Studējošie rosina palielināt stipendiju apmēru
Vakar, 12. februārī, Latvijas Studentu apvienības (LSA) valdes locekles viesojās Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā, kurā prezentēja LSA skatījumu uz nepieciešamajām pārmaiņām augstākās izglītības finansēšanā. Deputāti tika iepazīstināti ar pagājušajā vasarā LSA rīkoto apaļā galda diskusiju rezultātiem, kuros atspoguļots augstākās izglītības nozares skatījums uz nepieciešamajām izmaiņām piecos augstākās izglītības finansēšanas aspektos. Deputāti un nozares partneri, kas piedalījās sēdē, priekšlikumus novērtēja atzinīgi, tomēr skaidrs, ka jauno risinājumu ieviešanai būtu jānotiek pakāpeniski un pirmās izmaiņas varētu tikt plānotas 2020. gada valsts budžetā.
Prezentētie priekšlikumi:
- Stipendiju apjoma un apmēra palielināšana, it īpaši doktorantiem,
- Pilnībā valsts galvots studiju un studējošā kredīts,
- Izcilībā balstītās valsts budžeta finansētās studiju vietas,
- Viena avota finansējums vienai tematiskajai jomai,
- Valsts budžeta finansētās studiju vietas nepilna laika studijām.
Stipendiju apjoma un apmēra palielināšana
Šobrīd doktoranti Latvijā saņem nepilnus 114 eiro lielu stipendiju katru mēnesi. Tā kā tas ne tuvu nesedz dzīvošanas izmaksas, viņi spiesti meklēt papildu nodarbinātības iespējas, tāpēc nespēj pievērsties savam primārajam uzdevumam – zinātniskā darba veikšanai. Tas kavē zinātnieku ataudzi, kas ir ļoti būtiska, jo Latvijā zinātnieku skaits ir otrais zemākais Eiropas Savienībā.
LSA rosina doktorantu stipendijas pakāpeniski palielināt divos posmos – pirmajā etapā līdz 500 eiro, bet pēc tam līdz divām minimālajām mēnešalgām, kas šobrīd ir 860 eiro mēnesī. Stipendijas varētu balstīt kredītā, kas nebūtu jāatmaksā, ja doktoranta promocijas darbs piecu gadu laikā pēc studiju uzsākšanas tiktu iesniegts promocijas padomē.
Arī citu līmeņu studējošajiem situācija ir neapmierinoša. 2017. gada Eurostudent VI pētījums “Studentu sociālie un ekonomiskie dzīves apstākļi Latvijā” liecina, ka Latvijā daudzi studējošie strādā paralēli studijām, un tas traucē sasniegt augstākus mācību rezultātus. No aptaujātajiem pilna laika studējošajiem strādā 49%, un vidējais darba stundu skaits nedēļā ir 31. Kā pētījumi1 liecina, vairāk nekā 20 darba stundas nedēļā jeb pusslodzes darbs negatīvi ietekmē studiju rezultātus, tāpēc jādomā par atbalsta mehānismiem studējošajiem.
Viens no tādiem ir stipendijas. Valsts piešķirtās stipendijas bakalaura un maģistra līmeņa studējošajiem šobrīd ir 99,60 eiro mēnesī, un tās saņem aptuveni katrs desmitais no tiem, kuri studē budžeta grupā. LSA uzskata, ka stipendiju apmērs jāpalielina līdz 200 eiro bakalaura līmeņa studentiem un līdz 300 eiro – maģistrantiem, un stipendija būtu jāpiešķir divreiz vairāk studentiem nekā šobrīd – 20% labāko studentu. Šīs izmaiņas būtu jāievieš pēc tam, kad palielinātas doktorantu stipendijas, turklāt jāsāk ar maģistrantiem, lai visbeidzot varētu palielināt stipendijas arī bakalaura līmeņa studentiem.
Pilnībā valsts galvots studiju un studējošā kredīts
Vēl viens atbalsta mehānisms ir iespēja iegūt studiju (studiju maksas segšanai) un studējošā (ikdienas izdevumu segšanai) kredītu. Lai gan šobrīd tāda iespēja pastāv, kredītam nepieciešams papildu galvotājs, ko banka atzīst par maksātspējīgu. Šī prasība liedz iegūt kredītu studējošajiem no sociāli mazaizsargātām grupām (piemēram, ģimenēm ar zemiem ieņēmumiem), jo valsts galvojums nav nepieciešams tikai I un II grupas invalīdiem un bāreņiem līdz 24 gadu vecumam.
