Studentiem rūp Eiropas Savienības drošība, izglītība un klimata pārmaiņas
Šonedēļ Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra telpās norisinājušās Eiropas Parlamenta (EP) deputātu kandidātu un Latvijas augstskolu studentu debates. Tajās studentiem bija iespēja 13 politisko partiju pārstāvjiem uzdot jautājumus par sev būtisko Eiropas Savienības (ES) nākotnē. Kandidātiem uzdotie jautājumi skāra tādas tēmas kā klimata pārmaiņas, ES drošība, jauniešu nodarbinātība, digitalizācija un reģionu attīstība.
Debates ar EP deputātu kandidātiem notika paralēli divās grupās. Lai gan dalību bija apstiprinājuši pa vienam pārstāvjiem no katras partijas, kas kandidēs 25. maija vēlēšanās, trīs no tiem neieradās, kā rezultātā vienā no debatēm piedalījās astoņi partiju pārstāvji, bet otrā – piecu partiju pārstāvji. Pasākumu noslēdza profesores Žanetas Ozoliņas lekcija par Eiropas Savienības nākotni. Visbeidzot, jaunieši varēja piedalīties EP vēlēšanu ģenerālmēģinājumā, balsojot par to, vai jauniešiem būtu jābūt tiesībām piedalīties EP vēlēšanās jau no 16 gadu vecuma. Interesanti, ka atbilde bija noliedzoša – tikai 43% balsoja par, bet 57% – pret.
Kandidātiem uzdotie jautājumi parādīja, ka jauniešiem interesējošo tēmu spektrs ir gana plašs. Tie skāra ES drošību – gan aktualizējot situāciju Ukrainā un ES attieksmi pret Krievijas agresiju, gan arī skarot kodolieroču tēmu –, digitalizāciju gan valsts un ES pārvaldē, gan arī digitālās telpas regulēšanu un naida runas ierobežošanu, kohēziju ES mērogā un reģionālo attīstību valsts iekšienē, piemēram, izceļot lielo atalgojuma atšķirību starp Rīgu un Latgali vai Kurzemi. Uz jautājumu par attieksmi pret Grētas Tūnbergas vēstījumu un klimata pārmaiņām kandidāti atbildēja, minot, ka šai tēmai noteikti jāpievērš uzmanība. Uz jautājumu par vajadzību piešķirt iespēju reģistrēt attiecības viendzimuma pāriem kandidātu atbildes krasi atšķīrās.
Debašu dalībnieki iezīmēja arī tādas tēmas kā nevienlīdzīga finansējuma sadalījumu starp “vecajām” un “jaunajām” ES dalībvalstīm, kam nākamā ES budžeta sastādīšanas gaitā būtu jāpievērš īpaša uzmanība, tāpat arī brain drain jeb “smadzeņu aizplūšanu”, kas brīvas iedzīvotāju kustības rezultātā ļauj uz ārzemēm doties zinātniekiem un studentiem, paužot viedokli, ka to veicina arī dalība apmaiņas programmās. Komentējot Brexit jautājumu, kandidāti uzsvēra ne vien Lielbritānijas būtisko lomu vienotajā tirgū un ES drošībā, bet arī daudzos pētniecības centrus un britu dalību starptautiskos zinātniskos projektos, kuru pārtraukšana būtu liels zaudējums Latvijai un Eiropai
Studentu jautājumi skāra arī demokrātiju ES. Atbildēs kristalizējās nepieciešamība veicināt deputātu komunikāciju ar sabiedrību par ES svarīgiem jautājumiem. Tāpat tika uzdots jautājums par iespējamo demokrātijas apdraudējumu vairākās Centrāleiropas valstīs un no, kā šajā situācijā jārīkojas pārējām valstīm.
Atklājot debates, LSA starptautiskā virziena vadītāja Katrīna Sproģe aicināja ne vien doties pie vēlēšanu urnām pašiem, bet aicināt arī tos, kuri paši to, iespējams, nedarītu. Svarīgi ir atcerēties, ka Eiropas Savienība mums sniedz daudzas iespējas un brīvības, tāpēc ar savu balsi ietekmēsim katru ne tikai ES, bet arī ārpus tās. Daudzi uzskata, ka viena balss vēlēšanās neko neietekmē, tomēr jāatceras, ka Eiropa esam mēs visi.
Studentu debates rīkoja Latvijas Politologu biedrība, Eiropas Parlamenta birojs Latvijā, Latvijas Studentu apvienība un Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļa. Aicinām noskatīties pasākuma ierakstu – 1.-8. saraktu pārstāvošo kandidātu debates, 9.-16. sarakstu pārstāvošo kandidātu debates, kā arī profesores Žanetas Ozoliņas lekciju. Aicinām aplūkot arī debašu fotogaleriju.