Uncategorized

Veiksmīgi aizvadīta konference par valsts vienotā juristu kvalifikācijas eksāmena ieviešanu

27. maijā Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē tika aizvadīta Latvijas Studentu apvienības (LSA) rīkotā konference par valsts vienotā juristu kvalifikācijas eksāmena ieviešanu. Konferences mērķis bija informēt sabiedrību par šāda eksāmena ieviešanu, par tā struktūru, kā arī uzklausīt profesionāļu viedokļus.

Konferences laikā gan studentiem, gan citiem interesentiem bija iespēja noskaidrot Tieslietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, juridiskās nozares, kā arī akadēmiskās vides pārstāvju viedokļus šajā jautājumā.

Pirmā ar savu prezentāciju uzstājās Tieslietu ministrijas (TM) Valststiesību departamenta direktore Anda Smiltēna, kura sniedza ieskatu tajā, kā šī ideja par vienoto eksāmenu ir attīstījusies un kāda struktūra tam ir plānota. A. Smiltēna minēja, ka galvenais iemesls šāda vienotā eksāmena ieviešanai ir tas, ka Latvijā kopumā ir 8 augstskolas, kurās iespējams iegūt juristu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un katru gadu tiesību zinātnes pabeidz 700-900 jaunie speciālisti, tomēr katrā augstskolā vērtēšanas kritēriji un iegūto zināšanu kvalitāte ir atšķirīga. Kā norādīja A. Smiltēna, tad, lai gan šobrīd jau ir nolemts, ka šāds eksāmens tiks ieviests, tomēr vēl nav skaidri zināma eksāmena struktūra un vērtēšana, jo Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks šī eksāmena kārtošanas kārtību, ir tikai izstrādes stadijā. Tomēr TM pārstāve uzsvēra, ka eksāmenā pārbaudāmo zināšanu prasmju apjoms aptvers visas tiesību nozares, jo mērķis ir panākt, lai jaunie speciālisti ir spējīgi orientēties katrā no nozarēm.

Augstskolu pārstāve un juridiskās nozares speciāliste Jolanta Dinsberga savā prezentācijā norādīja uz vairākiem priekšlikumiem, kas nākuši gan no augstskolu, gan nozares speciālistu puses, lai uzlabotu vienotā eksāmena struktūru. Speciālisti uzskata, ka eksāmena satura pamatam ir jābūt tādam, lai ar tā palīdzību varētu novērtēt gan studenta kompetences, gan prasmes, gan zināšanas juridiskajos jautājumos. J. Dinsberga minēja, ka eksāmenu varētu veidot no divām daļām. Pirmā daļa būtu rakstiskā, kurā ietilptu tests un kāzuss, bet otrā būtu mutiskā daļa. Eksāmena vērtēšanai nozares speciāliste piedāvā izveidot punktu sistēmu, kur iegūtie punkti pēc tam tiek pārvērsti vērtējuma ballēs vai novērtēti ar attiecīgo līmeni. Nozares speciāliste norādīja, ka vajadzētu apsvērt iespēju studentiem pēc eksāmena ļaut iepazīties ar savām pieļautajām kļūdām, tādējādi dodot viņiem iespēju uzzināt galvenos klupšanas akmeņus, kas lieguši nokārtot eksāmenu vai iegūt augstāku vērtējumu, nekā sākotnēji bijis plānots.

Kā trešais ar prezentāciju uzstājās Eiropas Tiesību zinātņu studentu apvienības (ELSA) Latvijā un Latvijas Studentu apvienības pārstāvis Andris Dimants, kurš pārstāvēja studentu viedokli pa šo vienoto eksāmenu. A. Dimants savā prezentācijā uzsvēra pozitīvos aspektus un riskus, kādus savā tikšanās reizē bija izvirzījuši studenti. Kā divi galvenie jautājumi, kas tika izvirzīti no studentu puses ir – kādēļ ir nepieciešams šāds eksāmens un kāds būs tā saturs? Kā norādīja A. Dimants, tad šāda eksāmena ieviešana ļaus objektīvi novērtēt, kura augstskola sagatavo atzīstamus speciālistus. Tas palīdzētu arī darba devējiem pēc vienādiem kritērijiem atlasīt sev piemērotākos darbiniekus. Tāpat šāds eksāmens ļaus augstskolām uzlabot savu situāciju izglītības kvalitātes ziņā, jo eksāmens dos iespēju salīdzināt katru augstskolu pozīcijas un rādītājus attiecīgajā gadā. Kā viens no neskaidrajiem jautājumiem, ko minēja studentu pārstāvis – ko studenti drīkstēs izmantot eksāmena laikā. Kā viens no risinājumiem tika piedāvāta iespēja informēt studentus jau iepriekš par to, kas varētu būt tie galvenie jautājumi par ko būs attiecīgais eksāmens. Tādējādi tas palīdzētu studentiem izvēlēties to minimālo avotu klāstu, kas būtu nepieciešams eksāmenā.

Papildus tika aktualizēts jautājums arī par to, vai eksāmenu būs iespējams pārkārtot. A. Dimants uzsvēra, ka risinājumam šai problēmai jābūt samērīgai – gan lai aizsargātu studentus, kuriem tajā attiecīgajā dienā ir pamatots iemesls, lai nevarētu kārtot eksāmenu, gan lai novērstu arī tādu situāciju, kad tiek patērēti ļoti lieli resursi, lai šo eksāmenu rīkotu atkārtoti.

Konference vienkopus pulcēja pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, juridiskās un akadēmiskās vides, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī studējošo pārstāvniecības.

Paldies Latvijas Universitātes Studentu padomei par palīdzību konferences rīkošanā.

Jau iepriekš vēstīts, ka informatīvajā ziņojumā juridiskajā izglītībā Latvijā konstatētas virkne problēmu, kuru rezultātā tiesību zinātņu studiju programmu absolventiem ir salīdzinoši vājas zināšanas un prasmes jurisprudencē, kas tieši apdraud tiesiskuma intereses. No Ministru kabineta pieņemtā protokollēmuma secināms, ka problēmas risināšanai plānots ieviest šādas izmaiņas – likvidēt juriskonsulta profesijas standartu un ieviest vienoto jurista kvalifikācijas eksāmenu.

Did you like this article? Share it with your friends!

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Skip to content