Šobrīd jau ir uzsākts darbs pie izmaiņām studējošo kreditēšanas sistēmā, kas ļautu iegūt kredītu ar valsti kā vienīgo galvotāju, tā padarot to pieejamāku, kā arī vienkāršot kredīta iegūšanas procesu. Kredītus ar valsts galvojumu sniegtu finanšu institūcija ALTUM portfeļa garantijas instrumenta veidā. Pavasarī plānots izstrādāt informatīvo ziņojumu ar detalizētu jaunā modeļa aprakstu un tā izmaksu aprēķiniem, ko izskatīs Ministru kabinets. Jaunā kreditēšanas sistēma varētu stāties spēkā 2020. gada pavasarī.
LSA uzskata šīs izmaiņas par būtisku soli studiju pieejamības veicināšanā, tomēr pauž bažas par dažiem no aspektiem. Šobrīd valsts pakāpeniski dzēš daļu atlikušās kredīta summas valsts pārvaldē strādājošajiem (skolotājiem, mediķiem, policistiem u.c.) un jaunajiem vecākiem. Jau šī gada budžetā kredītu dzēšanai paredzētais finansējums ir būtiski samazināts, bet jaunajā modelī šāda iespēja vispār nav paredzēta. Tas negatīvi ietekmētu demogrāfisko situāciju, neļaujot mazināt finansiālo slogu jaunajiem vecākiem, kā arī nemotivētu absolventus strādāt valsts pārvaldē. LSA aicina saglabāt šo budžeta pozīciju esošajā apmērā un nākotnē rast iespēju palielināt finansējumu studiju un studējošā kredīta dzēšanai vai citiem atbalsta mehānismiem.
Sēdes dalībnieki atbalsta jauno kreditēšanas sistēmas ieviešanu un ir gatavi izskatīt iespēju par līdzekļu atvēlēšanu studentu kredītu dzēšanai arī pēc jaunās sistēmas ieviešanas, noorganizējot darba grupu, kas plānos citu risinājumu ieviešanu līdzšinējā atbalsta vecākiem un konkrētās nozarēs strādājošajiem vietā.
Pārējie prezentētie priekšlikumi
Trešais prezentētais priekšlikums – izcilības kritērijos balstītas budžeta vietas studiju programmām. Šis rosinājums paredz iespēju trešā pīlāra ietvaros piešķirt valsts budžeta finansētās studiju vietas tām augstākās izglītības iestādēm, kuru attiecīgās tematiskās jomas ir sniegušas augstus rādītājus salīdzinājumā ar tām pašām jomām citās augstākās izglītības iestādēs. Šo budžeta vietu saņemšanai būtu trīs kritēriju grupas – karjera, sasaiste ar tautsaimniecību un darba tirgu (40%), ieguldījums Latvijas vides, kultūras un sociālās atbildības ilgtspējīgā attīstībā (20%) un augstākās izglītības eksportspēja (40%).
Deputātiem prezentēts arī priekšlikums par viena avota finansējuma piešķiršanu vienai studiju tematiskajai jomai. Šis jautājums tika atzīts par nozīmīgu, tomēr, salīdzinājumā ar citiem aktuālajiem jautājumiem, nav prioritāri risināms, jo tas ir politiska rakstura lēmums, un par to jāuzsāk diskusija politiķiem, nozaru ministriem un augstskolām.
Pēdējais no prezentētajiem priekšlikumiem bija no valsts budžeta finansēto studiju vietu piešķiršana arī nepilna laika studiju programmām, tomēr vasarā notikušajās apaļā galda diskusijās nozare vienojās, ka šis priekšlikums īstenojams tikai gadījumā, ja līdzekļi šo budžeta vietu izveidei tiek piešķirti papildus.
LSA plāno tikties ar IZM pārstāvjiem, lai pārrunātu tālākās darbības. Deputāti un nozares partneri, kas piedalījās sēdē, priekšlikumus novērtēja atzinīgi, tomēr skaidrs, ka jauno risinājumu ieviešanai būtu jānotiek pakāpeniski un pirmās izmaiņas varētu tikt plānotas 2020. gada valsts budžetā.
Augstākajai izglītībai un zinātnei piešķirot papildu finansējumu, nedrīkst aizmirst, ka tā ir viena no nozarēm, kuras finansējums nav ticis būtiski palielināts kopš finanšu krīzes 2009. gadā. Toreiz valsts budžeta finansējums tika samazināts aptuveni uz pusi, un joprojām nav sasniedzis iepriekšējos apmērus. Aicinot palielināt augstākās izglītības un zinātnes finansējumu, ļaujot nozarei pārstāt pastāvēt krīzes režīmā, Augstākās izglītības padome pagājušā gada sākumā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām un izglītības un zinātnes ministram aicināja 2019. gadu noteikt par Latvijas Nacionālās augstākās izglītības un zinātnes sistēmas simtgades gadu, nosakot šīs jomas par prioritātēm, atspoguļojot to arī valsts budžetā.
Ar deputātiem sniegto prezentāciju iespējams iepazīties šeit.
1 Colin W Smith “Effects of Employment on Student Academic Success”, 2016