultātā tiek vai netiek iegūta beztermiņa augstskolas vai koledžas akreditācija, kuru var zaudēt tikai augstskolas vai koledžas ārkārtas akreditācijas rezultātā.

Ja augstskolai/koledžai ir gan studiju virziena, gan augstskolas/koledžas akreditācija, tad tā ir tiesīga attiecīgajā studiju virzienā izsniegt valsts atzītos diplomus. Licence piešķir tiesības uzņemt studējošos studiju programmās.

ĀRPUSKĀRTAS STUDIJU VIRZIENU UN ĀRKĀRTAS AUGSTSKOLAS VAI KOLEDŽAS AKREDITĀCIJA

Augstskolu likums regulē gadījumus, kur un kā var pieprasīt ārpuskārtas un ārkārtas akreditācijas. Tā, piemērām, 9. panta 3. punkts nosaka:

(3) (..) Ja augstskola vai koledža nenodrošina akreditācijā norādīto studiju bāzi, informatīvo bāzi, studiju kvalitāti atbilstoši šā likuma 55.panta pirmajā daļā minētajām prasībām vai augstskolas vai koledžas darbībā ir konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi, izglītības un zinātnes ministram ir tiesības izdot rīkojumu par augstskolas vai koledžas ārkārtas akreditāciju, akreditācijas laiku, akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu. Pirms rīkojuma izdošanas Augstākās izglītības padome sniedz argumentētu atzinumu.

Tāpat arī 55.3 panta 10. punkts nosaka, ka:

(10) Ja augstskola vai koledža studiju virziena akreditācijas termiņā nenodrošina studiju virziena akreditācijas procesā norādīto studiju bāzi, informatīvo bāzi (tai skaitā bibliotēku), materiāltehnisko bāzi, finansiālo bāzi vai akadēmiskā personāla kvalifikāciju, izglītības un zinātnes ministrs ir tiesīgs lemt par attiecīgā studiju virziena ārpuskārtas akreditācijas noteikšanu. Studiju virziena ārpuskārtas akreditācijas ietvaros Studiju kvalitātes komisija var pieņemt lēmumu par attiecīgās augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditācijas atstāšanu spēkā vai lēmumu par studiju virziena akreditācijas atņemšanu.

Tātad ir divas institūcijas, kas var izglītības un zinātnes ministram sniegt priekšlikumu par ārkārtas akreditāciju – Studiju kvalitātes komisija un Augstākās izglītības padome.

Kopumā ārpuskārtas un ārkārtas akreditācijas notiek tāpat, kā parastās akreditācijas, vienīgā atšķirība ir tā, ka par tām maksā Izglītības un zinātnes ministrija.

PIRMS VIZĪTES

Ir vairāki sīkumi, kas būtu jāņem vērā, piedaloties šajās tikšanās reizēs. Pirmā no tām ir vienmēr izpildīt savu mājasdarbu.

Pirms vizītes eksperti iepazīstas ar pašnovērtējuma ziņojumu un parasti cenšas aizpildīt ekspertu kopējo ziņojumu ar sev pieejamo informāciju. Šajā brīdī ir svarīgi piefiksēt visus jautājumus, kas varētu rasties, lai tos vispirms pajautātu augstskolai/koledžai, kad tiek lūgta papildus informācija, kā arī, lai varētu tos uzdot vizītes laikā. Ņemot vērā to, ka Tev ir zināms jau iepriekš, ar kādām personāla grupām Tu tiksies, vari jau sagatavot provizoriskos jautājumus, ko katrai uzdot.

Atceries, ka akreditācijas ietvaros ir nepieciešams ne tikai novērtēt kvalitāti, bet arī sagatavot ekspertu kopējo ziņojumu. Vizīte ir vienīgais laiks, kad var iegūt atbildes uz lielāko daļu sev interesējošo jautājumu.

Gatavojot jautājumus vizītes ietvaros, ir vērts atcerēties to, ka ir vērtīgi uzdot vienus un to pašus vai līdzīgus jautājumus dažādām personāla grupām. Šāda jautājumu uzdošana palīdzēs saprast to, kā notiek informācijas plūsma augstskolā/koledžā.

Papildus tam ekspertiem ziņojumā jāraksta arī par atsevišķām programmām, tādēļ nereti tās tiek savstarpēji sadalītas.

Katrai no šīm daļām ir savi jautājumi, un Tev, kā ekspertam, ja Tu esi atbildīgs par kādu no tām, ir pienākums nodrošināt, ka esi ieguvis pietiekami daudz informācijas, lai varētu uzrakstīt ziņojumu par to daļu, par kuru esi atbildīgs.

Vienmēr centies pierakstīt visu, jo ekspertu ziņojumu jābalsta uz konkrētiem faktiem.

Vizītes laikā centies sevi pozicionēt nevis kā revidentu, kurš nācis sodīt, bet gan kā sava veida mentoru, kurš atnācis, lai paskatītos uz to, ko ir nepieciešams uzlabot.

INTEREŠU KONFLIKTS

Grupas dalībniekiem nedrīkst būt interešu konflikts. Interešu konflikts ir sekojošos gadījumos:

  1. Grupas dalībnieks ir nodarbināts vai viņam ir citas līgumveida attiecības ar augstskolu/koledžu, kurā notiek vizīte, vai arī viņš ir bijis nodarbināts šajā augstskolā/koledžā 2 gadu laikā pirms novērtēšanas vizītes
  2. Grupas dalībnieks ir augstskolas/koledžas, kurā notiek vizīte, lēmējinstitūcijas vai padomdevējinstitūcijas sastāvā
  3. Grupas dalībnieks studē augstskolā/koledžā, kurā notiek vizīte, vai ir to absolvējis 2 gadu laikā pirms novērtēšanas vizītes
  4. Novērtējamā studiju virziena realizācijā ir iesaistīta persona, kuru ar grupas dalībnieku vieno pirmās pakāpes radnieciskas saiknes (dzīvesbiedrs, bērns vai vecāks u.tml.)

 

SVARĪGAS SAITES

Droši klikšķini uz nosaukuma un tas Tevi aizvedīs uz attiecīgo lapu.

Skip to content