Tiks turpinātas sarunas par budžeta vietu piešķiršanas principiem
Šonedēļ Latvijas Studentu apvienība (LSA) tikās ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem, lai pārrunātu valsts budžeta finansēto studiju vietu piešķiršanas principus. Abas puses vienojās, ka 2017. gada sākumā tiks izveidota darba grupa, kas strādās pie plāna izstrādes, kā turpmākajos gados plānots veikt budžeta vietu sadali un kādas ir nepieciešamas reformas, lai Latvijā tuvākajos gados varētu ieviest valsts dotētu augstāko izglītību.
Iepriekš esam jau ziņojuši, ka, piešķirot valsts budžeta finansētās vietas 2017.gadam, plānots balstīsies uz sekojošiem principiem:
- Atbilstība tautsaimniecības attīstības vajadzībām. Prioritāte – STEM jomas studiju programmas. Valsts finansēto studiju vietu samazinājums plānots izglītības jomas studiju programmās.
- Augstskolu stratēģiskās specializācijas princips. Turpināsies studiju programmas konsolidācija augstskolu specializācijas jomās, kas izriet no augstskolu studiju un pētniecības profila.
- Valsts budžeta līdzekļu efektīva ieguldījuma princips. Budžeta finansējums tiek piešķirts programmām ar minimālo kopējo studējošo skaitu – maģistra studiju programmās vismaz 15, bakalaura programmās vismaz 30 studējošie (visos kursos kopā). Izņēmumi pieļaujami, ja studiju programma ir jauna vai to ir paredzēts slēgt, kā arī, ja studiju programma ir unikāla valsts vai reģionam specifiskā kontekstā.
• Doktorantūras studiju vietas. Budžeta vietas doktorantūrā tiek piešķirtas tikai tām augstskolām, kurām ir vismaz 1 publikācija Scopus vai Web of Science uz vienu studiju vietu doktorantūrā pēdējo 3 gadu laikā.
Papildus IZM plānoja pilotprojekta veidā atvērt “aploksni” jeb mainīt veidu, kā līdz šim tika piešķirtas valsts finansētās studiju vietas, IZM padotības augstskolās sociālajās zinātnēs, komerczinātnēs un tiesībās 10% no valsts budžeta finansētajām studiju vietām bakalaura un maģistra līmenī (223 vietas) piešķirot pēc kvalitātes kritērijiem. Sakarā ar to, ka vairākas augstākās izglītības nozares organizācijas bija izteikušas gan iebildumus, gan bažas, gan arī papildus priekšlikumus, IZM nolēma, ka pilotprojekts 2017. gadam netiks īstenots, bet par to tiks turpinātas diskusijas. Atteikšanās no „vēsturiskā aploksnes principa” ir saistāma ar vairākiem nosacījumiem, tajā skaitā ar valsts finansējuma pieaugumu augstākajai izglītībai, kā arī stratēģiskās specializācijas efektīvu īstenošanu un pārmaiņām augstākās izglītības sistēmā.
LSA uzskata, ka valsts dotētās studiju vietas ir jānodrošina katrā no Ministru kabineta noteiktajiem studiju virzieniem, lai studētgribētājiem (gan esošajiem studentiem, gan reflektantiem) nodrošinātu valsts dotētas studijas Latvijā un iespēju izvēlēties savām zināšanām un vēlmēm atbilstošo studiju jomu. Lai to nodrošinātu, LSA ir aktualizējusi tematu par to, ka nepieciešams saprast ilgtermiņā, kā turpmākajos gados plānots veikt budžeta vietu sadali un kādas ir nepieciešamas reformas, lai Latvijā tuvākajos gados varētu ieviest valsts dotētu augstāko izglītību.
LSA ar IZM vienojās, ka sākot ar 2017. gada janvāri tiks rīkotas darba grupas, lai atrastu vislabāko risinājumu tam, kā varētu veikt valsts finansēto studiju vietu piešķiršanu nākamajos gados, pamatojoties uz izglītības kvalitātes sniegumiem.
Valsts finansētās studiju vietu skaitu saskaņā ar Augstskolu likuma 51. pantu nosaka izglītības un zinātnes ministrs pēc Augstākās izglītības padomes (AIP), kura sastāvā ir arī LSA pārstāvis, priekšlikuma. Decembrī plānots, ka AIP apstiprina budžeta vietu sadalījumu 2017. gadam.