Studējošie atkārtoti tiksies ar izglītības un zinātnes ministri
Šodien, 16. decembrī, notiks atkārtota studējošo tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, kurā plānots turpināt diskusiju par budžeta vietu piešķiršanas principiem un uzņemšanas kritērijiem augstskolās, kā arī prioritātēm augstākās izglītības politikā nākamgad. Tikšanos rosināja Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc tam, kad iepriekšējā studentu un ministres tikšanās reizē 14. novembrī šie jautājumi netika pārrunāti, jo Šuplinska tikšanos pameta un devās uz Saeimu, kur tobrīd tika skatīts 2020. gada budžets.
Tikšanās laikā tiks prezentēts studentu un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) viedoklis par budžetu vietu piešķiršanas principiem. Ministrija šoruden augstskolām paudusi piedāvājumu jau nākamgad daļēji pāriet uz optimālajiem studiju izmaksu koeficientiem, tā nodrošinot augstāku vienai budžeta vietai piešķirto naudas summu, tomēr nemainot kopējo valsts piešķirtā finansējuma apmēru. Šāds risinājums samazinātu kopējo budžeta vietu skaitu, tā ierobežojot izglītības pieejamību gan šībrīža, gan topošajiem studentiem. Sarunas starp lielāko daļu augstākās izglītības iestāžu un IZM par budžeta vietu sadalījumu nākamgad jau ir notikušas, un pārsvarā augstskolas IZM piedāvājumam nepiekrīt, kas rosina domāt, ka nākamgad budžeta vietu skaits nekritīsies.
LSA 2018. gadā rīkoja diskusiju ciklu par augstākās izglītības finansēšanu ar dažādām augstākās izglītības politikas veidošanā iesaistītajām pusēm, un viens no secinājumiem bija nepieciešamība pilnveidot esošo budžeta vietu piešķiršanas sistēmu, piemēram, ieviešot budžeta vietu piešķiršanu augstskolām un studiju programmām pēc kvalitātes kritērijiem. Lai gan šobrīd valsts piešķirtais finansējums vienai studiju vietai reālās izmaksas nesedz un pāreja uz optimālajiem studiju izmaksu koeficientiem ir būtiska, to nedrīkst darīt uz izglītības pieejamības rēķina. Ministrijas sociālie partneri vairākkārt norādījuši, ka Latvijai būtu nepieciešams izvirzīt skaidru stratēģisko mērķi – veikt pāreju uz pilnībā valsts dotētu augstāko izglītību –, bet piedāvātā ministrijas pieeja virzās tieši uz pretējo.
Plānots pārrunāt arī abu pušu viedokli par uzņemšanas kritērijiem augstskolās. Nesen rezonansi medijos radījis IZM piedāvājums neuzņemt budžeta vietās reflektantus, kuriem vidējais vērtējums ir zemāks par 7. Ministrija uzskata, ka tas varētu risināt augsto studējošo atbirumu, tomēr pastāv bažas, ka šis pieņēmums nav faktos balstīts. Lai gan ministrija solījusi nākamgad uzņemšanas kritērijus nemainīt, tikšanās laikā tiks pārrunāti iespējamie varianti izmaiņām turpmākajos gados.
Šos jautājumus studējošie un ministre bija plānojuši pārrunāt jau pirms mēneša, kad notika iepriekšējā tikšanās, tomēr to Šuplinska pameta un devās uz Saeimas sēdi, kurā tobrīd tika skatīts budžets. Iepriekšējā tikšanās reizē tika pagūts aplūkot tikai jautājumu par augstskolu pārvaldību, ko darba kārtībā ievietoja ministrija, bet studentu aktualizētajiem jautājumiem laiks netika atlicināts. Uz tikšanos bija ieradušies aptuveni 80 studējošo pārstāvji no lielākās daļas Latvijas augstskolu.
Visbeidzot, izglītības un zinātnes ministre Šuplinska prezentēs ministrijas prioritātes augstākās izglītības politikā nākamgad, kā arī tiks pārrunāti LSA priekšlikumi Studējošie papildus jautājumiem, kuru risināšana jāturpina arī nākamgad – studentu kreditēšanas reforma, izmaiņas augstskolu pārvaldībā un jaunā doktorantūras modeļa ieviešana –, par nepieciešamu uzskata arī stipendiju apmēra izmaiņu aktualizēšanu un jautājumu par augstskolu finansēšanu kopumā.