Studenti akcentē, ka ir jāturpina diskusijas par rezidentūras jautājumiem
1. marta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes darba kārtībā tika skatīts jautājums par rezidentūras studiju programmu īstenošanas aktuāliem jautājumiem jeb par Veselības ministrijas jauno Ministru Kabineta (MK) noteikumu Nr.685 “Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” (turpmāk — noteikumi) grozījumu projektu, kurā Latvijas Studentu apvienība (LSA) sadarbībā ar Latvijas Medicīnas studentu asociāciju (LaMSA) akcentēja, ka nav atbalstāma termiņa pagarināšana pēc rezidentūras no 3 līdz 5 gadiem un to, ka prioritārā kārtībā rezidentūrā uzņemt tos pretendentus, kuri noslēguši reģionālos līgumus par darba attiecībām pēc rezidentūras beigšanas.
LSA uzsver, ka pozitīvi vērtējams, ka Veselības ministrija, G. Belēviča vadībā, vēlas sakārtot un veikt izmaiņas veselības aprūpes sistēmā, lai apturētu strādājošo cilvēkresursu izsīkumu, bet tas nav izdarāms, veicot izmaiņas tikai normatīvo aktu regulējumos.
Iepazīstoties ar Veselības ministrijas veidoto grozījumu projektu, anotāciju un sekojot līdzi šī brīža veselības aprūpes sistēmas galvenajiem problēmjautājumiem, ir saprotami iemesli, kāpēc nepieciešami grozījumi noteikumos, bet no studējošo skata punkta konkrētajai redakcija ir jārod cits risinājums. Medicīnas studējošie uzskata, ka, izvērtējot pretendentus rezidentūrai, absolūtai priekšrocībai nevajadzētu būt reģionālajiem līgumiem. Vienlīdz svarīgiem jābūt arī eksāmenu rezultātiem un iegūtajām kompetencēm, kā arī rezidentūras sadales noteikumu izstrādē vajadzētu ņemt vērā studējošo sociālos faktorus, darbību zinātnē jeb studēšanu doktorantūrā, kā arī pieļaut iespēju stažēties ārzemēs. Uz jautājumu par to, ka jaunie ārsti nepieciešami visā Latvijas teritorijā, piedāvājam lūkoties no vairākiem skata punktiem, proti, sēsties pie viena saruna galda ar Latvijas Slimnīcu biedrību, Latvijas Pašvaldību savienību, Veselības ministriju un citām iesaistītajām pusēm, lai pārrunātu reģionu attīstības koncepcijas un jauno ārstu nepieciešamību, skatoties no iedzīvotāju / pacientu skaita dinamikas nevis slimnīcu ēku aizpildīšanas, un to, kādi ir esošie un plānotie piedāvājumi jaunajiem ārstiem attiecībā uz dzīves nodrošinājumu reģionālajās pilsētās (dzīvesvietas, bērnudārzu pieejamība u.c.).
Runājot par Veselības ministrijas vēlamajiem noteikumu grozījumiem un nepilnībām kopumā veselības aprūpes sistēmā, jāatceras, ka katrs veiktais grozījums skars šobrīd esošos aptuveni 1700 medicīnas studentus.
Papildus jāņem vērā Saeimas komisijas sēdē, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja prof. Jāņa Vētras minēto, ka, balstoties uz Augstskolu likumu, rezidenti ir studenti, un ka uzņemšanas noteikumu kritērijus studiju programmās izstrādā attiecīgās universitātes, kurās tiek īstenotas rezidentūras studiju programmas. Šajā gadījumā, ja tiek runāts par vienoto uzņemšanu, tad abām universitātēm būtu jāvienojas par uzņemšanas noteikumiem bez virzītajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos.
LSA uzskata, ka uz esošo sistēmu jāskatās kopumā, ņemot vērā arī augstākās izglītības telpas jautājumus, un to, ka veselības aprūpes sistēmai akūti nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta, lai nodrošinātu papildus valsts budžeta vietas rezidentūrai, konkurētspējīgu atalgojumu ārstniecības iestādēs strādājošajiem, tai skaitā rezidentiem, kā arī ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanu un attīstīšanu.
LSA vēlas kopīgi ar iesaistītajām pusēm rast risinājumus rezidentūras problēmjautājumiem un ir gatava tikties arī ar Veselības ministru G. Belēviču, lai klātienē pārrunātu medicīnas izglītības nozares attīstību.
LSA jautājumos par rezidentūru pauž demokrātiskā procedūrā formulētu medicīnas studentu viedokli, kas veidots kopā ar LaMSA, Rīgas Stradiņa universitātes Studējošo pašpārvaldi un Latvijas Universitātes Studentu padomi.