Vienojas par studentu kredītu ar valsts galvojumu sistēmas uzlabošanu
29. janvārī veiksmīgi tika aizvadīta Latvijas Studentu apvienības (LSA) rīkota konference “Studentu kredīts – glābšanas riņķis vai akmens?”, kurā iesaistītās puses diskutēja un vienojās par pirmajiem soļiem, kas jāveic studiju un studējošā kredīta ar valsts galvojumu kreditēšanas sistēmas uzlabošanai.
Konferenci ar uzrunu atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāre L. Lejiņa un LSA prezidente I. Grigorjeva, pēc tam sekoja iesaistīto pušu prezentācijas un ekspertu apaļā galda diskusija.
Pirmais ar savu prezentāciju uzstājās Studiju un zinātnes administrācijas (SZA) vadītājs A. Geižāns, kas sniedza ieskatu par studiju un studējošā kredīta no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, minot šobrīd esošo kārtību, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts kredīts. SZA vadītājs norādīja uz to, ka nepieciešams uzsākt diskusijas par kredītu apmēru palielināšanu gan studējošajam kredītam, gan studiju kredītam, jo šobrīd ir studiju programmas, kuru izmaksas ir lielākas nekā pieļaujamais studiju kredīta apmērs.
AS “Swedbank” pārstāvis A. Balcers savā prezentācijā uzsvēra uz to, ka nepieciešams veidot pieejamākus kredīta saņemšanas nosacījumus – valsts galvojumam jābūt kā vienīgajam galvojumam un tikai atsevišķos gadījumos fiziskas personas galvojums var būt nepieciešams papildus. Studentu skaitam samazinoties, samazinās arī pieprasījums pēc šiem kredītiem, tāpēc pašreiz investīcijas šajā jomā no banku sektora tiek vērtētas diezgan piesardzīgi. Vēl A. Balcers pauda viedokli, ka atbildība par kredīta ņēmēja atbilstību normatīviem, kredītriska novērtējumu un lēmumu par kredīta piešķiršanu, jānodod kredītu devējiem, kuriem ir gan kompetences, gan pieredze, gan pieejama infrastruktūra.
Pēdējos gados studentu kredītus ar valsts galvojumu izsniedz AS “SEB banka”. V. Vīksna, kas konferencē pārstāvēja šīs bankas viedokli, sniedza ieskatu tajā, ar kādām problēmām šobrīd SEB banka saskaras, kā arī piedāvājas savus priekšlikumus kreditēšanas sistēmas uzlabošanai. Viens no tiem bija, ka nepieciešams saīsināt kredītu izsniegšanas termiņu par 3 – 4 nedēļām, piemēram, kredīta ņēmēju sākotnējā saraksta apstiprināšana un iekļaušana galvojuma līgumā, sniedzot mandātu bankai izsniegt kredītus. Papildus tika uzsvērts, ka nepieciešams jauniešus, kā arī viņu vecākus un tuviniekus, jau vidusskolas laikā izglītot par studentu kredītiem.
A. Barševskis, Rektoru padomes priekšsēdētājs, minēja, ka lielas problēmas studentu kreditēšanas sistēmā ar valsts galvojumu augstskolu administrācijas nesaskata, bet vienmēr ir veicami uzlabojumi. Viens no tiem ir, ka nepieciešams nodrošināt pieejamākus šos kredītus.
Eiropas Studentu apvienības Valdes locekle L. Vikmane savā prezentācijā minēja, ka viens no draudiem Eiropā kopumā ir publiskā finansējuma nepietiekamība. 2012. gada Bukarestes komunikē Izglītības ministri parakstīja apņemšanos, ka nodrošinās publisko finansējumu augstākajai izglītībai. Esošā situācija Latvijā, kad pastāv duālā finansēšanas sistēma (ir valsts budžeta finansētās studiju vietas un maksas vietas) nav labvēlīga un ierobežo augstākās izglītības pieejamību.
