Uncategorized

Studenti Eiropas līmenī diskutē par augstākās izglītības nākotni

No 28.līdz 30. septembrim Briselē norisinājās 30. Eiropas studentu konvents (ESC), kuru rīkoja Eiropas Studentu apvienība (ESU). Galvenā konventa tēma bija studentu centrēta izglītība- tika pārrunāts projekts PASCL (Peer Assessment of Student-Centred Learning), apskatīta Boloņas procesa attīstība kopš 1999. gada, mūžizglītības temats, kā arī neseno politisko jautājumu iespaidā tika apskatīts bēgļu jautājums un diskutēts par to, kā augstākā izglītība var veicināt bēgļu integrāciju sabiedrībā. Kopumā konventā piedalījās 102 dalībnieki no 50 organizācijām, Latvijas Studentu apvienību (LSA) šajā konventā pārstāvēja Inguna Zariņa (LSA Starptautiskā virziena vadītāja) un Marta Megne (RTU SP).

Studentu centrēta izglītība ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, kuru Eiropas Studentu apvienība cenšas attīstīt jau vairākus gadu desmitus. Atšķirībā no ierastā studiju veida jeb mācībspēkos orientētas izglītības, kurā galvenā uzmanība vērsta uz pasniedzēju, studentu centrētā izglītība paredz aktīvu studentu iesaisti lekciju procesā, izmantojot dažādas mācību metodes (diskusijas, radošas darbnīcas, seminārus, praktiskos uzdevumus), kas, savukārt, veicina vienlīdzību starp studējošajiem un mācībspēkiem. Šāda veida izglītības atbilstību mūsdienu prasībām atzīst daudzi, arī Eiropas Parlamenta deputāte Therese Comodini, uzsvēra to, ka ieguvumi no šī studiju veida ir būtiski un vērā ņemami. Kā, piemēram, socioloģijas pasniedzēja no Hārvardas Universitātes Manja Klemencic, kas arī piedalījās paneļdiskusijās, izmantojot šāda veida pasniegšanas metodes, atzīst, ka studenti mācās ne tikai no viņas, bet viņa ļoti daudz arī gūst no saviem studentiem.

Būtiskākā problēma, ko uzsvēra vairāki konventa lektori un augstākās izglītības procesos iesaistītās puses- izglītība ir kļuvusi par plaša patēriņa preci, tādēļ pievērst uzmanību katram studentam individuāli ir sarežģīti, tomēr ESU uzsver, ka šis ir būtisks mērķis, kas ir jāsasniedz. Tāpat daudzi lektori, arī pārstāve no Eiropas Universitāšu asociācijas, uzsvēra, ka studentu iesaiste un spiediens uz savām izglītības iestādēm un citām organizācijām, ir noteicošais, lai izvirzītie rezultāti tiktu sasniegti.

Šī gada maijā notika Eiropas augstākās izglītības telpas (EHEA) izglītības ministru sanāksme, kur tika prezentēts pētījums par Boloņas procesa attīstību. Arī ESC pasākuma noslēgumā no vairākiem skatu punktiem tika apskatīta Boloņas procesa attīstība kopš 1999.gada, kad tas tika uzsākts. Interesanti, ka ESU veiktā pētījuma “Bologna with Student Eyes 2015” rezultāti par iepriekš apstiprināto reformu ieviešanu EHEA dalībvalstīs atšķiras no ekspertu pētījuma rezultātiem, šeit jāpiebilst, ka ESU pētījuma veidošanā tiek izmantotas līdzvērtīgas anketas, bet apkopoti nacionālo studentu apvienību sniegtie dati. Atšķirības rezultātos dabiski izraisa jautājumus, vai valstu sniegtā informācija par īstenotajām reformām atbilst īstenībai. No studentu puses Boloņas procesa īstenošana tika novērtēta atzinīgi un tika pausts atbalsts tā turpināšanai.

Sanāksmes laikā daudz tika runāts par šobrīd aktuālo bēgļu jautājumu Eiropā, tika diskutēts par pašreizējo situāciju un iespējamajiem risinājumiem. Eiropas Komisijas (EK) Izglītības un kultūras ģenerāldirektore uzskata, ka izglītība ir jāiesaista bēgļu krīzes jautājuma risināšanā, arī EK Izglītības, kultūras jaunatnes un sporta komisārs izteicās, ka bēgļu iekļaušana izglītībā un sportā, viņaprāt, ir labākie veidi, kā iekļaut bēgļus sabiedrībā, tomēr viņš uzsvēra, ka tie nevar būt vienīgie integrācijas risinājumi. Vairākas studentu apvienības pauda atbalstu izglītības jomas, izglītības iestāžu un studentu organizāciju nozīmei problēmas risināšanā, valstis un augstskolas īpaši tika aicinātas atrast veidus, kā mazināt birokrātiju, lai studējošie bēgļi pēc iespējas ātrāk var atsākt studijas kādā no augstskolām Eiropā.

Kopumā 30. Eiropas Studentu konvents sniedza ieskatu par to, kā praktiskos veidos iespējams veicināt studentu centrētas izglītības attīstību Latvijas augstākajā izglītībā. Ja ir interese par to, cik lielā mērā konkrētā augstākās izglītības iestāde atbilst studentu centrētas izglītības kritērijiem, iespējams pieteikties PASCL, lai viņu komanda veiktu šo novērtējumu (http://pascl.eu/). Līdzīgi arī izcēlušies jautājumi, kurus jārisina Latvijas Studentu apvienībai, lai veicinātu studentu centrētu izglītību- ECTS kredītpunktu ieviešana, sociālās dimensijas problēmjautājumu nozīmes celšana valdības līmenī, studentu centrētas izglītības kritēriju ieviešana AII akreditācijā un reitingos un citi darbietilpīgi un laikietilpīgi jautājumi, ar kuriem Eiropas studenti nodarbojas jau kopš 1999. gada.

Did you like this article? Share it with your friends!

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Skip to content