LSA konferencē pauda viedokli, ka, lai studentiem būtu brīvi pieejama augstākā izglītība un iespēja iegūt jebkuru augstākās izglītības cikliem, nepieciešams nojaukt ekonomiskās barjeras, kas ietekmē ne tikai studentu skaitu, bet arī studiju kvalitāti. Latvijā nepieciešams izveidot tādu sociālā atbalsta sistēmu, kas ļauj iegūt augstāko izglītību ikvienam cilvēkam, neatkarīgi no ekonomiskās situācijas, lai viņš varētu pilnvērtīgi pievērsties studiju procesam. Kamēr Latvijā augstākā izglītība netiek pilnībā finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, LSA uzskata, ka nepieciešams nodrošināt, lai augstākā izglītība būtu pieejama bez traucējošiem faktoriem, īpaši nepietiekami pārstāvētajām un nevēlamās situācijās nonākušajām, mazaizsargātajām grupām, kas nav ieguvuši valsts budžeta finansētu studiju vietu vai ir nepieciešami papildus līdzekļi, lai segtu ikdienas dzīvošanu. Viens no atbalsta mehānismiem ir studiju un studējošo kredīti ar valsts galvojumu, taču LSA šajā kreditēšanas sistēmā saskata vairākas nepilnības, kuras nepieciešamas novērst. Piemēram, ilgo laika posmu no brīža, kad reflektants iesniedz kredīta pieteikumu, līdz brīdim, kad tiek saņemta atbilde. Nav pieļaujama situācija, kurā studējošajam jāsāk maksāt studiju maksa, bet kredīts vēl nav piešķirts. Šobrīd vairākās studiju programmās valsts piešķirtā kredīta summa nesedz visu studiju maksu, šis ir jautājums, kurš jāizskauž, palielinot piešķiramā kredīta apjoma griestus.
Ekspertu apaļā galda diskusijā tika pārrunātas vairākas neskaidrības un problēmjautājumi attiecībā uz studentu kreditēšanu ar valsts galvojumu, kā arī panākta vienošanās par tālākajiem darbiem.
Laika perioda saīsināšanu no kredīta pieteikuma līdz kredīta saņemšanai un pieteikšanās procesa efektivizēšana bija viens no problēmjautājumiem, kuram tika rasti risinājumi. LSA ar Rektoru padomes priekšsēdētāju vienojās, ka nepieciešams izskatīt situāciju katrā augstākās izglītības iestādē individuāli, identificējot problēmas kredīta pieteikuma iesniegšanas procedūrā un tajā, kad un kā iestāde no studējošā pieprasa iemaksāt studiju maksu, nodrošinot, ka studentiem vairs nav jāmeklē citi finansēšanas avoti, lai samaksātu semestra studiju maksu, kamēr vairākus mēnešus notiek kredītu noformēšana. SZA un IZM pārstāvji apņēmās, ka nepieciešams veikt grozījumus Ministra kabineta noteikumos, nodrošinot, ka birokrātiskais un administratīvas process, kas skar IZM, tiek samazināts.
Iesaistītās puses vēl vienojās, ka nepieciešams pārskatīt maksimālo apmēru studiju un studējošā kredītam ar valsts galvojumu.
Papildus tika aktualizēti jautājumi par kredītu dzēšanas nozaru ilgtermiņa plānojumā un demogrāfijas veicināšanas nolūkos. Šobrīd studējošo kredītu dzēš no valsts budžeta līdzekļiem 30 procentu apmērā. LSA uzskata, ka, ja kredīta ņēmējam studiju laikā vai kredīta atmaksas laikā piedzimst bērni, pēc augstākās izglītības iestādes beigšanas kredīta ņēmējam studējošā kredītu un studiju kredītu dzēš no valsts budžeta līdzekļiem 50 procentu apmērā no neatmaksātās summas par katru bērnu.
Šis bija pirmais solis studentu kreditēšanas sistēmas uzlabošanā. LSA apņemas turpināt sarunas ar iesaistītajām pusēm un cer, ka konferencē izteiktā vēlme strādāt pie jautājuma sakārtošanas drīz vien būs redzama arī panāktajos rezultātos.
Konference vienkopus pulcēja pārstāvjus no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Studiju un zinātnes administrācijas (SZA), Rektoru padomes (RP), Labklājības ministrijas, Privāto augstskolu asociācijas, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas, A/S “SEB banka”, A/S “Swedbank”, Eiropas Studentu apvienības un LSA. Diemžēl, Finanšu ministrija sava pārstāvja klātbūtni nenodrošināja.
Konferences materiāli (prezentācijas) pieejami šeit
Paldies A/S “Swedbank” par atbalstu konferences rīkošanā!